Iespējams, nākamā gada janvārī sakustēsies ledus daudzus gadus ilgstošajā problēmā par piespiedu dalītā īpašuma attiecībām starp daudzdzīvokļu māju īpašniekiem un zemes, uz kuras atrodas šīs mājas, īpašniekiem. Šī problēma ir aktuāla arī Jelgavā, kas raisījusi strīdus starp zemes un ēku īpašniekiem gan par zemes īres maksas apmēru, gan teritorijas apsaimniekošanu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, vakar, apspriežot Tieslietu ministrijas (TM) piedāvāto risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai, nolēma likumprojektu vēl nevirzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā, informē parlamenta Preses dienests.
Pagaidām risinājumu neredz
«Ministrija deputātus iepazīstināja, kāds varētu būt jau ilgu laiku sasāpējušās problēmas risinājums. Lēmumu par konceptuālu atbalstu likumprojektam vēl nepieņēmām, jo, apspriežot piedāvāto variantu, secinājām, ka ir milzum daudz jautājumu, kuriem pagaidām risinājumu neredzam,» pauda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs.
Viņš arī atzīmēja, ka piedāvājums ir ļoti apjomīgs – tajā plānots iesaistīt valsts un pašvaldību institūcijas, un tas prasītu lielus gan administratīvos, gan finanšu resursus. «Bet galvenais ir tas, ko no tā iegūs iedzīvotāji, kuri dzīvo mājās, kas atrodas uz citai personai piederošas zemes. Varbūt tomēr cilvēkiem ir izdevīgāk atstāt visu, kā ir?» pauda J.Šulcs.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs komisijas deputātus aicināja likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā un turpināt darbu pie regulējuma pilnveidošanas, veidojot darba grupu, kurā strādātu arī deputāti no Saeimas Juridiskās komisijas. Kā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai un vienota īpašuma izveidošanai paredz iespēju daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem izmantot vienpusējas zemes izpirkuma tiesības. Ja šādu iespēju iedzīvotāji neizmanto, saglabātos līdzšinējās piespiedu nomas attiecības, neizslēdzot iespēju vienoties par citiem nosacījumiem.
Grib vienkāršot izlemšanu
Lai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopība varētu sākt dalītā īpašuma izbeigšanas procedūru, likumprojekts paredz vienkāršot lēmuma pieņemšanas mehānismu. Par būtu jānobalso vairāk nekā pusei no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Pēc tam katram dzīvokļa īpašniekam jāveic savas izpirkuma cenas daļas samaksa, kas atkarīga no zemes kadastrālās vērtības, izpērkamās zemes platības, dzīvojamās mājas lieluma un konkrētā dzīvokļa platības.
Zināms ieguldījums šajā procesā būs jāsniedz arī valstij un pašvaldībām. Valsts zemes dienests būtu atbildīgs par izpērkamās zemes noteikšanu un kadastrālo uzmērīšanu, kā arī paziņojumu nosūtīšanu iedzīvotājiem, savukārt zvērināti tiesu izpildītāji rūpētos par visu, kas saistīts ar īpašuma tiesību nostiprināšanu, bet pašvaldību pārziņā būtu mājām funkcionāli nepieciešamo (izpērkamo) zemju pārskatīšana un noteikšana.
Pēc TM aplēsēm, plānotā projekta īstenošana valstij varētu izmaksāt apmēram 14 miljonu eiro. Tāpat ministrijas informācija liecina, ka piespiedu dalītā īpašuma attiecībās patlaban ir 3677 daudzdzīvokļu mājas ar gandrīz 111 tūkstošiem dzīvokļu. Šīs mājas atrodas uz 7354 citām personām piederošiem zemesgabaliem.
Neapmierinātas abas puses
Risinājums piespiedu dalītā īpašuma attiecībās nepieciešams, jo gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieki ir ierobežoti rīcībā ar savu īpašumu, dzīvokļu īpašniekus neapmierina pienākums maksāt piespiedu nomu, savukārt zemes īpašnieki pārsvarā nav apmierināti ar ienākumiem, ko gūst no šīs nomas. Tāpat būtiski, ka daudzdzīvokļu mājā panākt vienošanos par dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu ir tikpat kā neiespējami, kopējo situāciju deputātiem raksturoja TM Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska.
J.Šulcs, uzsverot, ka problēma ir aktuāla un risinājums jāmeklē, informē, ka galīgo lēmumu par piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekta tālāko virzību komisija plānojusi pieņemt janvārī. ◆
