Jaunie normatīvi paredz, ka par lifta uzturēšanu jāmaksā arī pirmo stāvu iedzīvotājiem, jo tas ir visu dzīvokļu saimnieku kopīpašums, taču kopsapulcē var lemt par citu kārtību.
«Dzīvoju mājas 1. stāvā jau 28 gadus, bet ne reizi vēl nav prasīts maksāt par lifta uzturēšanu un tajā patērēto elektroenerģiju, taču pēkšņi atnācis rēķins, kurā parādās vairāk par trīs latiem!» «Ziņām» sūdzas kāds kungs no Ganību ielas 58 Jelgavā. Viņa rēķinā norādīts, ka par lifta apkopi un uzturēšanu mēnesī maksājami 2,72 lati, bet par tā darbībai izlietoto elektroenerģiju – vēl 65 santīmi. «Kā man var likt maksāt, ja es to liftu nekad neizmantošu?» neizpratnē ir vīrietis. Līdzīgas ziņas kopš janvāra redakcijā esam saņēmuši vairākkārt, turklāt tādi rēķini izrakstīti arī gadījumos, kad lifts sākas tikai otrajā vai trešajā stāvā. Lifts ir kopīpašums, gluži kā jumts vai mājas gala sienas«Strādājam pēc noteikumiem!» tā jauno kārtību komentē lielākās Jelgavas namu apsaimniekotājas SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) valdes loceklis Juris Vidžis. Līdz pat pagājušā gada beigām mūsu valstī nebija normatīvās bāzes, kas regulētu, kā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem. Uzreiz gan jāpiebilst, ka tādi noteikumi nepieciešami tikai tajos gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieki māju nav pārņēmuši savā apsaimniekošanā vai pārvaldīšanā vai uzticējuši to darīt kādam citam, piemēram, NĪP. Mūsu pilsētā aizvien liela daļa dzīvojamo namu pēc privatizācijas laiku beigām tādā kā brīvprātīgā piespiedu kārtā nonākusi NĪP apsaimniekošanā. Taču dzīvokļu īpašnieki ar šo firmu nav noslēguši pilnvarojuma vai apsaimniekošanas līgumu, paredzot noteiktus pienākumus abām pusēm, arī maksājumu kārtību. «Lifts ir viena no kopīpašuma daļām, un par jebkuras kopīpašuma daļas uzturēšanu jāmaksā visiem dzīvokļu saimniekiem,» paskaidro J.Vidžis. «Dabiski, ka pirmā stāva iedzīvotājiem liekas – nelieto liftu, un par tā apsaimniekošanu nav jāmaksā. Bet tad jau tikpat labi viņš varētu domāt, ka nav jāmaksā arī par jumta remontu, jo viņu tas neskar. Taču par to jautājumu vairs nav – dzīvokļu īpašnieki arī Jelgavā ir sapratuši, ka par kopīpašumu jāmaksā visiem,» vērtē NĪP valdes loceklis. Viņš atzīst, ka šādas pārmaiņas sākumā izraisa pretestību, taču nevar noliegt, ka pacēlājs dod zināmus labumus arī pirmo stāvu iedzīvotājiem – viņi var kaut vai doties ciemos pie kaimiņa uz devīto stāvu. Atbildība jāuzņemas arī tad, ja lifts sākas tikai otrajā vai trešajā stāvā, jo jumts taču arī nesākas virs pirmā stāva, un par ēkas gala sienu siltināšanu maksā arī vidus dzīvokļu saimnieki. Savukārt līdzšinējiem maksātājiem rēķini varētu būt pat mazāki. Ierastā kārtība paredzēja, ka par lifta uzturēšanu nauda tiek prasīta nevis no dzīvokļu skaita, bet no tajos mītošajiem iedzīvotājiem. Tādējādi tagad kopsumma sadalīta proporcionāli uz mitekļu, nevis tajos dzīvojošo skaitu. Kas būtu, ja liftu neuzskatītu par visu īpašumu?Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu nr.1013 «Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu» 17. punkta 7. apakšpunktā ietverts nosacījums – dzīvokļu īpašnieki par lifta uzturēšanu norēķinās atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam. Kā skaidro arī Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders, šis nosacījums saistīts ar to, ka lifts ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.Likuma «Par dzīvokļa īpašumu» pirmā panta pirmā daļa nosaka – dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, ir katra īpašnieka atsevišķais īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu. «Tātad dzīvokļa īpašniekam bez atsevišķā īpašuma (dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas) pieder arī kopīpašuma domājamā daļa, tajā skaitā lifts kā ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistīts elements,» teic M.Auders, paskaidrojot, ka liftu nevar izdalīt no kopīpašuma – tas ir dzīvojamās ēkas kā galvenās lietas blakus lieta.Tiesa, praksē (jaunajos projektos) bijuši arī prettiesiski mēģinājumi noformēt liftu, siltumapgādes sistēmu un citus ar māju funkcionāli nedalāmi saistītus elementus kā atsevišķus īpašumus, kas pieder attīstītājam. Dzīvē tas izpaudies šādi: dzīvokļu īpašnieki nolemj atteikties no līdzšinējā apsaimniekotāja vai pārvaldnieka pakalpojumiem, bet tas uzstāj, ka viņam pieder, piemēram, lifti. Tad mitekļu saimniekiem pacēlāji vai nu būtu jāatpērk no pašreizējā pārvaldnieka, vai arī jānomā, bet tas būtu prettiesiski, jo, iegūstot īpašumā dzīvokļus, viņi kopīpašumā dabūjuši arī liftus, siltumapgādes sistēmu, jumtu un citas ar mājas funkcionalitāti saistītas lietas. Labumus iegūst visi, arī par zaudējumiem jāatbild visiem Saskaņā ar Civillikuma 1069. pantu visi kopīpašnieki samērīgi ar katra daļu saņem visus labumus, kādus kopējā lieta dod, un tādā pašā samērā arī nes zaudējumus, kādi tai rodas. Savukārt Civillikuma 1071. pants paredz, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām. Kā tas skaidrojams praksē? M.Auders teic, ka arī pirmo stāvu iedzīvotāji, kaut liftu neizmanto, ir tiesīgi saņemt daļu no ienākumiem, ko dod, piemēram, reklāmas materiālu izvietošana tajā. Ir mājas, kur zemāko stāvu iemītnieki dodas uz bēniņiem izžaut veļu vai uz pagrabu, kur ierīkotas automašīnu stāvvietas. Tiesa gan, Jelgavā tādu projektu nav. Ekonomikas ministrijas pārstāvis arī piebilst, ka pretstatā īres attiecībām, kur īrnieks saņem no izīrētāja pakalpojumu (iespēju izmantot izīrētājam piederošu liftu), dzīvokļa īpašnieka gadījumā maksāšanas pienākums par liftu nav saistāms ar to, vai attiecīgais dzīvokļa īpašnieks to izmanto, bet ar viņa īpašumtiesībām uz mājas kopīpašuma (tajā skaitā lifta) domājamām daļām.Kādos gadījumos varētu nemaksātUz jautājumu, vai par liftu uzturēšanu un tiem patērēto elektroenerģiju varētu nemaksāt to stāvu iedzīvotāji, kur pacēlāja nav, M.Auders atbild – par citas kārtības noteikšanu (atbilstoši likuma «Par dzīvokļa īpašumu» 27.1 panta pirmajai daļai) jebkurā laikā ir tiesīga lemt tikai mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Taču laikam gan pat bez tās sasaukšanas ir skaidrs, kāds būtu iznākums – diez vai deviņstāvu nama septiņu stāvu dzīvokļu saimnieki balsotu, ka viņi vēlas maksāt vairāk un no šīs atbildības atbrīvot pirmā un otrā stāva mitekļu īpašniekus. Savukārt par individuālu kārtību var vienoties, kad dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē lēmuši savu namu nodod kāda apsaimniekotāja pārvaldīšanā vai izveidojuši dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, lai saimniekotu paši. Jāpiebilst, ka pavasarī varētu stāties spēkā jauns likums par dzīvojamo māju pārvaldīšanu, pašlaik tas tiek gatavots Saeimai trešajam (pēdējam) lasījumam. Ministrijas pārstāvis minēja, ka šajā likumā, kam ir lielāks spēks par Ministru kabineta noteikumiem, teorētiski būtu iespēja iestrādāt nosacījumus, kas, piemēram, no maksājuma par liftu uzturēšanu atbrīvotu zemāko stāvu iedzīvotājus. Taču praksē šī doma diez vai būtu realizējama, jo, kā minēts, ir pārāk daudz individuālu un atšķirīgu situāciju, tostarp gadījumi, kad pacēlājus izmanto arī tie, kam dzīvoklis ir pirmajā stāvā.
