Stādaudzētavu «Dimzas» un «Blīdene» organizētajā «Ūdensaugu dienā», kur pulcējās ap divdesmit interesentu, visvairāk tika jautāts par ūdens zaļās rotas kopšanu un šķirņu jaunumiem.
Stādaudzētavu “Dimzas” un “Blīdene” organizētajā “Ūdensaugu dienā”, kur pulcējās ap divdesmit interesentu, visvairāk tika jautāts par ūdens zaļās rotas kopšanu un šķirņu jaunumiem.
Ūdensaugus parasti stāda jūnija sākumā, lai visas vasaras garumā baudītu rožu, skalbju, vilkvālīšu, meldru un citu mitruma mīļu skaistumu. Taču izdaiļot piemājas dīķīti vai baseinu iespējams līdz pat rudenim, kamēr vien dārznieks var iekāpt ūdenī un augs, ja “nesēž” toverī, spēj iesakņoties.
Kā stāsta audzētavas “Blīdene” vadītājs Rinalds Rullis, tipiskā lauku dīķī augus parasti stāda gar krastu. Lai panāktu pēc iespējas dabīgāku efektu, jāizvēlas dažāda izmēra ūdensaugi. Jāievēro arī, ka tie nedrīkst aizņemt vairāk par trešo daļu no visas tilpes virsmas, citādi zudīs ūdens klātbūtnes izjūta.
Arī stādu sortimentu nevajadzētu izvēlēties pārlieku plašu pat lielā dīķī, labāk dažādos variantos atkārtot jau esošās augu kompozīcijas, kā to var novērot dabiskā vidē.
Tuvojoties rudenim, vairāki interesenti jautāja, kā labāk ieziemot ūdensaugus. Visdrošākais veids – atstāt dziļākajā vietā, kur ziemā ūdens nesasalst. Tie augi, kas normāli ziemo krastos arī dabā, nav īpaši sargājami aukstuma. Pie mums minimālais ūdensrožu pārziemošanas dziļums ir metrs. Ja tās augušas speciālos traukos, novembrī novietojamas dziļākajā vietā. Savukārt telpās ziemojošās jāsargā no grauzējiem, jānodrošina zema temperatūra, jāvēdina un nedrīkst pieļaut augu toveru izkalšanu.
Apmeklētāji jautāja, kādi augi labāk palīdz pret aļģu rašanos dīķī. Peldošie un ūdensrozes ir pieprasītākie, jo noēno vietu (tas nepatīk aļģēm) un arī skaistina ūdens virsmu. Tomēr labi palīgi šajā cīņā ir arī ūdens gliemeži, blusas, vardes, krupju kāpuri, kam aļģes ir barība.
