Pēc lauksaimnieku rosinājuma plašāk pastāstīt par likumdošanu, kas paredz kūtsmēslu izkliedēšanas normatīvus Zemgalē, «Ziņas» skaidrojumu lūdza Jelgavas Lauku konsultāciju biroja lopkopības speciālistei Anitai Zvaigznei.
Pēc lauksaimnieku rosinājuma plašāk pastāstīt par likumdošanu, kas paredz kūtsmēslu izkliedēšanas normatīvus Zemgalē, “Ziņas” skaidrojumu lūdza Jelgavas Lauku konsultāciju biroja lopkopības speciālistei Anitai Zvaigznei.
Kā stāsta speciāliste, patlaban par kūtsmēslu apsaimniekošanu spēkā ir divi Ministru kabineta noteikumi. 2001. gada 18. decembrī pieņemtie (nr.531) “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” attiecas uz īpaši jutīgām teritorijām Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Rīgas rajonā.
Aizlieguma periods kūtsmēslu izkliedei šo rajonu platībās turpmāk būs no 15. novembra līdz 1. martam. Grozījumi jau iesniegti valdībā un noteiks šo periodu. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem ir arī citi mēslu izmantošanas ierobežojumi – tos neizkliedē uz sasalušas, pārmitras un ar sniegu klātas augsnes, savukārt palienēs un plūdu apdraudētajās teritorijās zemi tādējādi ielabo tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām.
Ietilpīgas glabātuves
Noteikumi paredz, ka kūtsmēslu krātuvēm (īpaši jutīgajās teritorijās) jābūt saimniecībās, kurās ir piecas un vairāk dzīvnieku vienību. Tādam lopu skaitam jānodrošina savāktuves vietas tilpums, kas nodrošina mēslojuma apjoma uzkrāšanu pakaišu kūtsmēslu krātuvēs vismaz sešus mēnešus, bet šķidrmēslu un vircas glabātuvēs – septiņus mēnešus.
“Bija plānots, ka īpaši jutīgajās teritorijās jau 2008. gadā krātuvēm jābūt 85 procentiem saimniecību. Tas saistīts ar atbalsta saņemšanu no Lauku attīstības plāna (standartu sasniegšana), taču interese un zemnieku aktivitāte nebija tik liela, kā gaidījām,” saka A.Zvaigzne.
Uz pārējo Latvijas teritoriju (arī uz īpaši jutīgām zemēm) attiecināmi Ministru kabineta 2004. gada 27. jūlija noteikumi (nr.628) “Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”. Tie jāņem vērā saimniecībām ar 10 un vairāk dzīvnieku vienībām (uz A un C kategorijas piesārņojošām darbībām).
Ja krātuves jāuzlabo
Dzīvnieku novietnēs iekārtoto pakaišu kūtsmēslu krātuvju tilpums nodrošina uzkrāšanu vismaz sešus mēnešus, bet šķidrmēslu toveriem jābūt tik lieliem, lai vircu no tiem varētu neizvest septiņus mēnešus. Ja krātuvju tilpums neatbilst minētajām prasībām, dzīvnieku novietnes saimnieks ar citu fizisko vai juridisko personu slēdz līgumu par mēslu glabāšanu vai izmantošanu ārpus fermas. Tas attiecināms arī uz īpaši jutīgām teritorijām. “Tātad, ja kūts nodota ekspluatācijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un neatbilst to prasībām, īpašnieks 12 mēnešu laikā pēc šo normatīvu spēkā stāšanās iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pasākumu plānu, lai nodrošinātu visas atbilstības,” skaidro lopkopības speciāliste. Tādu darbu grafiku sauc par uzlabojumu plānu. Ja pēc tā dzīvnieku mītnei nepieciešama rekonstrukcija, tā jāveic ne ilgāk kā 10 gados pēc noteikumu stāšanās spēkā.
Reģionālā vides pārvalde mēneša laikā pēc uzlabojumu plāna iesniegšanas pieņem lēmumu to akceptēt un par to rakstiski informē fermas īpašnieku. Ja zemnieka iesniegtais dokuments nenodrošina minēto noteikumu prasību izpildi, reģionālā vides pārvalde atsaka apstiprināt plānu. To mēneša laikā var apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.
