Ar militāru godu, piedaloties Nacionālo bruņoto spēku kapelānam un Jūras spēku orķestra grupai, kā arī Jelgavas novada vadības pārstāvjiem, vakar Valgundes pagasta Peitiņu kapos tika guldītas 58 Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru mirstīgās atliekas. Tās beidzamā pusotra gada laikā Pirmā pasaules kara, īpaši 1916. gada Ziemassvētku kauju, laukos bija atraduši Latvijas Kara muzeja darbinieki, kā arī meklēšanas vienību «Patriots» un «Ordenis» dalībnieki.
Pārapbedītie karavīri tika guldīti līdzās padomju laikos uzstādītajam piemineklim, uz kura uzraksts vēstī, ka tur guldīti 1500 latviešu un Sibīrijas pulku strēlnieku. Peitiņu kapu pārzine Ingrīda Zvana stāsta – viņai nav zināms, ka pie šā pieminekļa kara laikā tiešām būtu apbedīti karavīri. Viņasprāt, tā ir kā piemiņas vieta 1916. gada Ziemassvētku un 1917. gada janvāra kaujās kritušajiem diviem tūkstošiem latviešu un deviņiem tūkstošiem Sibīrijas strēlnieku (šajās kaujās krita arī ap diviem tūkstošiem vācu karavīru). Arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Jānis Hartmanis apšauba, ka apmēram tūkstoš kvadrātmetru lielajā laukā, kas atrodas pie pieminekļa, varētu būt apbedīts pusotrs tūkstotis kritušo, bet gan daži simti. Vienības «Patriots» dalībnieks, pēc profesijas policists, Deniss Trusle teic, ka kapsētās neapbedīto karavīru meklēšana ir viņa hobijs, kuram pakārtots dzīvesstils. Piecos gados, kopš izveidota meklēšanas vienība, tās dalībnieki atraduši ap trīs simtiem Pirmā un Otrā pasaules karā krievu pusē kritušo karavīru atliekas. «Pēc latviešu strēlnieku krūšu nozīmēm varēja spriest, ka divi no mūsu atrastajiem bija latviešu strēlnieki,» stāsta D.Trusle. Viņš lūdz atsaukties cilvēkus, ziņojot par šādiem ārpuskapsētu apbedījumiem pa tālruni 26092091. Vakar pārapbedīto karavīru pīšļi tika atrasti Babītes, Ķekavas, Salgales un Valgundes pagastu teritorijās. Kara muzeja Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju muzeja filiāles vadītājs Dagnis Dedumietis piebilst, ka iepriekšējo reizi karavīru pārapbedīšana rīkota pirms pusotra gada, agrāk – vēl pirms gada. ◆
