Referendums par valdošās koalīcijas vecgada vakarā steigā izdarītajiem drošības likumu grozījumiem ir noticis.
Referendums par valdošās koalīcijas vecgada vakarā steigā izdarītajiem drošības likumu grozījumiem ir noticis. 338 765 Latvijas pilsoņi saulainā jūlija dienā sameklēja balsošanas birojus un parādīja, ka viņi nav apmierināti par to, ka varas turētāji atklāti izsmej savus darba devējus. Masu saziņas līdzekļos intervētie pilsoņi kā divus galvenos argumentus dalībai referendumā minēja sekošanu aizgājušās prezidentes aicinājumam un nepatiku par tagadējās valdības stilu. Vairas Vīķes-Freibergas aicinājums tautai izmantot likumdošanas tiesības bija loģisks Satversmē noteikts likumdošanas solis.
Tautas teiktais atbalso Dieva teikto (Vox populi vox dei – tautas balss, Dieva balss, latīņu val.), un gandrīz miljons Latvijas vidusšķiras pārstāvju, neierodoties uz referendumu, parādīja, kāpēc atpaliekam no saviem Baltijas kaimiņiem un atrodamies ES ekonomiski attīstīto valstu saraksta lejasdaļā. Neizprotot līdzdalības jēdziena nozīmi pārstāvnieciskās demokrātijas apstākļos, Latvijā izveidojusies elitāra demokrātija, kur pilsoņi atstāj pilnvaras oligarhisku grupu rokās. Vairākums ir gandarīti ar savu pašreizējo labklājību, jo viņu pamatvajadzības ir apmierinātas. Veikali pilni ar precēm, pastāv neskaitāmas iespējas doties kādreiz liegtajos ārzemju ceļojumos, un tradicionālais trešdienu “Kas notiek Latvijā?” ir daudzkārt vienkāršāka demokrātijas līdzdalības forma, nekā pašam uzņemties atbildību par sevi un valstī notiekošo. Nespēju uzņemties atbildību skaidro bailes, un tās arī skaidro lielākās Latvijas sabiedrības daļas rīcību.
Pilsoņu vairākums, iespējams, noticējis varas turētāju divkosīgi sludinātajam, ka, iestājoties ES un NATO, Latvijas drošība garantēta. Tas ir pašapmāns, jo drošība nekad nevar būt garantēta demokrātiskā režīmā, kura iedzīvotāju vairākums ir apātiski pret savu valsti. ES arvien skaļākas kļūst runas par divu ātrumu Eiropu, kas ir sliktākais no scenārijiem Latvijai. Iekšpolitiski valsts ir sašķelta, un valdošajai elitei būs jāpaveic titānisks darbs, lai panāktu uzticību savai darbībai.
Šā brīža ekonomiskā izaugsme ir šķietama un notiek, pateicoties ES iepludinātajiem līdzekļiem un Skandināvijas banku piedāvātajiem lētajiem kredītiem. Kad šo līdzekļu pieejamība beigsies, būs nepieciešama tāda Latvijas infrastruktūra un cilvēku resursi, lai spētu izturēt tautsaimniecības globālos izaicinājumus. Kādi ir Latvijas ceļi, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju? Kādas ir Latvijas skolas, veselības iestādes, universitātes un tajās strādājošo algas? Pašlaik notiek ceļu remonti, bet atšķirībā no Igaunijas, kur tos jau neskaitāmus gadus atjauno gan somu, gan zviedru meistari, pie mums nav dzirdēts, ka kādā no publiskajiem konkursiem būtu uzvarējusi firma, kas nav no Latvijas. Igaunijas budžeta pārpalikums ir daļa no stingri ieturētās labējās politikas, bet Latvijas budžeta deficīts turpretī ir tradicionāls. Sarunājoties ar kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas, pārliecinos, ka izglītības sistēma šajās valstīs ir racionāli sakārtota, kamēr Latvijā tajā turpinās haoss.
Nepatika pret valdības rīcību atbalsojas caur iedzīvotāju maciņiem. Pašlaik situācija Latvijas ekonomikā, salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados notiekošo, ir rožaina. Augošās algas ļauj pirkt jaunus auto, iegādāties mājas un visumā liecina par tautsaimniecības attīstību. Tomēr Latvijas ekonomikas veselība nav no labākajām, jo ko līdz 11 procentu iekšzemes kopprodukta izaugsme, ja to “apēd” 8,8 procentu inflācija?
Paliek atklāts jautājums – kas notiks tālāk? Nekas sevišķs, jo cilvēki turpinās iet uz darbu, kāds dosies atvaļinājumā, dzims bērni, un cilvēki dosies aizsaulē. Latvijas iedzīvotāji turpinās maksāt nodokļus, īsti nesaprotot, kā tos izlieto viņu ievēlētie priekšstāvji. Vasara Eiropas valstīm ierasti tiks pavadīta atvaļinājuma gaisotnē, un augusta beigās bērnu vecāki sāks gatavot savas atvases skolas gaitām. Septembra beigās rudens vēji atnesīs auksto laiku, kas maciņos liks sajust pirms vasaras sākuma palielinātās gāzes un elektrības cenas. Līdz ar enerģijas sadārdzināšanos celsies pārtikas cenas, un līdz ar to arī inflācija. Atceltie īres griesti kombinācijā ar augošo maksu par apkuri liks pulkam ļaužu justies neomulīgi, un, iespējams, viņi jautās – kāpēc? Brīdinājuma signāli par Latvijas pārvaldes kvalitāti, kas neizbēgami iespaido valsts tautsaimniecību, bijuši neskaitāmi. Redzamākie ir Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētnieka un izpilddirektora Alfa Vanaga un asociētā pētnieka Mortena Hansena pētījums un “The Economist” analīze par Austrumeiropas pārkarsušajām ekonomikām, kur Latvija atklāti nosaukta par visproblemātiskāko valsti.
Sekojot ierastajām tradīcijām, Latvijas pilsoņi, iespējams, sunīs valdību un valsti par nespēju nodrošināt viņu labklājības nepārtrauktību, nesaprotot, ka arī viņi paši demokrātijas apstākļos ir daļa no valsts. Iespējams, apķērīgākie dosies jaunos darba meklējumos uz Eiropas Rietumu daļu, un visam pa vidu Latvijas pilsoņi gaidīs jaunā prezidenta spējas radīt sekošanai cienīgu ideālu. Rudenī būs atlikuši vēl trīs gadi līdz nākamajām vēlēšanām, un premjeram, izmantojot Latvijas reālpolitiskās spēles noteikumus, iespējams, ienāks prātā, ka, tomēr jāatgriežas pie drošības likumu labojumiem. Latvijas pilsoņi varbūt rādīs nepatiku, aizmirstot, ka iespēja padarīt likuma grozījumus neatgriezeniskus tika dota simboliskajā 7. jūlija dienā. Lai tiem, kuri vaimanās visskaļāk, pārējie līdzpilsoņi palūdz parādīt pasi, jo zīmogs tajā liecinātu par šādu vaimanātāju konsekventu godaprātu.
Saīsināti no www.politika.lv
