Pa vidu starp dažādām viedokļu sadursmēm par pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā ierauta augu aizsardzības līdzekļu lietošanu kontrolējošā iestāde – Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Par aktuālajiem jautājumiem “Ziņas” uz sarunu aicināja dienesta Zemgales reģionālās nodaļas vadītāju Aiju Čonku.
– Šogad pat vairāk nekā citus gadus sabiedrībā uzvirmojusi diskusija par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā. Kas, jūsuprāt, tik izteikti saasinājis šo jautājumu. Kādi faktori to ietekmējuši?
Strādājot manā darbavietā, sanāk pārdomāt, uz kurieni virzās sabiedrība, kas publiski diskutē par lauksaimniecību. Cilvēki tiešām arvien vairāk publiskā vidē spriež par dažādiem lauksaimniecības jautājumiem, un šie viedokļi arvien izteiktāk polarizējas. Grupas, kas šajās diskusijās piedalās, ir krasi atšķirīgas – ražojošie zemnieki, tad ir lauku iedzīvotāji vai mazdārziņu īpašnieki, kas arī nodarbojas ar dārzkopību, ko nevarētu gluži dēvēt par ražojošo lauksaimniecību, un vēl ir zaļā dzīvesveida pārstāvji. Pēdējie nereti paši ar dārzkopību nenodarbojas, bet viņiem ir svarīgs marķējums, kādas izcelsmes produktu tie iegādājas. Katrai no šīm viedokļu grupām ir sava daļa taisnības, bet vienmēr mums visiem ir jāpatur prātā, ka lauksaimnieciskā ražošana ir mūsu ekonomikai ļoti svarīga. Vēl, protams, aktuāls ir jautājums, vai tiešām lauksaimnieciskā ražošana ir tik ļoti kaitīga, jo nav noliedzams, ka ķīmisko vielu lietošana lauksaimnieciskajā ražošanā Eiropas Savienībā un tātad arī Latvijā tiek ārkārtīgi stingri regulēta. Regulācijas apjoms un metodes ļoti strauji mainās, zemniekiem ir nemitīgi jāseko tam līdzi, piemēram, no preparātiem, kas bija atļauti pirms gadiem četriem, aptuveni trešdaļa jau ir mainījusies, daļa vairs nav atļauti. Ražojošajai lauksaimniecībai domātie augu aizsardzības līdzekļi ar katru gadu kļūst dārgāki un precīzāki. Kā šī joma pēdējo desmit gadu laikā ir attīstījusies, tādu posmu lauksaimniecībā iepriekš vēl nekad nav bijis.
Nereti ir tā, ka cilvēku apziņā visstabilāk nosēžas informācija, kuru viņi uzzina pirmo. Pārējais jau ir kā papildu faktors. Ja pirmā ir loģiskā informācija no iestādēm, kuras ar konkrēto jautājumu nodarbojas un to pārzina, tad cilvēki to pieņem kā pamatu, taču, ja pirmā ir kāda dezinformējoša informācija, tai ir lielākas iespējas nosēsties cilvēku prātos kā patiesajai. Ja šāda dezinformējoša informācija pagūst plaši izplatīties, diemžēl mums ir jāpatērē daudz spēka, lai pierādītu, ka tā ir bijusi nepatiesa. Dažkārt pēc tam to izdarīt jau ir faktiski neiespējami.
– Ļoti asa domu apmaiņa publiski par pesticīdu lietošanu izvēršas starp lauksaimniekiem un biškopjiem.
Tas notikums, kas pagājušajā gadā tika izvērts kā ļoti skaļš skandāls, patiesībā bija bez pamata, bet, kā jau iepriekš minēts, kad tas ir izskanējis, izmainīt cilvēku jau par patiesību pieņemto uzskatu ir ļoti grūti. Visiem paliek atmiņā stāsts, ka pesticīdu lietošanas dēļ bojā aizgājušas bites, vai pēc tam ticis paziņots, ka patiesībā tā nebija, tas vairs daudzus neinteresē.
Diemžēl, ja cilvēks ierauga uz lauka smidzināšanas iekārtas, tad pirmā doma ir, ka tiek darīts kaut kas slikts, savukārt VAAD speciālisti jau labi apzinās, kurā mirklī un ko uz lauka dara lauksaimnieks. Ikdienā veicam ļoti plašu skaidrojošo darbu, atbildot uz daudziem interesentu jautājumiem. Cilvēki bieži vien neaizdomājas, ka augu aizsardzības līdzekļi mūsdienās ir tik dārgi, ka zemnieki vienkārši nav ieinteresēti bezjēdzīgā apjomā tos lietot. Mēs taču arī nepērkam dārgas sirds zāles, ja mums nemaz nav sirds problēmu. Arī lauksaimnieki augu aizsardzības līdzekļus pamatā lieto, kad ir nepieciešamība to darīt, nevis vienkārši tāpat.
Lielākā daļa mūsu lielo lauksaimnieku ir integrētie ražotāji. Integrētā lauksaimniecība nozīmē, ka augu aizsardzības līdzekļi tiek izmantoti tikai tad, kad pēc tā ir radusies nepieciešamība. Mūsdienās augu aizsardzības līdzekļi kļūst dārgāki, bet arī precīzāki. Ja ir kāda konkrēta problēma, kas jāierobežo, vienalga, vai tie būtu kaitēkļi, nezāles vai slimības, ir iespēja lietot līdzekli, kas domāts tieši tam. Protams, es nevaru galvot par pilnīgi visiem gadījumiem, jo katrā jomā ir cilvēki, kas nedraudzējas ne ar prātu, ne ar kalkulatoru, un šādi gadījumi nereti izskan skaļāk. Tomēr gribētos teikt, ka kopumā Latvijā zemkopības industrija iet pareizajā virzienā. To pierāda gan ražas potenciāli, gan mūsu skaistie lauki. Un nav tā, ka pa šiem laukiem nevarētu staigāt. Protams, nevajag tajos brist, jo nebūtu labi izbradāt sējumus, taču nekas kaitīgs cilvēkam tas nav.
– Tomēr sociālajos tīklos nesen populārs bija kāda suņa saimnieka ieraksts par viņa mājas mīluļa slimību pēc pastaigas rapšu laukā.
Šo konkrēto gadījumu gan es nevaru paskaidrot, jo tas nenotika mūsu reģionā, man nav pietiekamas informācijas. Tomēr šādai iedarbībai uz nevienu organismu nevajadzētu būt. Kā jau minēju, pesticīdu lietošana ir ārkārtīgi reglamentēta joma un arī šādā aspektā.
– Vēl nedaudz atgriežoties pie jautājuma par bitēm, – publiski izskanējusi arī informācija, ka medū tiek konstatēts palielināts pesticīdu atliekvielu daudzums.
Šis ir viens no tiem punktiem, kur mēs redzam milzīgu attīstību. Agrāk dažādās analīzēs ķīmiskās vielas noteica ar vienu zīmi aiz komata skaitlī, tagad saņemam testēšanas pārskatus ar trīs zīmēm aiz komata. Visas ķīmiskās analīzes kļuvušas daudz jutīgākas. Ir iespējams noteikt ārkārtīgi nelielus atlikumus, bet to kaitīguma slieksnis ir tajā pirmajā zīmē aiz komata. Visi augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu kaitīguma sliekšņi ir ļoti stingri noteikti.
– VAAD katru gadu sezonā veic plānotās pārbaudes par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Cik apmēram katru gadu tādas Latvijā kopumā tiek veiktas?
Katrs inspektors gadā veic apmēram 200 plānotās pārbaudes par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu gada laikā. VAAD inspektori kontrolē ne tikai šo līdzekļu lietošanu, bet arī tirdzniecību, ievešanu Latvijā. Vasaras periodā tam pieplusojas arī sūdzību pārbaude.
– Vairāk nekā desmit tūkstoši iedzīvotāju platformā manabalss.lv parakstījuši iniciatīvu par aizliegumu izmantot pesticīdus kilometra rādiusā ap apdzīvotām mājām. Cik reāli zemniekiem šādā gadījumā būtu lietot augu aizsardzības līdzekļus savās teritorijās?
Tā būtu Latvijas ražojošās lauksaimniecības iznīcināšana. Šāda veida ierobežojums faktiski nav iespējams, jo tādu lauku, ko varētu miglot šādā gadījumā, Latvijā nemaz nav. Mēs nedzīvojam Ukrainā vai kādās stepju zemēs.
– VAAD veic ne tikai augu aizsardzības līdzekļu kontroles pasākumus. Zemgalē regulāri izskanējuši gadījumi, kad konstatēta bakteriālā iedega. Kāda pašlaik ir situācija?
Pagājušais gads bija ar siltu ziemu un salīdzinoši karstu vasaru, kas ir bakteriālās iedegas izplatībai labvēlīgi laikapstākļi. Tā ir slimība, kas izplatās, ja gaisa temperatūra ir ap plus 25–28 grādiem. Šāds siltums ilgstoši vēl nav bijis, līdz ar to pārbaudes uz bakteriālo iedegu pagaidām netika veiktas. Tā ir tipiska vasaras otrās puses slimība.
– Skatoties pa gadiem, bakteriālās iedegas perēkļu skaits ir palielinājies vai samazinājies?
Tas ir lēcienveidīgi. Kad bija vēsās vasaras, bija ļoti zems līmenis, bet pagājušajā vasarā bija gana daudz. Tā iemesla dēļ inspektoriem šajā jautājumā saplānots daudz darbu, jo ap katru vietu, kur pērn iedegu konstatēja, tiks veiktas pārbaudes.
Pērn VAAD veicis 1874 augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas uzraudzības pārbaudes un informē, ka 2020. gadā nav bijis neviena gadījuma, kad AAL izmantošanas rezultātā gājušas bojā bites. Lai veicinātu cieņpilnas attiecības ar kaimiņiem un pasargātu bišu dravas, VAAD skaidro noteikumus un labās prakses piemērus, kas jāievēro gan augkopjiem, gan biškopjiem.
Lai maksimāli izslēgtu riskus bitēm un citiem apputeksnētājiem, laba lauksaimniecības prakse
1 aicina augkopjus: laikus sazināties ar bišu dravu novietnes īpašnieku un brīdināt par smidzināšanu;
neapsmidzināt ziedošus augus un AAL lietot pēc ziedlapiņu nobiršanas, tai skaitā nelietot herbicīdus nezāļu ierobežošanai augļu un ogu dārzos kultūraugu ziedēšanas laikā;
izsmidzināt pēc iespējas tuvāk kaitēkļiem;
izveidot buferzonas starp apputeksnētāju dzīvotnēm un ar AAL apstrādātām platībām;
nodrošināt dabiskās dzīvotnes – ierīkot tā saucamās kukaiņu viesnīcas, nepļaut grāvmalas un mežmalas, kamēr neizzied savvaļas augi, iesēt ziedošus augus buferzonās;
pēc pieprasījuma skaidrot apkaimes iedzīvotājiem un ikvienam interesentam, kas tiek darīts uz lauka;
2 aicina biškopjus:
laikus iepazīties ar audzētajiem kultūraugiem bišu iespējamo ganību teritorijā – gan pie pastāvīgajām, gan pie pārvietojamām bišu novietnēm. Pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš, ja novietņu tuvumā atrodas ziedoša rapša vai jebkuru citu ziedošu kultūraugu sējumi, kuros insekticīdus drīkst lietot, kad apputeksnētāji nav aktīvi (no plkst.22 līdz 5);
kontaktēties ar apkārtējo teritoriju lauksaimniekiem, ja tiek audzēti graudaugi vai rapsis, lai laikus uzzinātu, kādus insekticīdus paredzēts izmantot, un būtu iespējams vienam otru brīdināt par savām aktivitātēm. Biežākie AAL lietotāju pārmetumi biškopjiem ir par pārvietojamo bišu novietņu novietošanu pie laukiem, nebrīdinot lauku īpašniekus. Novietojot bišu saimes pagaidu novietnē, biškopim būtu jānorāda – jāpieliek vai jāuzkrāso – savs tālruņa numurs (iespējams, arī šīs pagaidu novietnes vietas nosaukums), pa kuru vajadzības gadījumā ar biškopi var sazināties lauksaimnieks vai arī kāds cits, ja rodas tāda nepieciešamība;
ja biškopis saņem visu vajadzīgo informāciju no AAL lietotāja un tiek smidzināti līdzekļi, kuru izmantošanai nav noteikti ierobežojumi bišu un citu apputeksnētāju drošībai (herbicīdi, fungicīdi, papildmēslojums), tad biškopim nav pamata satraukumam. Taču viņš var vienoties ar lauka īpašnieku, ka tiks informēts par jebkura AAL vai insekticīda smidzināšanu;
ja biškopim ir pamatotas aizdomas par insekticīda izmantošanu, neievērojot noteiktos lietošanas ierobežojumus, un biškopis nevar iegūt informāciju par to, kas tiek smidzināts, tad, lai skaidrotu situāciju, nekavējoties jāinformē tuvākās VAAD reģionālās nodaļas vadītājs par situāciju un vietu, kur atrodas apstrādātie lauki un bišu drava.
Avots: VAAD
