Daudzu sengaidītā ziema beidzot ir atnākusi un nu tās jaukumus var izbaudīt ikviens.
Daudzu sengaidītā ziema beidzot ir atnākusi un nu tās jaukumus var izbaudīt ikviens. «Ekstru» cienītājiem kā radīts bija ceturtdienas vakara putenis, kas jūtami paaugstināja daudzu autovadītāju adrenalīna līmeni. Lai arī šādas dabas parādības mūsu platuma grādos nav nekas neparasts, stiprais vējš un dāsni sasnigušais sniegs daudzus pārsteidzis nesagatavotus. Aizkavējušies starp Jelgavu un galvaspilsētu kursējošie vilcieni, Jelgavas rajonā vairāki pagasti uz brīdi palikuši bez elektrības, savukārt tiem, kas ceturtdienas vakarā devās Rīgas virzienā vai arī no tās, daudzi ceļa posmi ne par matu neatpalika no pirmās formulas sacīkstēm un droša galamērķa sasniegšana bija atkarīga no autovadītāju veiklības, braucamā tehniskā stāvokļa un fortūnas labvēlības.
Par ceturtdienas vakara puteņa nopietnību liecina arī 192 tūkstoši latu – tik «Latvijas autoceļu direkcijai» izmaksājuši ceļu tīrīšanas darbi naktī no ceturtdienas uz piektdienu. Vēl piektdienas vēlā pēcpusdienā tika tīrīti 2. šķiras autoceļi, pa kuriem pārvietošanās bija apgrūtināta. Visas galvenās ielas Jelgavā, kur sniega sega nekonkurēja ar Vidzemes augstienē «noklāto», bez grūtībām bija izbraucamas piektdienas rītā, taču vai pilsēta ir gatava daudz bargākai ziemai, kas ar lielāku sniegu un salu tuvojas no Sibīrijas tālēm?
Šis ir tas laiks, kad katram satiksmes dalībniekam ir pašam jārūpējas par savu drošību, un vecākiem par to domāt ir jāiemāca saviem bērniem. Tādu lietu kā atstarotāju var iegādāties lielākā daļa Latvijas ģimeņu, sliktākajā gadījumā to var noskrūvēt no kāda veca un braukšanai nederīga velosipēda, jo vientulīgs gājējs, it īpaši – mazs, uz ceļa tādā putenī kā ceturtdienas vakarā nav saredzams, un ja viņš vēl tā paša puteņa dēļ nedzird tuvojošamies automašīnas rūkoņu, tad romantiskā pastaiga putenī var beigties ļoti traģiski.
Tomēr braukšanas māka un uzmanība vēl nav garantija, ka katrs braucējs bez problēmām sasniegs savu galamērķi, sniegs un ledus slēpj arī bedres un defektus, kuru Jelgavas ielās nav mazums. Kāda jelgavnieka automašīnai nesen šādā bedrē nolūza ass, un viņš pilnīgi pamatoti uzdeva jautājumu: kur paliek viņa daudzus gadus maksātie nodokļi? Rudenī un pavasarī par neizbraucamu autovadītāji dēvē arī Garozas ielu, kuras iedzīvotājiem nav jēgas mazgāt savas automašīnas – saķep ar dubļiem tā kā tā.
Iemesls šai problēmai ir tas pats vecais – līdzekļu trūkums. «Bagātajai» Jelgavai, kurai šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā paredzēts iemaksāt (!) ap 95 tūkstošiem latu, protams, nav līdzekļu pilsētas ielu uzturēšanai ideālā kārtībā. Kā zināms, cietais segums ilgāk par 10 gadiem nekalpo (arī šis skaitlis ir ļoti optimistisks), tātad pēc 10 gadiem tas ir jāatjauno, bet viens kvadrātmetrs daudzmaz kvalitatīva seguma bez pamatiem maksājot septiņus astoņus latus. Ar pamatu – veselus 15 latus, tātad skaidrs, ka pilsētai tuvākajā nākotnē lieki miljoni ielu seguma atjaunošanai neuzradīsies. Lai arī šā gada pagaidām neapstiprinātajā Jelgavas pilsētas budžetā komunālajai saimniecībai ir paredzēts atvēlēt mazliet vairāk līdzekļu nekā pērn, šis palielinājums ir visai niecīgs un jūtamu uzlabojumu nedos. Un šā gada prioritāte neapšaubāmi būs Lielupes tilta remonts, kur tiks koncentrēti visi spēki. Pilsētas tēvus varēs apsveikt kaut vai tikai tajā gadījumā, ja Lielupes tilta remonts noritēs noteiktajos termiņos un vēlamajā kvalitātē.
Ne šogad, nedz arī nākamgad pilsētai neizdosies pilnībā sakārtot ielas un ceļus, taču tam jākļūst par vienu no nākamās Domes prioritātēm. Varētu mēģināt šajā procesā iesaistīt pilsētas uzņēmējus un nekautrēties izmantot pazīšanos varas gaiteņos galvaspilsētā. Būs attīstīta infrastruktūra, atradīsies arī investori, bet pagaidām jāturpina «dragāt» pa tām pašām bedrēm, uzmanoties un par drošību domājot pašu spēkiem.
