Vakar beidzot tas ir noticis – robežlīgumu ar Krieviju parakstījuši Latvijas premjers Aigars Kalvītis un viņa kaimiņvalsts kolēģis Mihails Fradkovs. Šķiet, varētu atvieglojumā uzelpot, jo punkts galu galā pielikts.
Vakar beidzot tas ir noticis – robežlīgumu ar Krieviju parakstījuši Latvijas premjers Aigars Kalvītis un viņa kaimiņvalsts kolēģis Mihails Fradkovs. Šķiet, varētu atvieglojumā uzelpot, jo punkts galu galā pielikts. Vien paliek sajūta, ka tas beigās pārvērtīsies par pamatīgu daudzpunkti. Atliek vien atcerēties visas kaislību peripetijas, kas ap un par robežlīgumu un tā parakstīšanas nosacījumiem virmojuši. Parakstītais dokuments vismaz kādu brīdi turpinās nodarbināt Krieviju un nedaudz arī pārējo pasauli, ES ieskaitot.
Laikam Latvijā nav neviena cita jautājuma, kurā ikviens nebūtu ar mieru izteikt savas zināšanas un erudīciju. Šajā gadījumā teju vai katrs ir gatavs būt eksperts vēstures, starptautisko tiesību un starpvalstu attiecību jautājumos. Un atkarībā no diskutētāja erudīcijas un zināšanām vienu brīdi jāpiekrīt, ka te līguma parakstīšana nesīs mums mūžīgo laimi, te iemetīs mūžīgajā atkarībā no briesmīgā austrumu lāča. Turklāt, šādas sajūtas rodas, ieklausoties ne vien “virtuves diskusijās”, bet arī gluži nopietnu valstsvīru runās (vismaz par tādiem viņi līdz šim sevi pozicionējuši). Tā kā “ierindas reņģēdājam” laikam vien būs pragmatiski jāpaklusē un jāieklausās argumentu gūzmā, kas neapšaubāmi tūliņ būs dzirdami.
Ar ko tas beigsies, ticamākais, nezina arī paši ašie līguma parakstīšanas entuziasti. Vai viņiem nakts drūmākajos murgos būtu rādījies, ka Valsts prezidente it kā nenozīmīgu jautājumu par grozījumiem drošības likumos novedīs līdz tautas referendumam? Jau tagad skaidrs, ka vakar parakstītā robežlīguma ar Krieviju tiesiskums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā. Pēc tās priekšsēdētāja un pamatīgas sastāva maiņas iznākumu paredzēt nav nemaz tik viennozīmīgi. Tikpat labi, no juridiskā viedokļa raugoties, varam nonākt vēl viena referenduma priekšā. Un arī otra iznākums zināmā mērā neparedzams. Ja pieņemam, ka vēlētājiem beidzot būs piegriezies, ka vara viņus pamatīgi čakarē, var sagaidīt dažu labu tai un tās pārstāvošajām partijām negaidīti nepatīkamu rezultātu.
Starp citu, šosestdien notiks “Jaunā laika” kongress, kura iznākums pašreizējam valdības sastāvam (vismaz vienai partijai – TB/LNNK) var būt izšķirošs.
