No 2000. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 1. janvārim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms palielinājies par 12% un šā gada 1. janvārī veidoja 482,3 milj. latu.
No 2000. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 1. janvārim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms palielinājies par 12% un šā gada 1. janvārī veidoja 482,3 milj. latu.
457,9 milj. latu jeb 95% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. Jāatzīmē, ka gada laikā diametrāli mainījušās bimetāla un citu divlatnieku proporcijas: kopējam divlatnieku skaitam apgrozībā nedaudz palielinoties, bet Latvijas Bankai apgrozībā laižot tikai pret viltošanu labāk aizsargātās bimetāla monētas, to apjoms apgrozībā audzis no 1 milj. līdz 5 milj. latu jeb par 400%. Savukārt pārējo divlatnieku apjoms samazinājies no 5,1 milj. līdz 1,6 milj. latu.
Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir neliela nomināla banknotes:
Ls 5 – 9 milj. banknošu, Ls 10 – 8 milj., Ls 20 – 8 milj., Ls 50 – 1 milj., Ls 100 – 795 tūkst., Ls 500 – 69 tūkst. Tas pats attiecas uz monētām: viena un divu santīmu monētas apgrozībā ir 64 un 36 milj., bet 50 santīmu – 7 milj., Ls 1 – 7,9 miljoni, Ls 2 – 3,3 milj. Apgrozībā laisti arī 15 tūkst. Ls 100 zelta apgrozības monētu.
Kā redzams no 1. tabulas, Ls 5 un Ls 10 naudas zīmju daudzums gada laikā ir sarucis, bet pārējo banknošu apjoms palielinājies. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras grib klienti – noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.
