Aizvadīta puse 2007. gada, un tikpat straujiem soļiem pienāks arī 2008., kad plānots sākt jaunas reformas lauksaimniecībā, taču par tām jāsāk runāt un gatavoties laikus.
Aizvadīta puse 2007. gada, un tikpat straujiem soļiem pienāks arī 2008., kad plānots sākt jaunas reformas lauksaimniecībā, taču par tām jāsāk runāt un gatavoties laikus.
Aizvadītajās dienās Luksemburgā notika ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā ES dalībvalstu nozares ministri izteica ierosinājumus, kādai jābūt augļu un dārzeņu kopējā tirgus organizācijai un kādus nosacījumus būtu nepieciešams ieviest, lai uzlabotu ES augļu un dārzeņu kopējā tirgus konkurētspēju un paplašināšanos. Tā bija pēdējā šāda sanāksme, kurā tika uzklausīti ES lauksaimniecības ministru viedokļi augļu un dārzeņu reformas veidošanā.
Zināms, ka Eiropas Komisija (EK) paredz ievērojami vienkāršot augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju darbu, proti, piešķirt tām papildu finansiālu atbalstu, tāpēc jau tagad Latvijas lauksaimnieki attiecīgajā sektorā tiek aicināti savas saimniecības pārstrukturēt par ražotāju organizācijām. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) Briseles nodaļas vadītājs Bruno Barons uzskata, ka Zemkopības ministrijai (ZM) būtu pastiprināti jāinformē sabiedrība par tuvojošos reformu, lai neiznāk līdzīgi kā ar papildu valsts tiešo maksājumu izmaiņām, kas līdz plašākai sabiedrībai nonāca tikai pāris mēnešu pirms tās ieviešanas. EK izplatījusi informāciju, ka augļu un dārzeņu reforma tiks ieviesta 2008. gada vidū.
Ar katru brīdi arvien nozīmīgāks kļūst jautājums par Eiropas lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada un Latvijas nostāju tās veidošanā. Mūsu valstij šajā jautājumā nav tik liela ietekme kā lielākajām vecajām ES dalībvalstīm. Tā kā tām nereti mēdz būt atšķirīgas vēlmes Eiropas lauksaimniecības politikas veidošanā, Latvijai ir iespēja atbalstīt kādu lielvalsti ar sev tuvākajiem ieskatiem par lauksaimniecības politikas nākotni Eiropā.
2009. gada 1. janvārī Latvijā stāsies spēkā savstarpējā atbilstība jeb nosacījumu kopums, kurā ietverti saimniekošanas ierobežojumi, kas būtiski ietekmē atbalsta maksājumu saņemšanu, piemēram, vides aizsardzībā, dzīvnieku labturībā un labā lauksaimniecības praksē. Katrs termins formulē kādu nosacījumu, kura ievērošana ir zināms garants atbalsta maksājuma piesaistīšanai. Pašlaik ir bažas, vai Latvijas lauksaimnieki spēs ievērot savstarpējās atbilstības daudzās direktīvas.
Nākamajā pusgadā jāaktualizē tā sauktā “veselības pārbaude”, īpaši pievēršot uzmanību piena kvotu sistēmas izmaiņām. Lauksaimnieku organizācijas noteikti vēros notiekošo un aicinās ZM iepazīstināt plašāku sabiedrību ar konkrētiem priekšlikumiem, kurus sarunās paudīs Latvijas puse.
Vēl viena aktualitāte, kas ir īpaši svarīga mazāk labvēlīgo apvidu lauksaimniecības zemes īpašniekiem, ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par kompensācijas pabalstiem. Lai tie pēc 2010. gada būtu pēc iespējas labvēlīgāki Latvijas lauksaimniekiem, tuvākajā laikā šim atzinumam nepieciešams sniegt priekšlikumus. Tiks uzklausīti visi, ko izteiks lauksaimnieki par mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta politiku, piemēram, par klimatiskajiem vai sociālekonomiskajiem faktoriem, kas arī paredzētu, cik liels atbalsts un kādos gadījumos tiktu izmaksāts. Priekšlikumus iespējams sūtīt gan uz vietējo lauksaimnieku apvienību, gan uz LOSP. Jāuzsver, ka kompensācijas būs paredzētas, lai atlīdzinātu ražošanas zaudējumus.
Pēdējā plenārajā sesijā EK priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens uzsvēra, ka organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai jāseko līdzi arī dalībvalstu likumdošanas izstrādes procesam, jo tikai apmēram 30 procentu visu prasību iestrādātas ES regulās, bet ap 70 procentu – nacionālajā likumdošanā. Bieži dalībvalstu politiķi nacionālās likumdošanas prasības pārspīlējuši, bet, kad sabiedrībai jāizskaidro nepopulāri lēmumi, vainu noveļ uz ES likumdošanas un institūciju prasībām. LOSP aicina lauksaimniekus rūpīgi sekot līdzi jaunumiem par izmaiņām lauksaimniecības politikā un to regulējošajās normās, lai panāktu sev un nozarei labvēlīgāku rezultātu.
