«Domāju, jūs par mani vēl dzirdēsiet,» sacīja peldētājs jūlija beigās, kad pēc tikko sacensībās ASV «izpeldēta» olimpiskā normatīva uz īsu brīdi bija ieradies Latvijā un Jelgavā. No Pekinas gan atbalss neatnāca visai skaļš, sportists atgriezās savā pašreizējā dzīves un darba vietā ASV klubā «Swim Atlanta», toties pirms nedēļas Eiropas čempionātā Horvātijā Andreja Dūdas izpildījumā krita veseli pieci Latvijas rekordi.
Kas noticis šajā starplaikā, «Ziņas» jautā Andrejam, kas šajās dienās atkal sastopams dzimtajā pilsētā. «Tas pats vien – sporta rutīna. Gulta, ēšana, treniņš – tā ir recepte visam sportā. Vismaz peldēšanā,» viņš atbild ar smaidu.– Vai biji gatavojies īpaši Eiropas čempionātam?Sākumā gatavojos ASV čempionātam, jo par Eiropu vēl nebija skaidru ziņu. Bet pirms mēneša uzzināju, ka Latvijas Peldēšanas federācija apmaksās braucienu, un tad jau faktiski gatavojos abām sacensībām reizē. ASV čempionāts bija decembra pirmajā nedēļā, Eiropas – nākamajā, viss iekrita perfekti.– Horvātijas panākumi izskanēja visai plaši, bet kā veicās ASV mačos? Patiesībā izcili. Izcīnīju divas sestās vietas – simtiņā delfīnā (tauriņstilā) un uz muguras. Abās distancēs peldēju celiņā starp olimpisko čempionu Raianu Lohtu un vicečempionu Hatu Grīversu. Tas bija liels pagodinājums un arī stimuls.– Atšķirībā no Eiropas tiki finālā, bet kā ar rezultātiem?Rezultāti bija labi, bet distance jardos. Latvijā un Eiropā tas neko nenozīmē.– Un pašu klubā? Varbūt esi atbrīvots no maksas par treniņiem?Ja tiek ASV čempionāta astotniekā, tad klubā dabū savu vārdu uz sienas. Bet pie bezmaksas treniņiem tiku jau kopš rudens – kad piekritu trīs reizes nedēļā trenēt jaunākās grupas peldētājus.– Uz Eiropu acīmredzot devies labā noskaņojumā. Rekordus lai arī pārspēji, tomēr finālos neiekļuvi.Jā, biju gandrīz vai izbrīnīts. Domāju, lielākās zvaigznes nestartēs, un tās tiešām atpūtās, toties «mazie kalēji» strādāja.– Un tu pats starp viņiem, vai ne tā? Horvātijā biji pieteikts astoņās distancēs, nopeldēji gan septiņas, taču arī krietni daudz.Jā, trešajā dienā, kad tiku 100 metru kompleksa pusfinālā, izlēmu pataupīt spēkus un nepeldēt 200 metru tauriņstilu, kas bija pēc divdesmit minūtēm. Vispār programma tur bija salikta diezgan «jocīga», un neiznāca startēt savās patiesībā stiprākajās distancēs – 100 un 200 metros uz muguras. Tās mēģināšu šonedēļ Lietuvas atklātajā čempionātā Anīkšos.– Iepriekš ieminējies, ka, iespējams, piedalīsies savas peldēšanas skolas tradicionālajās Ziemassvētku sacensībās.Biju domājis, bet tām pārcelti datumi, un esmu apsolījies tajā laikā ciemoties pie mammas Nīderlandē. Taču, ja viss notiks, kā plānots, būšu klāt 30. decembra Jaungada sacensībās – Mistera kausa izcīņā.– Un pēc tam?Janvāra sākumā došos atpakaļ uz Ameriku. Pēc atpūtas nav vajadzības, turpināšu treniņus. Maijā ceru piedalīties Anīkšu sprinta festivālā, kas ir plašs starptautisks pasākums, bet tuvākais galamērķis ir pasaules čempionāts Romā jūlija beigās.
