«Ņemot vērā finanšu un ekonomisko krīzi pasaulē, Eiropā un valstī, Latvijas pagastu vadītāju sapulces dalībnieki aicinājuši Saeimu iesaldēt administratīvi teritoriālo reformu un pašvaldībām ļaut brīvprātīgi veidot novadus,» ar tādu rezolūciju Jaunpilī beigusies Latvijas pagastu vadītāju sanāksme, kurā piedalījās arī mūsu rajona pagastu vadītāji.
Latvijas pagastu vadītāju sapulce Jaunpilī jau iepriekš tika nosaukta par vēsturisku tāpēc vien, ka pēc valdošo partiju iepriekš prognozētā notikumu scenārija tai vajadzēja būt pēdējai. Proti, nākamgad jūnijā pašvaldību vēlēšanas noritētu jaunizveidotajos novados un pagastu kā tādu nebūtu. Vēl cīņa nav galāSapulcē valdīja diezgan dumpīgs noskaņojums, rādot, ka reģionālo reformu lietām vēl vajadzētu mainīties. Brīdī, kad pagastu apvienības priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs aicināja pieņemt rezolūciju par administratīvi teritoriālās reformas iesaldēšanu, to atbalstīja visi 286 klātesošie pagastu vadītāji. Kā «Ziņām» pastāstīja reģionālās reformas noliedzēja Glūdas pagasta padomes priekšsēdētāja Lauma Kalvāne, situācija izvērtās dīvaina, jo tās pretiniekiem pievienojās arī to pagastu vadītāji, kuru padomes jau nolēmumušas apvienoties un saņēmušas no valsts 200 tūkstošu latu mērķdotāciju. Apvienošanās bija uzspiesta un būtu dārga«Uzskatu, ka lēmumu par pagasta apvienošanu lielplatonieki pieņēma politiska «presinga» apstākļos. Tagad ekonomiskajā lejupslīdē svarīgs pretarguments – reforma ir ļoti dārgs process. Valdībai šim mērķim nav naudas. Tādēļ nekas neiznāks,» reģionālo reformu komentē Lielplatones pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Kokins. Viņš atzīst Elejas novada ideju, kas šajā reformas procesā tika nogrūsta malā. Gala lēmums par reģionālo reformu vēl jāizstrādā Saeimā. «Tur patlaban apspriež Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, arvien ir lielas svārstības, kādam Latvijā jābūt lauku pašvaldības modelim,» piebilst Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Jānis Piešiņš.
