Šis ir notikumiem piesātināts laiks, kas pagājis kā viens mirklis. Tā kā strādāju Eiropas Parlamentā, mums ir svarīgas nevis dienas, bet nedēļas, un trīs nedēļas strādājam Briselē, vienu – Strasbūrā.
Šis ir notikumiem piesātināts laiks, kas pagājis kā viens mirklis. Tā kā strādāju Eiropas Parlamentā, mums ir svarīgas nevis dienas, bet nedēļas, un trīs nedēļas strādājam Briselē, vienu – Strasbūrā.
Šī man bija garākā – Briseles – nedēļa. Pirmdien jau pulksten septiņos sēdēju lidmašīnā un pēc Latvijas laika pusdesmitos biju Briselē. No rīta, kā parasti, pārskatīju korespondenci, laikrakstus, bet pēcpusdienā bija Ārlietu komitejas sēde kopā ar Nacionālā parlamenta pārstāvjiem. Pirms tam – kopīgas pusdienas ar Latvijas Saeimas Eiropas lietu komisiju, vakarā – pieņemšana pie Latvijas vēstnieka ES.
Nākamajā dienā pievērsāmies jautājumam par solidaritāti ar Igauniju. Iepriekšējā vakarā uzrakstīju ierosinājumu šo problēmu izskatīt Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā, un to pieņēma, tādēļ vajadzēja sagatavot dokumentus, uzstāties. Ir svarīgi paust attieksmi par Krievijas iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās, un trešdien to akcentēju arī savā runā. Tajā uzsvēru, cik būtiski ir kopā reaģēt uz agresiju pret vienu valsti, citādi šādi gadījumi var atkārtoties citās, tostarp Latvijā.
Katram Eiropas parlamentārietim ir tiesības uzaicināt simts viesu gadā, un nedēļas sākumā Briselē divas dienas ciemojās grupa no Latvijas. Gandarījums, ka pēc sarunām gan darba, gan brīvākā gaisotnē viņi atzina – jūtas patīkami pārsteigti, cik daudz mums darāmā. Šādas tikšanās ir ļoti nepieciešamas, jo diemžēl ne viss labais veikums tiek atspoguļots plašsaziņas līdzekļos, savukārt negatīvajam pievērš ļoti lielu nozīmi. Taču, redzot, kā mainās iedzīvotāju attieksme, par spīti nogurumam, ikvienā pasākumā gribas smaidīt.
Trešdienas vakarā turpināju gatavot rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām, un nākamajā dienā par šiem jautājumiem plenārsēdē bija balsojums. Vakarā pievērsos interneta mājas lapai – sākot ar vakardienu man ir blogs “Dienā”, kur jau esmu paguvusi izteikties par Krievijas un Igaunijas jautājumu un to, kā tas ietekmē mūsu valsti. Bet vakardienas pirmā puse pagāja, dodoties mājup. Pirms pulksten vieniem dienā ielidoju Rīgā, bet pēc stundas jau biju Jelgavā. Taču ar to, protams, diena nebeidzās, jo man bija vairākas tikšanās, piedalījos arī vēl citos pasākumos.
Ceru, ka šodien un rīt man beidzot izdosies atvilkt elpu un pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Gribas apskatīties, kā dārziņā puķes zied… Aizvadītajās dienās bija tikai darbs, nekādas personīgās dzīves, un izgulējusies neesmu ļoti sen.
