Kā vērtējat apmaiņu ar Latvijas – Krievijas robežlīguma ratifikācijas rakstiem?
Kā vērtējat apmaiņu ar Latvijas – Krievijas robežlīguma ratifikācijas rakstiem?
Andris Tomašūns, vēsturnieks un pedagog
Apmaiņu ar ratifikācijas rakstiem vērtēju pozitīvi
Jau divdesmitajos gados par šo jautājumu notika “tirgošanās” – ko prasīja Latvija, tas neapmierināja Krieviju. Lai robežas tomēr varētu nostiprināt, Krievija piedāvāja teritoriju kompensēt citās vietās, un arī toreiz Latvijas iedzīvotājiem neviens neko neprasīja. Helsinkos savulaik tika panākta starptautiska vienošanās, ka pēc Otrā pasaules kara izveidojušās valstu robežas nav maināmas, izņemot, ja tās par to savstarpēji vienojas.
Apmaiņu ar robežlīguma ratifikācijas rakstiem vērtēju pozitīvi, uzskatu, ka tas ir uz nākotni vērsts process, turklāt šī apmaiņa, manuprāt, nebūtu jāuzskata par kaut ko unikālu. Turklāt pēc Otrā pasaules kara praktiski visas valstis ap kādreizējo Padomju Savienību zaudējušas daļu savu teritoriju. Izņēmums ir vienīgi Lietuva un pati lielvalsts Krievija.
*
Inga Helviga Zemgales Latviešu strēlnieku biedrības priekšsēdētāja vietniece
Uzskatu, ka sarunas bija jāturpina
Domāju, ka Latvijai šis līgums nav izdevīgs, un šķiet, ka te nekas labs nav gaidāms. Uzskatu, ka sarunas starp Latvijas un Krievijas pārstāvjiem bija jāturpina, cenšoties panākt lielāku abpusēju izdevīgumu katrai no valstīm.
Ja runājam par Abreni, uzskatu, ka šī teritorija gan bija jāatdod Krievijai, kas arī izdarīts. Tas ir politisks jautājums, un tur nepieciešama specifiska pieeja. Bet kopumā, paklausoties pretējo pušu uzskatus par robežlīguma jautājumu, sarežģīti uzreiz pat definēt, kāds mums būtu vislabākais variants. Konkrētāk pašlaik ir grūti ko sacīt un spriest. Lai to darītu, nepieciešams pamatīgāk iedziļināties šajā jautājumā.
*
Jānis Ābele, Sociālo zinātņu fakultātes dekāns
Oda pīkstieni ziloni neietekmē
Protams, jebkurš līgums vienmēr var būt izdevīgāks, taču, ja ar Krieviju noslēgto salīdzinām ar vienošanos, ko savulaik noslēdzām ar Lietuvu, tagad izdevīguma problēmas ir krietni mazākas. Mēs jau varam prasīt, ko vēlamies, jāsaprot, ka oda pīkstieni ziloni neietekmē. Ja vien Krievija kā impērija nesabrūk, nekādu iespēju atgūt kaut kādu teritoriju praktiski nav. Turklāt, ja runā par teritorijām, būtu interesanti arī papētīt, kā Latvija savulaik tika pie Pitalovas… Jebkurā gadījumā mans viedoklis ir, ka šāds līgums noteikti bija nepieciešams, un es šādu vienošanos atbalstu, jo starp kaimiņiem lietas jāsakārto. Turklāt robežlīgums ar Krieviju atrisinās daudzas starpvalstu problēmas un sekmēs tālāku Latvijas attīstību.
