Vasarā būs trīs gadi, kopš parādnieku reģistru sadarbībā ar bankām, līzinga un apdrošināšanas sabiedrībām veido Latvijas Banka.
Vasarā būs trīs gadi, kopš parādnieku reģistru sadarbībā ar bankām, līzinga un apdrošināšanas sabiedrībām veido Latvijas Banka (LB). Tajā nonākušo parādnieku skaits pārsniedz 36 000. No 2000. gada fizisko un juridisko personu kredītvēstures datu bāzi veido arīdzan parādu iekasēšanas un kredītinformācijas firma SIA “Creditreform”, kas apkopo ne vien finanšu pakalpojumu, bet arī telekomunikāciju un komunālo pakalpojumu sniedzēju informāciju. Līdz šā gada sākumam tajā veikti ieraksti par 30 000 juridisko un
240 000 fizisko personu nenokārtotajām saistībām. Skaitļi ir iespaidīgi. Jāņem vērā, ka saistību nepildītāja vārds no parādnieku datu bāzes, ko var saukt arī par melno sarakstu, netiks dzēsts pēc parāda atmaksas.
LB skaidro, ka parādnieku reģistrs domāts kā instruments parādnieku disciplinēšanai un palīgs bankām, līzinga un apdrošināšanas sabiedrībām. Tā nolūks – veicināt izpratni par to, ka laba kredītvēsture nozīmē to pašu, ko laba reputācija. Reģistrs vāc, centralizēti uzkrāj un pastāvīgi glabā informāciju par parādniekiem un tiem izsniegtajiem līdzekļiem. Tas uzkrāj ne tikai datus par banku parādniekiem un tiem izsniegtajiem kredītiem, bet no 2005. gada septembra arī par finanšu un operatīvo līzingu un faktoringu, par saistībām, kas rodas, pamatojoties uz līgumu vai tiesas spriedumu par regresa prasības izpildi visos apdrošināšanas veidos.
Parādnieku reģistra sekmīga izveide bija iespējama tāpēc, ka LB ir pieredze ar bankām kopīgu tehnoloģiski sarežģītu informācijas sistēmu ieviešanā (elektroniskā klīringa sistēma, starpbanku automatizētā maksājumu sistēma u.c.), kas drošības ziņā ir salīdzināmas ar parādnieku reģistru. Gan tehnoloģiski, gan organizatoriski LB spēj nodrošināt informācijas saglabāšanu un konfidencialitāti.
Bankas, apdrošinātāji un līzinga devēji
Parādnieku reģistrs veidots, lai bankām sniegtu papildu iespēju novērtēt aizņēmēju kredītrisku, lai atvieglotu un paātrinātu kredītu saņemšanu bankās un paaugstinātu aizņēmēju disciplīnu kredītu atmaksāšanā. Tā noteikumi apstiprināti janvārī pirms trim gadiem, bet darbu reģistrs sāka 2003. gada jūnijā. Sākotnēji parādnieku reģistra dalībnieces bija visas valstī reģistrētās bankas un ārvalstu banku filiāles. Kopš pagājušā gada septembra reģistrs vāc, uzkrāj un glabā arī līzinga devēju un apdrošinātāju informāciju. Šā gada sākumā bija 54 LB parādnieku reģistra dalībnieki – 22 bankas un “Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāle, 18 apdrošināšanas un 13 līzinga sabiedrības.
Reģistra informācija pieejama minētajiem dalībniekiem un to pilnvarotajām personām. Šā gada sākumā bija 378 reģistra lietotāji jeb dalībnieku pilnvarotās personas. Informācija pieejama arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un parādniekiem. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem LB, parādnieku reģistra dalībnieki – bankas, apdrošinātāji un līzinga devēji –, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nedrīkst izpaust trešajām personām ar parādnieku reģistru saistīto informāciju.
Parādniekos tāpat vien nenokļūst
Kritēriji, pēc kuriem banku, apdrošinātāju un līzinga devēju parādnieki tiek iekļauti parādnieku reģistrā, paredz, ka reģistra dalībniekiem jāsniedz informācija par aizņēmēju un tam izsniegto kredītu, ja aizņēmējs kavē kredītlīgumā noteiktos maksājumus ilgāk par 60 dienām un ja kopējā kavēto maksājumu summa nav mazāka par simts latiem, ja klients slēpies no kreditora, nav brīdinājis par sarežģījumiem maksājumu veikšanā, nav centies vienoties par jaunu maksājumu grafiku, kā arī ja aizņēmējs pārkāpis Kredītiestāžu likuma prasības. Piemēram, sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju par savu finansiālo stāvokli, īpašumu vai tā apgrūtinājumiem un izdarījis citus būtiskus saistību līguma pārkāpumus.
Reģistru uztur un informāciju no tā sniedz LB Maksājumu sistēmu pārvalde LB Rīgas filiāles ēkā Pārdaugavā, Bezdelīgu ielā 3. LB samaksu par parādnieku reģistra izveidi, uzturēšanu un informācijas sniegšanu neņem.
Ikviens var iegūt informāciju par sevi
Jebkura fiziskā vai juridiskā persona var saņemt par sevi parādnieku reģistrā iekļauto informāciju, kā arī ziņas par banku veiktajiem pieprasījumiem. Lai to iegūtu, fiziskajai personai jāiesniedz rakstisks iesniegums un jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments. Savukārt juridiskās personas pārstāvim jāiesniedz rakstisks iesniegums un notariāli apliecināta pilnvara par tiesībām saņemt ziņas no parādnieku reģistra vai dokuments, kas apliecina amatpersonas tiesības pārstāvēt juridisko personu bez īpaša pilnvarojuma, kā arī pase vai cits personu apliecinošs dokuments. Iesniegumu veidlapas pieejamas arī LB mājas lapā internetā, bet tās iesniegt un saņemt ziņas par sevi var, tikai personiski ierodoties LB Maksājumu sistēmu pārvaldē. Ja atklājas parāda fakts, klients var uzzināt, kāda informācija par viņa pieļautajiem pārkāpumiem iekļauta reģistrā un kāda ir neatmaksāto saistību sākotnējā pamatsumma.
Ja personai ir pretenzijas par parādnieku reģistrā iekļautajām ziņām, tās noformējamas rakstiski un iesniedzamas LB. Tā savukārt sazinās ar banku, līzinga vai apdrošināšanas sabiedrību, kas šādu informāciju iekļāvusi, un saņem rakstisku apstiprinājumu par informācijas patiesumu vai kļūdas gadījumā labo vai anulē datus.
Informācija par parādniekiem LB reģistrā glabājas pastāvīgi. Proti, ja reģistra dalībnieks veicis ierakstu par parādnieku, bet vēlāk viņš savas saistības pret banku, apdrošināšanas vai līzinga sabiedrību ir nokārtojis, tiek ierakstīts, ka tās izpildītas, bet neviens ieraksts netiek izdzēsts. Informācija par parādnieku no parādnieku reģistra tiek anulēta tikai tad, ja tas reģistrā iekļauts nepamatoti.
