Ģenerālprokuratūra veiks pārbaudi pērnā gada lietās, kas beigušās ar vainīgo personu nosacītu atbrīvošanu no soda par transporta līdzekļa vadīšanu alkohola vai narkotisko vielu reibumā.
Ģenerālprokuratūra veiks pārbaudi pērnā gada lietās, kas beigušās ar vainīgo personu nosacītu atbrīvošanu no soda par transporta līdzekļa vadīšanu alkohola vai narkotisko vielu reibumā.
Tā iemesls ir arī Jelgavas prokuratūrā izbeigtais kriminālprocess pret jelgavniekiem Vladimiru Jefremovu un Andreju Jackeviču, kas vairākkārt aizturēti, vadot automašīnu alkohola reibumā.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa “Ziņām” teic, ka pērn pirmajā pusgadā Latvijā bijušas sešas lietas, kad Kriminālprocesa 415. panta kārtībā prokurors pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu, vainīgās personas nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Otrajā pusgadā to skaits varētu būt līdzīgs. Tādēļ pārbaudei nevajadzētu būt ilgstošai.
Zemgales tiesu apgabala virsprokurors Pāvils Cvetkovs, komentējot V.Jefremova un A.Jackeviča lietas, atzīst – prokurora lēmums ir likumīgs un tā pārskatīšanas termiņi pagājuši. Iepazīstot Jelgavas prokuratūras darbu saistībā ar iereibušajiem autovadītājiem, virsprokurors neslēpj, ka šādi likumpārkāpēji tiek bargi sodīti. Ja pērn pilsētas prokuratūras apritē bija 100 kriminālprocesu par transporta līdzekļu vadīšanu alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, 94 gadījumos lieta virzīta tiesai. Četras reizes prokurori sastādījuši priekšrakstus par soda piemērošanu (tādējādi Kriminālprocesa likuma 420. panta kārtībā lieta netiek virzīta uz tiesu, bet vainīgais saņem sodu no prokurora), bet divos –jau minētajos – izbeiguši kriminālprocesu, vainīgos nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Kriminālprocesa likuma 415. panta kārtībā paredzētā nosacītā atbrīvošana no kriminālatbildības tiek izmantota kā audzinošs līdzeklis, kad persona tiek sodīta par netīšu likuma pārkāpumu, kas nav radījis smagas sekas.
Ja prokurora noteiktajā pārbaudes laikā, kas var ilgt no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem, vainīgais atkārtoti izdara likuma pārkāpumu, viņu tiesājot, tiek ņemts vērā arī tas, par kuru viņš bija atbrīvots no kriminālatbildības.
“Kolēģiem vienmēr esmu uzsvēris, ja pastāv godīga iespēja lietu nesūtīt uz tiesu, nevajag cilvēkam bojāt dzīvi. Taču ir māksla atšķirt, vai likumpārkāpējs tiešām to pelnījis,” saka P.Cvetkovs. Viņš pieļauj, ka V.Jefremova lietā, iespējams, prokurora uzticību izraisījis fakts, ka viņš ir Baltijas Starptautiskās akadēmijas zinātņu doktors, kā arī Psiholoģijas augstskolas Jelgavas filiāles vadītājs. A.Jackevičs nosacīto atbrīvošanu no soda varētu būt “izraudājis”. Jāpiebilst, ka pret viņu saistībā ar autovadīšanu dzērumā sākts jauns kriminālprocess un šoreiz tas acīmredzot nonāks līdz tiesai.
***
Sods
Prokuroru var saukt pie disciplinārās atbildības saskaņā ar darba likumdošanas aktiem, kā arī par tīšu likuma pārkāpumu, pildot dienesta pienākumus, darba pienākumu tīšu nepildīšanu, apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar prokurora amatu, administratīvo pārkāpumu, Prokuroru ētikas kodeksa normu neievērošanu. Attaisnojoša sprieduma taisīšana, krimināllietas nosūtīšana papildizmeklēšanai vai procesuālo lēmumu atcelšana pati par sevi nevar būt par pamatu prokurora disciplinārajai atbildībai, ja vien viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kura izraisījusi būtiskas sekas. Par pārkāpumiem prokuroram var piemērot piezīmi, rājienu, mēneša amatalgas samazināšanu līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, pazemināšanu amata pakāpē, amatā un atlaišanu no tā (Prokuratūras likums).
