No 1993. gada Latvijas valdība ir noslēgusi starpvalstu līgumus sociālās drošības jomā ar Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Somiju, Ukrainu un ASV.
No 1993. gada Latvijas valdība ir noslēgusi starpvalstu līgumus sociālās drošības jomā ar Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Somiju, Ukrainu un ASV. Palielinoties cilvēku skaitam, kas no Latvijas izbrauc strādāt un dzīvot uz ārzemēm, svarīgi zināt, kādus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus un sociālo palīdzību un ar kādiem noteikumiem viņi varēs tur saņemt.
Pirms cilvēks dodas uz kādu valsti, viņam būtu jānoskaidro, kādi ir tās likumi sociālās drošības jomā. Ierodoties valstī, viņam būtu jāvēršas attiecīgajā valsts iestādē, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, un jānoskaidro, kādas tiesības viņam pienākas un ar kādiem nosacījumiem. Lai pretendētu uz sociālo palīdzību riska situācijā, vispirms ir jākļūst par tās valsts rezidentu, kā arī daudzos gadījumos ir jāiesaistās attiecīgās valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā: jāsāk strādāt un jaraugās, lai darba devējs maksā nodokļus saskaņā ar valsts likumiem.
Kāda nozīme ir Latvijas valdības noslēgtajiem starpvalstu līgumiem sociālās drošības jomā?
Starpvalstu sadarbības līgumu mērķis ir nodrošināt, lai cilvēkiem, kas bijuši ekonomiski aktīvi un veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas, dodoties dzīvot un strādāt uz citu valsti, tiktu saglabātas sociālās drošības tiesības, tas ir, tiesības uz pensiju vai pabalstiem.
Saskaņā ar kuras valsts likumdošanu tiek aprēķinātas pensijas un pabalsti – Latvijas vai valsts, kurā Latvijas pilsonis dzīvo un strādā?
Pensija tiek aprēķināta saskaņā ar tās valsts nacionālajiem likumiem, kurā cilvēkam ir tiesības uz pensiju. Tātad, ja Latvijas iedzīvotājs, kas dzīvo Somijā, vēršas pēc pensijas un viņam ir tiesības uz Somijas pensiju, tad tā tiek aprēķināta saskaņā ar Somijas likumiem. Bet, ja tam cilvēkam vēl ir tiesības arī uz Latvijas pensiju, tad tā tiek aprēķināta saskaņā ar Latvijas likumiem un no šejienes tiek sūtīta uz Somiju.
Vai citā valstī nostrādātos gadus ņem vērā, aprēķinot pensiju?
Saskaņā ar Latvijas likumu «Par valsts pensijām» tiesības uz vecuma pensiju rodas tad, ja cilvēka darba stāžs ir ne mazāks par 10 gadiem. Piemēram, ja viņš ir nostrādājis 8 gadus Latvijā un 20 gadu Igaunijā, tad saskaņā ar nacionālajiem likumiem viņam nav tiesību uz Latvijas valsts vecuma pensiju. Bet Latvijas – Igaunijas līgumā par sadarbību sociālās drošības jomā ir noteikts, ka var ņemt vērā Igaunijā nostrādāto laiku, lai noteiktu tiesības uz Latvijas pensiju. Tātad minētajā piemērā kopējais stāžs ir 28 gadi un cilvēkam rodas tiesības uz Latvijas pensiju. Taču Latvijas pensija tiks aprēķināta tikai par darba periodu Latvijā, tas ir, par 8 gadiem. Savukārt pensiju par nostrādāto laiku Igaunijā piešķirs šīs valsts puse. Ja nebūtu noslēgts Latvijas – Igaunijas līgums, tad Igaunijas pilsonis pensiju par Latvijā nostrādāto laiku nevarētu saņemt. Minētais princips tiek piemērots arī attiecībās ar citām valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi sadarbības līgumu sociālās drošības jomā.
Periodi, kas ir nostrādāti citā valstī, var palīdzēt iegūt tiesības uz Latvijas pensiju, tomēr tie netiek ņemti vērā, aprēķinot pensijas apmēru. Katrā valstī ir atšķirīgi likumi sociālās apdrošināšanas jomā un dažāda ir arī pensijas piešķiršanas kārtība.
Jāņem vērā tas, ka atsevišķos līgumos ir izņēmumi attiecībā uz darba periodiem, kas ir uzkrāti līdz 1991. gada 1. janvārim otrā valstī. Piemēram, saskaņā ar Latvijas – Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā cilvēkam, kurš dzīvo Latvijā un kuram ir stāžs Ukrainā līdz 1991. gadam, piešķirot Latvijas pensiju, tiks ieskaitīts darba stāžs Ukrainā līdz 1991. gadam.
Kas maksā pensiju Latvijas pensionāram, kas dzīvo valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgts sociālās drošības līgums?
Reālais pensijas maksātājs ir valsts, kas ir piešķīrusi pensiju. Ja tā ir Latvija, tad pensija tiek maksāta no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta. Tas tā ir tāpēc, ka laikā, kamēr cilvēks strādāja Latvijā, viņa sociālās iemaksas tika ieskaitītas Latvijas budžetā.
Kādā veidā Latvijas pensionārs saņem pensiju sadarbības valstīs?
Pensija var tikt maksāta gan ar otras līgumslēdzēju valsts kompetentās iestādes starpniecību (Lietuvu, Igaunija, Ukraina), gan var tikt pārskaitīta uz personas uzrādīto kontu (Somija un ASV). Tas ir atkarīgs no tā, kāda kārtība ir noteikta līgumā.
Izmantojot Labklājības ministrijas materiālus, sagatavoja Līga Klismeta
