Grūtību novēršana Jelgavā komunālo pakalpojumu sniegšanā atgādina sīpolu mizošanu, kurā aiz katras novilktās kārtas atklājas nākamā, aiz tās savukārt – aiznākamā un tā tālāk, līdz mizotājam acīs sametas asaras, bet lobīšana vēl nav galā.
Grūtību novēršana Jelgavā komunālo pakalpojumu sniegšanā atgādina sīpolu mizošanu, kurā aiz katras novilktās kārtas atklājas nākamā, aiz tās savukārt – aiznākamā un tā tālāk, līdz mizotājam acīs sametas asaras, bet lobīšana vēl nav galā. Arī likstas komunālo pakalpojumu saņemšanā nav galā – par to bija iespējams pārliecināties trešdienas sanāksmē, kur namu vecākie tikās ar maksātnespējīgā Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma (STU), Nekustamā īpašuma pārvaldes, kā arī pilsētas administrācijas pārstāvjiem.
Trešdienas tikšanās atklāja divus aspektus, divus skatu punktus komunālo pakalpojumu peripetijās – grūtībās nonākuši ne tikai komunālo pakalpojumu sniedzēji, bet arī to patērētāji, kas tos nesaņem pienācīgā kvalitātē. Īpaši neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši godīgie maksātāji, un šo patērētāju tiesības ir rupji pārkāptas.
Kamdēļ patērētājiem ir nepieciešama centralizētā apkure, ja aukstākajos dzīvokļos, parasti ēku stūros, temperatūra svārstās no 13 līdz 16 grādiem (pēc Celsija)? Neizskalotie mājas iekšējie tīkli, sūkņu vājā jauda – tās nav individuālā siltuma patērētāja problēmas. Viņš katru mēnesi maksā noteiktu summu par pakalpojumiem, kas nereti tiek sniegti nekvalitatīvi.
Jāpiekrīt STU administratoram, ka šādā situācijā māju vecākajiem, regulējot siltumpiegādi, vajadzētu ņemt vērā aukstāko dzīvokli mājā, pretējā gadījumā taupība sāk nozīmēt salšanu un aukstākā mitekļa īpašniekam centralizētā apkure kļūst «simt gadu vajadzīga», tādēļ viņš sāk domāt par alternatīvās apkures ierīkošanas iespējām.
Tomēr ir lietas, kas nav atkarīgas no māju vecākajiem. Piemēram, kādā namā Pārlielupē saņemtā ūdens temperatūra ir tikai 56 grādi, un iespējas normāli apkurināt ēku neizskatās visai reālas.
Pēc namu vecāko teiktā, arī caurs jumts vai ūdens pagrabos ir ikdienišķa lieta. Un tā atkal nav patērētāju problēma. To pašu var teikt arī par daudzviet neapmierinošo «krāna» ūdens kvalitāti. Komunālo pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaprot, ka nevar no patērētājiem pieprasīt līdzekļus par nekvalitatīvi sniegtiem pakalpojumiem.
Savukārt pašvaldību uzņēmumiem lielākā galvassāpe ir debitoru parādi, kas lielā mērā kavē veikt nepieciešamos remontus. Kā pavēstīja A.Lūsis, 2000. – 2001. gada apkures sezonas nodrošināšanai ir izveidojies līdzekļu deficīts aptuveni 450 000 latu apmērā. Lai arī izklausās neticami, bet debitoru parādi STU šo summu pārsniedz gandrīz 10 reižu, tāpēc pietiktu tikai ar 10% (vai nedaudz vairāk) debitoru parādu segšanu, lai mierīgi varētu «izvilkt» šo apkures sezonu.
Starp citu, atšķirībā no iepriekšējās STU administrācijas pašreiz netiek «spiests» uz soda procentu aprēķinu, gluži otrādi – apzinoties, ka, nepiegādājot silto ūdeni vasaras mēnešos, uzņēmums nav pildījis savas saistības pret godīgajiem maksātājiem, STU administrators ir izstrādājis lēmumprojektu par trīsmēnešu atlaižu piešķiršanu (0,022 lati par kvadrātmetru) godīgajiem maksātājiem. Piedāvājums ir spēkā līdz nākama gada 1. aprīlim. Lai arī cik niecīgi šie santīmi neizskatītos, tā ir reāla iespēja jelgavniekus nodrošināt ar siltumu visu apkures sezonu, kā arī kaut nedaudz samazināt debitoru parādus, kuru piedziņā uzņēmuma nākamie īpašnieki noteikti nebūs tik pielaidīgi.
Tomēr atļaušos atgādināt vēlreiz, ka pašvaldības uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem ir jābūt kvalitatīviem un nedrīkst ignorēt godīgo maksātāju patērētāju tiesības arī tad, ja viņu kaimiņi tādi nav. Sniedzot pakalpojumus nekvalitatīvi, pašvaldības iestādes riskē samazināt patērētāju motivāciju savlaicīgiem norēķiniem pilnā apmērā. Tāpēc nav jābrīnās, ka sarūk viņu klientu skaits. Neviens nevēlas naudu izsviest vējā. Būtu laiks attiecības starp pašvaldības uzņēmumiem veidot uz biznesa pamatiem. Taču nekāds bizness neiznāks, ja nebūs kvalitātes.
