Nesenā skolnieku šaudīšanās ar pneimatiskajiem ieročiem Rīgas skolās, straujā narkodīleru invāzija skolu teritorijās, jauniešu sirošana mācību iestāžu tuvumā, piekaujot un aplaupot savus jaunākos un vājākos biedrus, vedina domāt…
Nesenā skolnieku šaudīšanās ar pneimatiskajiem ieročiem Rīgas skolās, straujā narkodīleru invāzija skolu teritorijās, jauniešu sirošana mācību iestāžu tuvumā, piekaujot un aplaupot savus jaunākos un vājākos biedrus, vedina domāt, ka drošība daudzās Latvijas skolās un to tuvumā ir kļuvusi par valsts mēroga problēmu, kam ir tendence samilzt aizvien vairāk.
Izdaudzinātā maniakālā šaudīšanās ASV skolās daudziem šķita neiespējama Latvijas apstākļos, un nu, šķiet, tā pamazām sākas. Kā vēsta BNS, jau otro reizi divu nedēļu laikā Rīgas skolā noticis nelaimes gadījums ar gaisa pistoli – 30. vidusskolā skolas biedrs iešāvis acī 12 gadu vecam zēnam. Viņam konstatēts acs ābola sasitums, asins izplūdums acs iekšienē un svešķermenis acs gļotādā. Tā, kā izskatās, ir kārtējā modes lieta, ko Latvija veiksmīgi cenšas pārņemt no rietumvalstīm.
Tātad – ja uz kādu klasesbiedru ir zobs, vajag šaut. Pagaidām gan tikai ar pneimatiskajiem ieročiem, taču vienā nebaltā dienā vecāku, skolotāju un – galvenais – policistu nepieskatītie jaunie šāvēji tos var sākt nomainīt pret īstiem stobriem. Ja netiks veikti nekādi pasākumi, vienīgā iespēja nodrošināt skolēnu drošību būs izdalīt tiem bruņuvestes.
Jelgavā, par laimi, pagaidām vēl nešauj, tomēr otrdienas tikšanās laikā skolu direktoru stāstītais liecina, ka drošības pilsētas mācību iestādēs nav. Varbūt vērā ņemami ir diskusijas dalībnieku ieteikumi nodrošināt mācību iestāžu teritoriju un tuvākās apkārtnes apgaismošanu tumšajā diennakts daļā. Vairāku skolu vadītāju minētās novērošanas kameras nebūtu slikti, bet efektīvāks drošības garants varētu būt privātās drēbēs tērpts policists, kas kontrolētu situāciju skolas tuvumā un tuvākajā apkārtnē. Dežurējošais policists ļaunprātību gadījumā varētu izsaukt papildspēkus, kuriem būtu ātri jāierodas notikuma vietā, nesaceļot kājās pusi pilsētas. Citādi, kā stāsta Jelgavas 1. ģimnāzijas direktors Elmārs Sakne, skolas darbinieki izsauc policiju, lai mācību iestādes teritorijā notvertu ļaundarus, bet ašie sargi ierodas, bākugunīm zibot, un no ļaundariem vairs ne vēsts. Atliek tikai skolas darbiniekiem pajautāt, nu, kur tad viņi ir, noplātīt rokas un braukt atpakaļ.
It kā policija Jelgavā ir, bet, kā pamatoti atzina kāds no sarunas dalībniekiem, skolas direktors vai skolotājs nevar garantēt drošību ne tikai mācību iestādes teritorijā, kāpņu telpās un tualetēs, bet pat klasē. Nu, stāv starpbrīdī tās stūrī pulciņš skolēnu, dara kaut ko, bet, skolotājam tuvojoties, pulciņš pamanās izšķīst. Un vai viņam ir tiesības pārmeklēt bērnu kabatas? Un kā tad paliek ar cilvēktiesībām? Protams, katra kabatā neieskatīsies arī dežurējošais policists, taču viņš vismaz varētu novērst nepiederošu personu iekļūšanu skolas teritorijā. Narkotikas taču no gaisa nekrīt.
Šajā sakarā vērtīgs ieteikums, rīkojot skolas atpūtas vakarus, ir pieprasīt skolēna apliecību pie ieejas tajos. Arī to varētu uzņemties dežurējošais policists vai zemessargs. Savukārt bērnu vecākiem būtu jāseko, lai viņu lolojumi atgriežas mājās līdz pulksten 23, pretējā gadījumā viņiem vajadzētu saņemt sodu.
Jelgavas Domei nākamā gada budžetā ir jāparedz līdzekļi drošības pastiprināšanai skolu teritorijās, jānodrošina to apgaismošana, pretējā gadījumā tai būs jāmeklē nauda, lai skolēnus ietērptu bruņuvestēs.
