1. Kā vērtējat sestdien Doma laukumā notikušo tautas sapulci? Vai pats(-i) tajā piedalījāties?
1. Kā vērtējat sestdien Doma laukumā notikušo tautas sapulci? Vai pats(-i) tajā piedalījāties?
2. Kā mazināt plaisu starp varu un tautu?
3. Kādas būs sapulces sekas? Kādas izmaiņas paredzat valsts politiskajā dzīvē?
Valters Bruss, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs:
1. Visnotaļ pozitīvi, jo tas apliecina, ka ar valsts pārvaldi kaut kas nav īsti kārtībā, cilvēki nav apmierināti ar notiekošo. Tas ir nopietns signāls, lai šai problēmai pievērstu uzmanību visaugstākajā mērā – neatkarīgi no tā, vai konkrētiem sabiedrības locekļiem ir simpātijas pret vienu, otru vai trešo partiju, tagad redzams, ka neapmierinātība sasniegusi nebijušus apmērus. Pats gan aizņemtības dēļ sapulcē nebiju.
2. Šādas problēmas risinājumam nav universālas receptes. Tas atkarīgs no cilvēkiem varas gaiteņos. Man patīk nesen dzirdētā tēze, ka “ir grūti sabiedrībai izskaidrot muļķīgus lēmumus”. Ja tādi tiek pieņemti, var sagrūst milzu resursus PR kampaņās, bet efekta nebūs. Tātad primārais – pieņemt saprātīgus un pareizus lēmumus. Pēc tam tos var arī skaidrot sabiedrībai.
3. Nedomāju, ka, piemēram, šonedēļ vai ar jauno gadu kas radikāli mainīsies. Ceru, ka līdz ar sabiedrības izrādīto neuzticību varai tiks izdarīti noteikti secinājumi, citādi valsts nevar normāli pastāvēt, nerunājot par to, lai tā spētu attīstīties. Jaunas akcijas izslēgt nevar, taču reāli tas, protams, ir. Tomēr domāju, ka tik apjomīga pasākuma kā sestdien vairs nebūs.
Jānis Ābele, LLU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns:
1. Pozitīvi vērtēju faktu kā tādu. Tikai jautājums, kas aiz tā stāv. Ja tikai tautas vēlme un labā griba, tad notikušajam ir dubulta jēga. Taču nevar noliegt iespēju – kāds manipulē ar inteliģenci, lai sasniegtu sev vēlamu rezultātu. Viennozīmīgi varu teikt, ka kopš neatkarības atgūšanas šī ir pati neētiskākā valdība, kas klaji nodarbojas ar lobismu. Tā nekontrolē monopoluzņēmumu cenu celšanu, līdz ar to visvairāk cieš mazturīgie iedzīvotāji. Domāju, ka inflācija vēl tikai kāps, kas arī ir šīs valdības nopelns. Pats uz sapulci netiku, jo lasīju lekcijas studentiem.
2. Satversmes 2. pants paredz, ka vara pieder tautai. Diemžēl mūsu tauta ir pārāk ticīga – iet vēlēt ar domu, ka piepildīsies viss, kas solīts, lai gan parasti tā ir klaja demagoģija. Ja rastos kāds harizmātisks līderis un apsolītu, ka jaunais gads būs pavasarī, cilvēki noticētu. Tāpēc iedzīvotājiem jādomā, kam dot varu. Jāpiebilst, ka uz vēlēšanām parasti neaiziet stabili domājošie – balsot dodas pretējo uzskatu pārstāvji, līdz ar to politiskā centra nav, ir tikai divas galējas pozīcijas.
3. Bez sekām tā noteikti nepaliks. Satversme ir jāmaina, tikai jautājums, vai tautai jāpiešķir tiesības atlaist Saeimu. Drīzāk vajadzētu pārskatīt tās atlaišanas mehānismu, palielinot Valsts prezidenta pilnvaras. Turklāt noteikti jāparedz, ka viņš saglabā savu amatu, ja rosina atlaist Saeimu, bet tas nenotiek, pretējā gadījumā augstajā postenī varēs nonākt tikai valdošajai elitei lojālas personas, vienalga, kur tās tiek izvirzītas – Zooloģiskajā dārzā, cirkā vai citur.
Ilze Vītola, Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja:
1. Pati tautas sapulcē gan nepiedalījos. Cilvēki šo Saeimu ievēlēja, dažādu iemeslu un pārliecības vadīti, un viņu intereses būtu jāievēro. Savukārt parlamentam sabiedrības viedoklī vajadzētu ieklausīties. Uzskatu, ka pašlaik nav nepieciešams atlaist Saeimu, tas situāciju neatrisinās. Deputātiem jāapsver, kādus lēmumus pieņemt, lai to atrisinātu.
2. Uz šo jautājumu ir ļoti grūti atbildēt. Varas veidošanā piedalās arī sabiedrība. Varbūt tā ir pārāk liela optimiste, tic visam, ko kampaņās sola. Taču jāsaprot, ka solījumu pildīšana ir grūta un ilgstoša. Nepieciešams dialogs un kompromiss. Es ieteiktu premjeram padomāt, vai viņa palikšana amatā veicinās sociālekonomisko procesu stabilizēšanos.
3. Gribu būt optimiste un cerēt, ka tiks atrasts vidusceļš un situācija uzlabosies. Ka valdības vadītājs pieņems pareizu lēmumu un šajā amatā būs cits cilvēks. Uzskatu – ir pietiekami daudz tādu, kas šo posteni varētu ieņemt.
Uldis Čāčus, valsts SIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” valdes priekšsēdētājs:
1. Pats šajā pasākumā nepiedalījos, taču notikusī sapulce nenoliedzami ir pozitīvs fakts. Šādi protesti ir pārbaudīti visā pasaulē. Vienīgi žēl, ka latviešu tautā vairs nav pacēluma un ticības, ka tie ko mainīs.
2. Valdībai nepieciešams cilvēkiem skaidrot savu rīcību, jo ļaudis taču nav dumji, visu saprot, tikai ar viņiem jārunā. Pretējā gadījumā rodas aizdomas par notiekošā likumību un pareizību – dažreiz nepamatotas, bet citreiz – pilnībā pamatotas.
3. Tauta pēc notikušā sāks labāk apzināties savu varu un būs gatava aktīvāk iesaistīties valsts dzīvē. Savukārt valdība, kā jau pierādīja pirmdien publiskotais premjera paziņojums par nevēlēšanos atkāpties, nekādus secinājumus pēc sapulces nav izdarījusi. Valsts politiskajai dzīvei jāmainās, taču neņemos prognozēt, kā tieši tas notiks.
Gunārs Kurlovičs, Jelgavas pašvaldības izpilddirektors:
Esmu amatpersona, kuras kompetenci, pilnvaras un atbildību nosaka likums par pašvaldībām, Jelgavas Domes nolikums un citi normatīvie akti. Uzdotie jautājumi nav saistīti ar pašvaldības izpilddirektora darbības jomu, bet gan varētu būt attiecināmi uz mani kā Latvijas Republikas pilsoni un privātpersonu. Ņemot vērā pašreiz ieņemamo amatu pašvaldībā, publiski savu privāto viedokli nepaudīšu.
