Valdība pirms kāda laika nāca klajā ar gana apjomīgu augstās inflācijas cēloņu aprakstu. Protams, tika arī skaidrots, ar kādām drapēm tā tiks ārstēta.
Valdība pirms kāda laika nāca klajā ar gana apjomīgu augstās inflācijas cēloņu aprakstu. Protams, tika arī skaidrots, ar kādām drapēm tā tiks ārstēta. Starp daudziem inflācijas cēloņiem minēts pārmēru lielais naudas daudzums, kas nonācis iedzīvotāju rokās un, lūk, nepārtraukti “spiež uz maku”, bet, “lasēnus” tērējot, tiek dzītas uz augšu cenas. Tā teikt, esam kā vāveres ritenī – daudz naudas, tātad tā jātērē, tas savukārt dzen uz priekšu patēriņu un līdz ar to atkal cenas. Un tā bez gala.
Par vienu no veidiem, kā samazināt pieprasījumu, ierosināts ierobežot pārāk straujo finanšu līdzekļu nonākšanu iedzīvotāju rokās, tostarp mēģinot ierobežot atalgojuma palielināšanu. Starp citu, tieši to publiski uzsvēris arī premjers Aigars Kalvītis. Taču, raugoties uz realitāti, tas būs bijis tikai tāds uzmundrinoši lirisks uzsauciens tautai, lai tā saprastu, ka nav ko te uzplīties ar visādiem algas palielinājumiem. Izrādās, uz savējiem, protams, inflācijas apkarošanas plāns neattiecas.
Piemēram, aprīļa vidū klajā nāca ziņa, ka Privatizācijas aģentūras (PA) valde pērn strādājusi tik ražīgi, lai par to pienāktos prēmijas trīs mēnešalgu apmērā. Acīmredzot pēc principa “kur ir, tur rodas” ienāca prātā arī iešķiebt sev lielāku algu. Līdz šim valdes priekšsēdētājs mēnesī saņēma 2000 latu, turpmāk tā būs 3000 latu. Savukārt PA valdes locekļi 1800 latu vietā turpmāk saņems 2700 latu. Aģentūras padomes priekšsēdētājs un locekļi uz šā fona izskatās kā tādi pabērni. Priekšsēdētājs līdzšinējo 400 latu vietā saņems 600, bet padomes locekļiem 300 latu vietā mēneša ienākumi palielināsies līdz 450 latiem. Vien tā nelāgi sanācis, ka turpmāk valdes priekšsēdētāja alga būs lielāka par Valsts prezidenta, premjera, ministru un Saeimas deputātu algām.
Uz kopējā valsts budžeta fona tāds atalgojuma kāpums kādas valsts kapitālsabiedrības darbiniekiem (kopā pārdesmit tūkstoši latu gadā), godīgi sakot, ir “pupu mizas”. Valsts maku viena kantora apetīte neizputinās. Šoreiz gan runa ir “nevis par krekliem, bet par sirdsapziņām”. Līdz ar to premjera sacītais, ka “valsts sākusi apņēmīgu cīņu, lai pazeminātu inflāciju” nav uztverams citādi kā “savējiem” algas paaugstinājumu, bet “reņģēdājiem” pretinflācijas kampaņu. Starp citu, pēc iepazīšanās ar PA iesniegto argumentāciju valdes locekļu atalgojuma palielināšanai un tās atbilstību normatīvajiem aktiem ekonomikas ministrs “tēvzemietis” Jurijs Strods atzinis, ka viss noticis likumīgi un pamatoti, jo “valdes locekļu algas korekcija nepieciešama, lai tā būtu konkurētspējīga un PA valde turpinātu strādāt profesionāli paaugstinātas slodzes gadījumā”. Interesanti, vai ministra kungs ar “gadījumu” būtu domājis atlikušo gardo kumosu “Lattelecom” un LMT valsts kapitāla daļu privatizāciju? Varbūt gaidāmi kādi jauni pavērsieni pēkšņā “Latvenergo” privatizācijas mēģinājumā?
Nav nekā nepateicīgāka par naudas skaitīšanu svešā makā. Taču ir viens liels BET. Izņēmums ir tad, ja tas ir ierēdņa maks, kas pildās no kopējā maka – valsts budžeta. Var iebilst, ka PA tik veikli visu valsts īpašumu līdz šim privatizējusi, ka tai pienākas papildu atalgojums par efektīvo darbošanos. Acīmredzot būs taisnība. Aģentūra šiverējusies gana labi, līdz šim veikli privatizējot visu, kas bija iespējams, vien no tās darbības valsts budžetā nekas īpaši daudz gan nav ticis. Varētu jau atcerēties kādreiz sacīto, ka, privatizējot “Latvijas kuģniecību”, tiks finansēta “Gaismas pils” (Valsts bibliotēkas) būvniecība. Lika pagaidīt. Kuģi braši aizpeldēja Ventspils virzienā, fonā paukšķot šampanieša korķiem par to veiklo privatizāciju diviem oligarhiem, tā turpinot “sakārtot Latvijas biznesa vidi”.
Nav arī mazsvarīgs fakts, ka visvisādās akciju sabiedrībās, aģentūrās un uzņēmumos, kuros valsts un pašvaldības ir īpašnieki vai daļu turētāji, to valdēs un padomēs kā likums tiek salikti tikai un vienīgi “savējie”. Gan esošie, gan caurkritušie. Ir gana daudz informācijas par to, ka vienlaicīgi daudzās valdēs un padomēs sēdošajiem par šādu privilēģiju jāpadalās ar savu politisko vadību. PA gadījums tikai vēlreiz norāda, cik ierēdņu atalgošanas sistēma izdevīga mūsu “poļitrukiem”.
Šī būtu reize, lai līdz pēdējam sīkumam visiem publiski pamatīgi skaidrotu, kāpēc daži ierēdņi var saņemt 50 procentu algas pielikumu (tūkstošos latu mērāma samaksa), bet tūkstošiem skolotāju (pāris simtu latu alga) prasību valdība noraida.
***
Parakstu vākšana
– Katrā pašvaldībā ir vismaz viena parakstu vākšanas vieta.
– To darba laiks ir četras stundas dienā, ieskaitot sestdienas, svētdienas un svētku dienas.
– Vēlētājam ir iespēja izvēlēties parakstīties par vienu vai abiem no apturētajiem likumiem.
– Atkarībā no izvēles vēlētāja pasē tiks veikta attiecīgi viena vai divas atzīmes.
– CVK informatīvais tālrunis 7049999.
Jelgavā var parakstīties
– Bērnu bibliotēkā “Zinītis” (Lielā iela 15)
– Miezītes bibliotēkā (Dobeles šoseja 100)
– LLU Veterinārmedicīnas fakultāte (K.Helmaņa iela 8)
– Pārlielupes bibliotēka (Loka maģistrāle 17)
Darba laiks
Pirmdienās, ceturtdienās no plkst.14 līdz 18
Otrdienās, trešdienās no plkst.10 līdz 14
Piektdienās no plkst.8 līdz 12
Sestdienās un svētdienās (arī svētku dienās) no plkst.9 līdz 13
