Dobeles novada pašvaldība 28. jūlijā, pamatojoties uz vēja elektrostaciju parku attīstītāja SIA “Dobele Wind” iesniegumu par paredzētās darbības akceptu vēja elektrostaciju parka “Dobele” būvniecībai Dobeles novadā, ir nosūtījusi atbildes vēstuli, kurā informē, ka lēmums tiks pieņemts plānotajā kārtējā Dobeles novada domes sēdē 28. oktobrī.
Pašvaldība attīstītājam nosūta vēstuli
Dobeles novada pašvaldība vēstulē informē projekta attīstītāju, ka 2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā Latvijas administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā ir mainījies Dobeles novada pašvaldības domē ievēlēto deputātu sastāvs un būtiski palielinājies novada iedzīvotāju skaits, kurus nepieciešams informēt par ieceri novadā būvēt vēja elektrostaciju, kā arī jāuzklausa viņu viedoklis.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22. panta otrā daļa noteic pašvaldībai pienākumu vispusīgi izvērtēt visus iesniegtos dokumentus un sabiedrības viedokli. Savukārt Administratīvā procesa likuma 64. panta otrā daļa paredz, ka administratīvā akta izdošanas termiņu var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, administratīvā akta izdošanas termiņš tiek pagarināts, un lēmums tiks pieņemts 28. oktobrī.
SIA “Dobele Wind” valdes loceklis Gatis Galviņš “Ziņām” apstiprina, ka pašvaldības vēstuli saņēmis, ar iedzīvotājiem ticies jau iepriekš un, ja tiks aicināts, ir gatavs to darīt arī tagad. “Nekad neesmu slēpies, esmu atvērts sarunām un diskusijām. Ja dome gribēs, es piedalīšos, jo, tikai skaidrojot iedzīvotājiem, var nonākt pie risinājuma. Strausa politika šeit neder,” teic uzņēmējs. Viņš stāsta, ka, piemēram, piektdien saņēmis zvanu no Tukuma domes un jau pirmdien ticies un pārrunājis situāciju ar jaunievēlētajiem deputātiem. Savukārt trešdien viņš dosies uz Talsiem tikties ar turienes domniekiem.
Tiesa lemj par labu uzņēmējam
28. jūlijā Administratīvā rajona tiesa lēma apmierināt SIA “Pienava Wind” pieteikumu par vēja elektrostaciju parka “Pienava” būvniecību Tukuma novadā. Tiesa lēma apmierināt uzņēmuma pieteikumu par Tukuma novada domes pērnā gada 25. marta lēmuma atzīšanu par prettiesisku un nosprieda uzdot Tukuma novada domei izdot “Pienava Wind” labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu akceptēta “Pienava Wind” paredzētā darbība – vēja elektrostaciju parka “Pienava” būvniecība Tukuma novadā –, viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tiesa spriedumā atzina, ka uzņēmuma interese veikt paredzēto darbību ir tiesiska un nav konstatējami juridiski šķēršļi to veikt iecerētajā vietā. Tiesa konstatēja, ka sabiedrības līdzdalības tiesības ietekmes uz vidi novērtējuma procesā ir ievērotas saskaņā ar 1998. gada 25. jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. Tajā pašā laikā iebildumi nevar būt pamats paredzētās darbības pilnīgam aizliegumam. Sabiedrības viedoklis ir respektējams un izmantojams kā pamats nosacījumiem, kas “Pienava Wind” būs jāievēro, veicot paredzēto darbību.
Sekojot Satversmes tiesas atziņām, tiesa izvērtēja sabiedrības un vides intereses un secināja, ka sabiedrības interešu aizskārums vides, īpašuma un veselības jomā ir samazināms, ievērojot Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu norādītos nosacījumus, kamēr liegums pieteicējai pilnībā realizēt paredzēto darbību nebūtu samērīgs un tiesisks.
Tāpat tiesa piešķīra nozīmi Latvijas saistībām atjaunojamo energoresursu ieviešanā un tam, ka šāds enerģijas veids ilgtermiņā sasniedz vides aizsardzības mērķus klimata jomā.
“Tiesas lēmums ir uz 60 lapām, un tas liecina, ka mēs savu darbu esam izdarījuši kvalitatīvi, jo argumentu, kāpēc mums neļaut būvēt, īsti nav. Tiesāšanās bija par procesa nepareizu interpretāciju, jo eksperti pateica, ka problēmu nebūs. Tiesa ir pateikusi, ka arī pašvaldībām ir jāpilda likuma prasības un jāievēro noteiktas procedūras,” G.Galviņš “Ziņām” komentē tiesas spriedumu.
Plašsaziņas līdzekļiem izplatītajā paziņojumā vēja parka attīstītāja SIA “Pienava Wind” valdes loceklis G.Galviņš uzsver: “Esmu patiesi gandarīts par tiesas spriedumu, jo mana pārliecība ir – Latvijas nākotne ir ilgtspējīga enerģija, un tā ir vēja enerģija. Tukuma novada domes lēmums balstīts valsts kompetento iestāžu atzinumos, kas pieļauj parka attīstīšanu izvēlētajā teritorijā. Ceram uz veiksmīgu turpmāko sadarbību ar Tukuma novada domi un iedzīvotājiem, turpinot vēja parka attīstību, lai kopīgi panāktu nacionālo klimata plānu sasniegšanu un zaļās enerģijas izmantošanas veicināšanu Latvijā.” Viņš arī norāda, ka vēja parku attīstība nodrošinās Latvijas energoapgādes neatkarību un drošību.
Ņemot vērā tiesas atzinumu, “Pienava Wind” turpinās vēja parka attīstību, par primāro darbu izvirzot būvprojekta sagatavošanu un saskaņošanu. Vēja parks “Pienava” sastāvēs no 22 vēja turbīnām, tā izveidei paredzētās investīcijas sasniegtu aptuveni 150 miljonus eiro. Šī būtu viena no līdz šim lielākajām privātajām investīcijām Latvijas enerģētikas sektorā, radot ievērojamus ekonomiskos un sociālos ieguvumus Tukuma novada pašvaldībai un valstij kopumā.
Gandarījumu pauž asociācija
Latvijas Vēja enerģijas asociācija izsaka gandarījumu par tiesas lēmumu apmierināt SIA “Pienava Wind” pieteikumu un atzīt Tukuma novada domes lēmumu par prettiesisku, kā arī uzdot labot to, izsniedzot atļauju vēja elektrostaciju parka būvniecībai. Asociācija uzskata, ka šis lēmums ir precedents, kas veicinās straujāku vēja enerģijas attīstību Latvijā, taču ļoti būtiski ir arī veicināt konstruktīvu dialogu starp attīstītājiem un Latvijas pašvaldībām, lai šādas tiesvedības notiktu pēc iespējas retāk.
“Vēja nozare ļoti gaidīja šo tiesas lēmumu. Neapšaubāmi esam gandarīti, ka tas ir attīstītājam pozitīvs un apliecina, ka pašvaldību vadītājiem ir būtiski pieņemt racionālus un pamatotus lēmumus, domājot par reģiona attīstību. Tomēr jāuzsver, ka tiesu darbiem būtu jābūt tiešām galējam risinājumam, un ticam, ka konsenss būtu panākams likuma ietvaros, iesaistītajām pusēm sēžot pie sarunu galda, izdiskutējot un atrodot pieņemamāko un izdevīgāko sadarbības formu,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.
“Valstī nevajadzētu veidoties situācijai, kurā pašvaldība var apšaubīt un noraidīt Latvijas kompetentākās institūcijas, šajā gadījumā Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu par kāda projekta ietekmes uz vidi novērtējumu. Tas ne tikai sūta nepareizu signālu visai vēja enerģijas nozarei, bet kopumā grauj valsts tiesiskuma principus. Ļoti svarīgi arī valstiskā līmenī veicināt izpratni par vēja enerģijas nozīmi, ieguvumiem un kliedēt sabiedrības apziņā patiešām dziļi iesēdušos mītus,” papildina A.Vanags.
Lai veicinātu vēja parku attīstītāju sadarbību ar pašvaldībām, patlaban Vēja enerģijas asociācija sākusi sarunas ar dažādām institūcijām, to skaitā Ekonomikas ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, par pašvaldības motivējošu mehānismu izstrādi. Kā iespējami risinājumi ir, piemēram, “dalīšanās ar peļņu”, noteiktu tās daļu novirzot īpašā fondā pašvaldības teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju konkrētu problēmu risināšanai, vai atcelta pārvades un sadales maksa lielākajiem un energointensīvākajiem uzņēmumiem konkrētajā pašvaldībā, kur darbojas vēja elektrostaciju parks.
Latvijas Vēja enerģijas asociācija darbojas kopš 1998. gada, un tās mērķis ir sekmēt vēja enerģijas izmantošanu Latvijā, līdzdarbojoties nozares normatīvā regulējuma un vides sakārtošanā, kā arī veicināt sabiedrības informētību un izpratni par atjaunojamajiem, it īpaši vēja, energoresursiem.
EK nosaka izmaiņas likumdošanā
Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi tiesību aktu priekšlikumu paketi, kas nosaka likumdošanas rīkus, ar kuriem sasniegt Eiropas klimata mērķus, virzoties uz zaļākiem risinājumiem, ilgtspēju un enerģētisko neatkarību. Galvenokārt izmaiņas paredz labvēlīgāku vidi atjaunojamās enerģijas izmantošanai, plašāku un stingrāku emisijas kvotu sistēmu un visas enerģijas sistēmas elektrifikāciju. Latvijas Vēja enerģijas asociācija uzskata, ka EK plāni prasa daudz atvērtāku un aktīvāku Latvijas pozīciju likumdošanas izmaiņu ieviešanā.
Izmaiņas skars Eiropas Savienības (ES) klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politiku. Priekšlikumi ir visaptveroši un savstarpēji saistīti, lai nākamajā desmitgadē paātrinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos.
Tā kā enerģijas ražošana un izmantošana veido 75 procentus no ES emisijām, Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteikts augstāks mērķrādītājs enerģijas ieguvei no atjaunojamajiem resursiem – paaugstinot to no 32 līdz 40 procentiem. Salīdzinot esošo un sasniedzamo vēja enerģijas izmantošanas apjomu, ES katru gadu jāuzstāda vismaz 30 gigavatu vēja enerģijas jaudas, lai no šobrīd esošās 180 gigavatu kapacitātes 2030. gadā sasniegtu 451 gigavatu.
Atjaunojamo energoresursu direktīvā uzlabots Elektroenerģijas pirkuma līgumu (PPA – Power Purchase Agreements) regulējums. Dalībvalstīm būs jāizsniedz atjaunojamās elektroenerģijas izcelsmes sertifikāti neatkarīgi no tā, vai ražotājs ir saņēmis valdības atbalstu, līdz ar to uzlabosies atjaunojamās elektroenerģijas izsekojamība. Tāpat iekļauti jauni indikatīvie rādītāji atjaunojamās elektroenerģijas izmantošanai rūpniecībā, paredzot, ka katru gadu atjaunojamo energoresursu īpatsvaram jāpalielinās par 1,1 procentu.
Pārskatītajā Enerģijas nodokļu direktīvā ierosinātais atbalsta zaļo pārkārtošanos un nosaka jaunus noteikumus nodokļu ieviešanai elektroenerģijai un enerģētikas produktiem, ko izmanto transportā un apkurē. Tāpat likvidētas subsīdijas fosilajiem kurināmajiem un novērsta dubultā nodokļa risks elektroenerģijas uzglabāšanai. Skaidri redzams, ka fosilo kurināmo cenas kāps un arī stingrāka emisiju kvotu sistēma un emisiju kvotu cenu palielināšana tikai veicina nepieciešamību strauji pāriet uz lētāku elektroenerģijas ieguvi no atjaunojamajiem resursiem.
“EK priekšlikumi ir ļoti vērtīgi un parāda skaidru ceļu, kā soli pa solim vadīt ES zaļo kursu un dalībvalstīm veikt pāreju uz zaļāku ekonomiku, turklāt ir izstrādāti vairāki atbalsta mehānismi, lai pārejas periodā un īstermiņā netiktu izjusti zaudējumi vai negatīvi ietekmētas kādas sabiedrības grupas. Arī Latvijai būs jāizstrādā normatīvo aktu bāze, lai sasniegtu Eiropas Klimata aktā ietvertos mērķrādītājus, kas nozīmē, ka būs jārada labvēlīgāka vide zaļās enerģijas iegūšanai.
Mēs esam labā situācijā šo priekšlikumu ieviešanā, jo Atjaunojamo energoresursu direktīvas mērķrādītāju sasniegšanai mums ir risinājums – vēja enerģija. Tā ir patlaban lētākā un dabai draudzīgākā elektroenerģijas ieguves metode, turklāt Latvijai vēja nozarē ir ļoti daudz neizmantota potenciāla. Arī mēs Latvijā esam ceļā uz klimata neitralitātes mērķi. Elektroenerģija, kas iegūta no vēja un saules, un gala patēriņa elektrifikācija ir paši svarīgākie elementi šajā ceļā,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs A.Vanags.
Izmantojot vēja enerģiju, Latvijai jau tagad ir iespēja ražot elektroenerģiju lētāk un dabai draudzīgāk. Lai palielinātu vēja enerģijas izmantošanas jaudu, jāattīsta moderni lieljaudas vēja parku projekti. Viena no alternatīvām ir vēja parku uzstādīšana jūrā, bet jāņem vērā, ka šādu projektu izveide prasa vismaz divas reizes lielākas izmaksas, kuras agrāk vai vēlāk segs patērētāji. Vēl viena alternatīva – būvēt jaunās paaudzes vēja ģeneratorus mežos. Arī šādos gadījumos vispirms tiek izvērtēta ietekme uz vidi un meklētas piemērota lokācija.
“Ir jāturpina dialogs ar cilvēkiem un jāprot atrast pareizie argumenti un risinājumi. Mēs vienmēr esam bijuši un arī turpmāk būsim atvērti aktīvai komunikācijai ar iedzīvotājiem, jo enerģētikas jautājumi nekad nav bijuši vienkārši. Esam uzkrājuši gana lielu zināšanu un pieredzes bāzi, lai spētu atrast dažādus risinājumus un alternatīvas aktuāliem jautājumiem. EK pieņemtie tiesību aktu priekšlikumi parāda atbalstu straujai pārejai uz zaļo enerģiju, un izmaiņas likumos palīdzēs sasniegt neizbēgamo – ievērojamas izmaiņas Eiropas enerģētikas sistēmās,” saka A.Vanags.
