Ārzemju investīcijas Centrālās un Austrumeiropas valstīs ir cieši saistītas ar valsts īpašumu privatizāciju.
Ārzemju investīcijas Centrālās un Austrumeiropas valstīs ir cieši saistītas ar valsts īpašumu privatizāciju. Tiklīdz tiek pārdota banka vai telekomunikāciju uzņēmums, tā šai valstī strauji palielinās investīciju pieplūdums. Tieši lielo uzņēmumu privatizācija tai gadā paceļ investīciju līkni apogejā. Investīcijas Latvijā pēdējos gados turas virs 300 miljoniem dolāru, jo daži lielie uzņēmumi («Latvenergo», «Latvijas gāze», «Latvijas kuģniecība») palikuši neprivatizēti.
Toties Čehijā un Polijā investīcijas pēdējos gados dubultojušās, jo tika paātrināta lielāko banku un citu valsts kompāniju privatizācija, kas bija iekavējusies (Polijā – 6,5, Čehijā – 4,9 miljardi dolāru.) Salīdzinoši Ungārijā, kur privatizācija jau pabeigta (visaktīvākā 1995. gadā), ir trūcīgākais ieguldījumu gads – nepilni 2 miljardi.
Tomēr attīstības dinamiku nenosaka tikai absolūtais ieguldījumu cipars. Tiklīdz šos skaitļus pārrēķina uz valsts saražoto kopproduktu vai uz vienu iedzīvotāju, priekšstats par ekonomiski perspektīvākajām valstīm mainās. Kaut arī Čehija paliek līdere ar ieguldījumiem 7,4 procentu apmērā no kopprodukta, pēkšņi saraksta augšgalā (pateicoties telekomunikāciju kompāniju pārdošanai) ir nonākusi Igaunija ar 5,9 procentiem un Horvātija ar 4,2 procentiem no kopprodukta.
Latvija no tabulas pašas apakšas, pārrēķinot uz iedzīvotāju, pakāpusies uz vidusdaļu un lolo cerības, ka turpmākajos gados investīciju apjoms varētu palielināties.
Sagatavots pēc žurnāla «Business Central Europe»
