Šis ir stāsts par tētiem un viņu mazajām princesēm – par tām, kuras vēl tikai meklē savus prinčus. Šis ir stāsts par meitām un viņu vislabākajiem, visstiprākajiem, visvarenākajiem tētiem.
Šis ir stāsts par tētiem un viņu mazajām princesēm – par tām, kuras vēl tikai meklē savus prinčus. Šis ir stāsts par meitām un viņu vislabākajiem, visstiprākajiem, visvarenākajiem tētiem. Šis ir stāsts par dzīvi, kādu dzīvojam, un vīriešiem, kādus vēlamies sev līdzās.
Psihologi uzskata, ka attiecības ar tēvu būtiski ietekmē to, kāds būs sievietes pašnovērtējums un kontakts ar pretējo dzimumu. Kad ir mazliet apcerīgs noskaņojums, pavērojiet savu draugu vai vīru, paanalizējiet viņa attieksmi pret jums un lietām jums apkārt, varbūt atklāsiet, cik pārsteidzoši līdzīgs viņš ir jūsu tēvam.
Speciāliste: tēvs ir pirmais vīrietis meitenes dzīvē
“Tēvam ir ļoti svarīga loma meitas dzīvē, jo viņš pirmais meitenei atklāj pieredzes jomu, kas viņai citādi nav pieejama, proti, vīrišķības fenomenu. Ar tēta gādību meitene tiek ievesta pasaulē, kas būtiski atšķiras no emocijām bagātās mātes ietekmes sfēras un daudz vairāk balstīta uz lietišķumu,” skaidro psiholoģe Ilona Stepanoviča – Monkēviča. Bērnam līdz trīs gadu vecumam svarīgākā ir māte – sieviete, kas viņu baro, aprūpē, taču pieaugot mazais sāk iepazīt apkārtējo pasauli un veidot attiecības arī ar otru no vecākiem. Meitene konstatē, ka ar tēti tās jāveido citādi nekā ar mammu, un vēlāk šī pieredze tiek transformēta, jaunai sievietei dibinot attiecības ar citiem vīriešiem, tajā skaitā savu partneri. “Lai gan māte meitai ir tuvāka emocionāli un meita ar viņu identificējas, tēva acīs jaunā, mazā sieviete var nolasīt savas uzvedības repertuāra iedarbību, iemācīties sevi novērtēt no citu viedokļa,” piebilst speciāliste.
Droši vien daudzas aizdomājas, kāpēc kāda no mums dzīvē sasniegusi krietni vairāk par citu, kāpēc kāda kļūst par veiksmīgu karjeras sievieti, kamēr cita neprot pastāvēt par sevi un aizstāvēt savu viedokli. Izrādās, ka arī tam skaidrojumu var rast, analizējot meitas un viņas tēva attiecības. Psiholoģe uzskata, ka tēva paļāvība uz meitenes spējām, viņas iesaistīšana dažādās nodarbēs padara mazās jaunkundzes garīgi stipras, un tādas sievietes dzīvē tiek daudz tālāk.
I.Stepanoviča – Monkēviča uzsver: lai arī kā to reizēm negribas atzīt, meitene apprec sava tēta prototipu, jo izvēlas tieši tādu partneri, kāds ir viņš, vai arī pilnīgu pretstatu. “Tas ir likumsakarīgi, jo tētis ir pirmais vīrietis, ar ko meitene saskaras, un, satiekot citus savas dzīves vīriešus, sieviete rīkojas pēc līdzīgas shēmas un līdzīgiem principiem, kādi pastāvēja attiecībās ar tēvu,” skaidro psiholoģe, atklājot, ka analogi attiecības ar pretējo dzimumu veido arī tās sievietes, kurām bērnībā pietrūcis vīrieša klātbūtnes. “Ja meitene augusi bez tēva, viņas partnerī var saskatīt īpašības, kas raksturīgas vīrietim, kas, viņai augot, bijis līdzās un kompensējis vīrieša klātbūtnes trūkumu. Ja tēva nav, meita mēģina atrast viņa aizvietotāju, piemēram, vectēvu, onkuli vai citu vīrieti, kas pavada laiku kopā ar viņu, un tieši šie vīrieši tad arī veido meitenes priekšstatu par to, kādām jābūt viņas attiecībām ar pretējo dzimumu,” apgalvo speciāliste.
Paradoksāli, bet meita sava tēva prototipu apprec pat tad, ja viņš bijis alkoholiķis vai varmāka. Tas tāpēc, ka, bērnībā redzot, piemēram, kā tētis mammu sit, mazajā meitenē rodas iekšējs konflikts. Un turpmāk attiecībās viņa mēģina atrisināt kādu situāciju no bērnības, tāpēc sev līdzās izvēlas vīrieti, kas līdzīgs viņas tēvam – tādu, lai varētu cīnīties ar viņu. Tas var notikt pat vairākkārt, līdz sieviete apjauš, ka attiecības ar pretējo dzimumu iespējams veidot arī citādi.
Zane: mani panākumi pieder tētim
Nevienā vīrietī apzināti neesmu centusies saskatīt tēti, taču pavisam droši zinu, ka viņš ir ietekmējis manu ģimenes modeli, priekšstatu par to, kādam jābūt vīrietim un viņa lomai bērna audzināšanā. Tētis mazāk ietekmējis manu garīgo pasauli, taču viņš allaž uzņēmies rūpes par manu drošību, ģimenes labklājību. Lai cik stipra sieviete būtu, tomēr gaidu, ka par mani pastāvēs, pasargās.
Ar tēti saistās kāda spilgta bērnības atmiņa. Proti, mamma Kijevā bija nokļuvusi slimnīcā, un mēs ar tēti braucām viņai pakaļ. Toreiz man bija ļoti gari un biezi mati, kurus vecāmamma pirms došanās ceļā sapina bizē. Mašīnā mati izspūra, tāpēc no rīta gaidīju, ka tētis bizi pārpīs, lai gan viņš to nekad nebija darījis. Taču viņš to izdarīja! Atceros, kā stāvējām ceļa malā un viņš pina bizi. Tiesa gan – sanāca vaļīga un ne tik rūpīga kā mammas veidotā, bet tagad, atsaucot atmiņā to brīdi, šķiet, ka tas bija skaistākais viņa mīlestības apliecinājums. Laikam tieši tad manī radās apziņa, ka es uz tēti varu paļauties, jo viņš par mani spēj parūpēties ikvienā dzīves situācijā.
Tētis noteikti ir ietekmējis to, kāda sieviete esmu. Varbūt tāpēc, ka esmu vecākais bērns ģimenē, taču man vienmēr svarīgi apzināties, ka tētis ar mani lepojas. Pateicoties viņa gādībai, iestājos universitātē. Viņš par mani uzņēmās materiālās rūpes, un es varēju pievērsties mācībām. Izlaidumā jutu, ka viņš lepojas ar mani. Mans augstskolas diploms noteikti pieder viņam, arī liela daļa panākumu ir viņa nopelns, jo es vēl aizvien viņam it kā cenšos apliecināt, ka pūles nav bijušas veltas, ka nu esmu izaugusi un varu pati par sevi pastāvēt, sevi uzturēt.
Salīdzinot vīriešus man līdzās, jāteic, ka nevienā neesmu atradusi tādu sabiedriskumu, kāds piemīt manam tētim. Viņš nav mudināms iet uz ballēm, iesaistīties dažādās trakulībās. Tāpēc viesībās lepojos ar to, ka viņš – tas jautrais un atraktīvais vīrietis – ir mans tētis.
Ieva: nereti redzu un dzirdu viņu sevī
Neapšaubāmi, tēvs meitas dzīvē spēlē vienu no nozīmīgākajām vīriešu lomām. Tētis bieži vien ir vīrietis, ko, mazas esot, mēs vēlamies apprecēt. Paaugušās un pieaugušas pēc tēta līdzinām savus draugus, mīļotos vīriešus, vīrus. Meklējam īpašības, iezīmes, kas tēvos bijušas mums nozīmīgas, tāpat kā tās, ko reizēm vēlējāmies atrast, bet neatradām. Skatoties uz draudzenēm, jāatzīst, ka starp viņu tēviem un vīriešiem noteikti ir kāda līdzība, bet tas jau esot psiholoģiski pierādīts.
Dzīvē līdzi mēs nesam savu tēvu ilgas, cerības. Kaut kur lasīju: katra nākamā paaudze tiek tik tālu, cik iepriekšējā uzdrīkstējusies sapņot. Ir arī stāsts par loku un bultām – jā, droši vien mēs esam bultas, bet mūsu vecāki – šaujamie loki.
Man tētis vienmēr saistījies ar drošības, stabilitātes izjūtu. Kad sāku “lielo dzīvi” un jutos mazliet apmulsusi, nobijusies, viņš teica: “Lauki ir aiz tevis.” Citiem to būs grūti paskaidrot, bet man tā arī palicis – es neesmu viena, man ir aizmugure. Pateicoties tētim, tagad esmu tāda un te. Nereti redzu un dzirdu viņu sevī – reizēm kāds labs joks, asprātība, brīžiem neiecietība, prasīgums – tas pilnīgi noteikti ir no tēta.
Kāda mana draudzene teica, ka tur, kur ir tētis, viņas dvēselē ir tukšums, bet tā esot labāk nekā rūgtums un kaut kādas drazas.
