Lietainā pusnaktī ielidoju Sicīlijas «galvaspilsētā» Palermo, kur bija jāpaliek uz ielas, jo divas no apmeklētajām viesnīcām, izrādās, naktīs ir slēgtas.
Lietainā pusnaktī ielidoju Sicīlijas “galvaspilsētā” Palermo, kur bija jāpaliek uz ielas, jo divas no apmeklētajām viesnīcām, izrādās, naktīs ir slēgtas. Ar mantām sēžot uz ielas, kad ik pēc piecām minūtēm garām paripo policijas automašīna, saprotu – seši mēneši Sicīlijā būs piedzīvojumu pilni. Seši mēneši ar sešiem jauniešiem no Eiropas. Brīvprātīgais darbs Sicīlijā – salā, kas atrodas pašos Itālijas dienvidos.
Sicīlija ir paradīze tūristiem, ko nevar un pat nedrīkst salīdzināt ar Itāliju, jo tā ir pavisam cita pasaule, itāliešuprāt, jau Āfrika. Grieķu amfiteātri un tempļi, kalni un ielejas, vulkāns Etna, krāšņu baznīcu lērums, skaistās (diemžēl arī netīrās) pludmales un salas, jūras veltes, plašais augļu klāsts, karnevāli un reliģiskie festivāli – tā ir sicīliešu ikdiena. Pirmos trīs mēnešus, ejot pa ielu, var apstāties un atvērtu muti noraudzīties vietējo ikdienā.
Ja dodies uz Sicīliju un neproti runāt itāliski, droši var teikt, ka esi pazudis. Cilvēki pat joko: “Ja esi atradis kādu, kas runā angliski, tas nozīmē, ka neesi Sicīlijā.” Pirms brauciena noteikti iesaku iegādāties sarunvalodas vārdnīcu, lai gan sicīlieši valodu nereti aizstāj ar žestiem. Piemēram, pirmajā naktī, kad bija jāpaliek uz ielas, nezināju gandrīz neviena vārda itāliešu valodā, taču man izdevās sazināties ar kādu bezpajumtnieku un policijas darbinieku.
Mazajā ciematiņā, kur dzīvoju, jau no astoņiem rītā apkārt braukā vidēji astoņas mašīnas un piedāvā augļus, zivis, krēslus utt. Lai pievērstu uzmanību, tiek izmantoti skaļruņi, kuros tiek bļauts un dziedāts.
No pulksten 13.30 līdz 16 visas pilsētas un ciemi liekas pamesti, jo katram sicīlietim pienākusi viņa “dienas pauze”. Pat dzīvnieki pie tā ir pieraduši.
Interesanti, ka nevienam veikalam nav darbalaika, līdz ar to nevari būt drošs, ka vajadzīgajā laikā tas būs atvērts. Savukārt, ja esi sarunājis tikšanos ar kādu sicīlieti pulksten 10, tad ap pulksten 12 vari sākt domāt par iziešanu no mājas. Nedaudz pārspīlēti, bet vairums gadījumos tas nav joks.
Vietējie ir ļoti izpalīdzīgi. Ja lūgsi izskaidrot ceļu, viņi vienmēr palīdzēs, pat tad, ja nezinās. Ja būsi to prasījis vismaz diviem cilvēkiem, vari būt drošs – katrs parādīs citu virzienu.
Katrā ciematā un pilsētā ir “vīriešu laukumi” (tā tos iesaucām mēs, brīvprātīgie), kuros pastaigājas un, sēžot pie bāra, apspriež jaunākos notikumus vienīgi vecāka gadagājuma vīrieši. Sievietēm šādas vietas nav. Viņas, kamēr vīrieši atrodas laukumos, sēž mašīnās vai mājās. Salā jau no bērnudārza tiek ieaudzināta zēna un meitenes vieta sabiedrībā.
Transporta sistēma Sicīlijā ir unikāla. Paredzētā tiešā reisa (Sicīlija – Roma – Sicīlija) vietā man bija jānomaina pieci vilcieni. Kavēšanās uz katru pusi – vidēji trīs stundas. Līdzīga situācija ir ar autobusiem un lidmašīnām.
Par minēto nevajag ne apvainoties (par aizvērtiem veikaliem dienas vidū), ne ņemt pārāk pie sirds (kad kārtējo reizi satikšanās notiek pāris stundu vēlāk), ne uztraukties (kad stundas laikā, braucot ar mašīnu, trīs reizes esi mata tiesas attālumā no nāves) – tas viss ir jāizbauda.
Kā jau minēju, Sicīlija ir pavisam cita pasaule, kas vilina ar savu šarmu un neatkārtojamību. Pie sicīliešu vienkāršā un bezrūpīgā dzīvesveida var pierast ikviens, turklāt – ļoti ātri.
Jāizbauda arī satiksme ielās – pagriezieni netiek izmantoti. Signāla lietošana ir neatņemama vietējo vadītāju ikdienas daļa – ja kāds signalizē, tas nozīmē, ka viņš uzņemas braukšanas priekšroku. Ja pretim brauc divi paziņas, mašīnas tiek apturētas ielas vidū, tur notiek īsa saruna, protams, citu auto signālu pavadībā, jo šaurajās ielās apdzīt nav iespējams. Latvijas trakākos autovadītājus var uzskatīt par Sicīlijas paraugskolēniem.
Dienvidu zemēs cilvēki ir atklātāki, tāpēc par problēmām, neskaidrībām viņi izrunājas (izbļaustās) uzreiz. Mēs, no ziemeļiem nākušie, visu paturam sevī, bet viņi sirdi, kad tā ir pilna, izkrata uzreiz. Ķildas tiek risinātas ļoti skaļā un žestiem bagātā valodā. Tad liekas, ka zemei pienācis gals, taču vēlāk var secināt, ka tas pat ir labāk – neskaidrības tiek novērstas uzreiz.
Arī Sicīliju, līdzīgi kā visu pasauli, skārušas globālās laika izmaiņas. Vietējie stāsta, ka lietus mēdz būt pāris reižu gadā, taču pirmajos divos mana Eiropas brīvprātīgā darba mēnešos (februārī un martā) Itālijas dienvidu salā katru dienu bija jāsadzīvo ar lietusgāzēm un vēju. Arī aukstums salā ir citāds, jo tā pārsalis kā pirmajos mēnešos tur vēl nebiju nekad. Līdzīgi ir ar pēdējiem diviem mēnešiem (jūniju un jūliju), kuros, pēc vietējo teiktā, nekad nav bijis tik karsts (dažas naktis temperatūra pārsniedza plus 32°C). Globālās klimata izmaiņas jūtamas it visur pasaulē.
Lielākie Sicīlijas ienākumi ir no tūrisma. Salai ir sena vēsture un šarms, kas neatstāj vienaldzīgu. Ziemā lielākā daļa jauniešu no salas izbrauc strādāt uz Ziemeļitāliju, jo Sicīlijā ir ļoti augsts bezdarba līmenis. Piemēram, manā mazpilsētā ziemas mēnešos bija 3000 iedzīvotāju, bet vasaras sezonā, kad jaunieši atgriežas, – 12 000.
Vairums manu radu un draugu jokojot prasīja, vai esmu saticis kādu mafijas locekli. Kad ieradāmies Sicīlijā un jautājām par mafiju, mūsu koordinators teica: “Tu neko nezini, tu neko neesi redzējis, tu neko neesi dzirdējis!” Pēc pāris mēnešiem, iegūstot arvien vairāk draugu, par mafiju izdevās uzzināt vairāk. Kaut gan ielās vēl joprojām ir iespējams redzēt cauršautas ceļazīmes, mafija pēdējo gadu laikā neizpaužas kā senās filmās, kur uz ielām notiek apšaudes. Arī mafija kļūst modernāka. Vairums gadījumos tā ir legalizējusies. Mafijai pieder vairums jauno, moderno veikalu. Vienā no lielpilsētām, kurā dzīvo kāds mans draugs, vairāk nekā puse veikalu pieder mafijai. Pārējām tirdzniecības vietām vien jāmaksā “nodevas”. Jo lielāks veikals, jo augstāka cena. Tādēļ vairums Sicīlijas veikalu ir mazi. Ja “nodeva” netiek samaksāta, veikalu nodedzina. Mums bieži vien nāk smiekli, ja runājam par mafiju Itālijā/Sicīlijā, taču vietējie atzīst, ka tā joprojām ir liela problēma.
Mīts par picām un makaroniem nav tikai mīts. Mums viens no galvenajiem pārtikas produktiem ir kartupeļi, itāliešiem – makaroni. Jāatzīst, ka viņi patiešām tos prot pagatavot. Uzturā daudz tiek lietotas arī jūras veltes, olīveļļa, piens, kura derīguma termiņš ir trīs mēneši, augļi. Tiem, kam garšo saldumi, uz Sicīliju nav ieteicams doties, jo tieši tur kļuvu atkarīgs no tipiskā Sicīlijas kāruma kanollo. Tas būtu kauns un negods – doties uz Sicīliju un nepagaršot kanollo. Tikpat gardi ir arī citi saldumi, kā arī saldējumi (īpaši pistāciju un mandeļu, kas ir tipiski šim reģionam). Tiek lēsts, ka Itālijā ir vieni no gardākajiem saldējumiem. Tos nogaršojis, tu vairs neesi spējīgs bilst pretējo.
***
Kas ir Eiropas brīvprātīgais darbs?
Viena no ES izstrādātās programmas “Jaunatne” akcijām.
Iespēja ikvienam jaunietim vecumā no 18 līdz 25 gadiem doties uz jebkuru ES valsti (+ dažas Ziemeļāfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas valstis) un izvēlēties sev interesējošo projektu par dažādām tēmām.
Ilgums – no 6 līdz 12 mēnešiem (jauniešiem ar ierobežotām iespējām – no 3 nedēļām līdz 6 mēnešiem).
Nav nepieciešama nekāda pieredze, jo jaunietis nav darbinieks, bet gan brīvprātīgais.
Visu apmaksā ES (ceļa izdevumi, ēšana, dzīvošana, valodu kursi, apmācības + kabatas nauda).
Jelgavā programmu koordinē Zemgales NVO atbalsta centrs (tālrunis 3021910).
