Jūlijā un augustā Ģ.Eilasa muzeja piedāvājumu klāstā parādījies jaunums – četrās valodās pieejamas ekskursijas, kas ļauj iepazīt Jelgavas pieminekļus un vēsturisko apbūvi.
Jūlijā un augustā Ģ.Eilasa muzeja piedāvājumu klāstā parādījies jaunums – četrās valodās pieejamas ekskursijas, kas ļauj iepazīt Jelgavas pieminekļus un vēsturisko apbūvi.
Svarīgi, ka ekskursijas “Arhitektūra un Jelgavas vēsturiskā apbūve” un “Jelgavas pieminekļi” pieejamas ne vien latviešu un krievu, bet arī angļu un vācu valodā, jo, kā uzsver muzeja direktores vietniece Marija Kaupere, līdz šim par tādu pakalpojumu visai lielu interesi izrādījuši jelgavnieki, kas saviem ārzemju ciemiņiem labprāt sagādātu iespēju šādi gūt ieskatu mūsu pilsētas bagātajā vēsturē. Arī no pašvaldības iestādēm izskanējis atzinums, ka šāda iepazīstināšana ar pilsētu lieliski iekļautos ārzemju viesu oficiālas vizītes programmā.
Kā stāsta gide Liene Vītola, kājām veicamo ekskursiju maršruts aptver galvenokārt centru, ir elastīgs – maināms atkarībā no ekskursantu interesēm – un ilgst vienu līdz pusotru stundu. Maršrutā “Arhitektūra un Jelgavas vēsturiskā apbūve” iekļautas, piemēram, tādas vēsturiskas celtnes kā Jelgavas pils, Sv.Trīsvienības baznīcas tornis, dievnami pilsētas centrā. Ekskursija sniedz ieskatu to vēsturē un šodienā. “Stāsts par vēsturisko apbūvi ietver laiku, kad Jelgava vēl tika saukta par Mītavu, tas bija līdz 1918. gadam. Tas sākas apmēram ar 1700. gadu,” teic Liene. “Uz stāsta sākumdaļu attiecas Jelgavas pils baznīcu apmeklēšana. Uz jaunāko – Akadēmijas iela, kas atšķirībā no pārējās Jelgavas, kas auga diezgan haotiski, tapa pēc noteikta plānojuma. Par 20. gadsimta sākumu stāstāmā un rādāmā gan ir mazāk.”
Gida stāstījumā pavīd pa faktam, kas, iespējams, mazāk zināms arī pašiem jelgavniekiem. “Maršrutā, kurā aplūkojam Jelgavas pieminekļus, tāds varētu būt stāsts par to, kā no pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem vācu okupācijas laikā “izgrieza ārā” Melno bruņinieku. Šī ekskursija ietver arī Jāņa Čakstes, Raiņa, Ģederta Eliasa un citus pieminekļus, Alunāna kapakmeni. Pie Raiņa pieminekļa stāstu par to, ka viņš Jelgavā strādājis par juristu, pie Alunāna – kā teātra tēvs Jelgavā pavadījis pēdējos dzīves gadus un ka, šajā vietā veidojot parku, nenopostītu atstāja vienīgi viņa kapavietu…”
Liene beigusi Jelgavas 1. ģimnāziju, tagad studē kultūras teoriju un vadības zinības Kultūras akadēmijā. Viņa atzīst, ka daudz no tā, ko tagad stāsta tūristiem, atceras no vēstures stundām skolā, daudz programmu gatavošanā noderīgu stāstu uzzinājusi no māsas vīra, vēsturnieka, un, protams, neiztikt bez zināšanu papildināšanas, meklējot rakstos.
