“Šie darbi nebūs mēraukla, pēc kuriem, kā daudzi iedomājas, ja būs slikti rezultāti, sekos skolu un skolotāju vērtēšana un sodi. Šie darbi vairāk domāti pašiem skolēniem, un to mērķis ir diagnosticēt apgūtās pamatprasmes – vai skolēnu zināšanas un prasmes atbilst priekšmetu standarta prasībām. Darbi domāti viņiem pašiem – lai varētu sevi salīdzināt ar citiem,” tiešsaistes vebinārā uzsvēra Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle, stāstot par diagnosticējošo darbu norisi 3. un 6. klasēm. Viņš atgādināja, ka šie darbi būs ar vienādām prasībām visiem aptuveni 20 000 skolēniem, kuri mācās 3. un 6. klasēs.
Galvenais ir pildīt pašam
Ņemot vērā, ka valstī joprojām epidemioloģiskās situācijas dēļ nevar sākt mācības klātienē, valsts plānotie diagnosticējošie darbi ir pilnveidoti tā, lai tos būtu iespējams veikt dažādos formātos. To galvenais mērķis ir, lai bērns varētu pārliecināties – vai es varu to izpildīt pats, vai es varu izpildīt pareizi bez citu palīdzības, tādējādi parādot savu gatavību noslēgt vienu izglītības posmu un pāriet uz nākamo. Savukārt darba vērtējums skolēnam būs kā balva – es to varēju, pats varēju, skaidroja VISC pārstāvis. Turklāt viņš akcentēja, ka pēc diagnosticējošajiem darbiem skolēniem kopā ar pedagogiem būs iespēja paskatīties, kas tad īsti neizdevās, un līdz mācību gada beigām vēl būs laiks, lai pilnveidotu savas prasmes. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai pēc darba skolotājs sniegtu atgriezenisko saiti skolēniem un vecākiem (tiešsaistē vai nosūtot informatīvu vēstuli) un kopā ar bērniem pārrunātu, kas veicies labi, bet kas – ne tik labi, pārspriestu šos darbus, piemēram, jautājot, kāpēc tu tā atbildēji uz šo jautājumu. Tikpat svarīgi kā parādīt pareizo ceļu skolotājam jāspēj pieņemt arī citādas skolēnu atbildes un risinājumus. Darbi būs par 1.–3. un 1.–6. klasē apgūto vielu, nevis par to, ko bērni ir mācījušies pēdējo mēnešu laikā attālināti tiešsaistē.
Nododam un redzam rezultātus
Diagnosticējošo darbu vērtē, iegūto rezultātu izsakot procentos – skolotājs novērtē katru uzdevumu, iegūst kopvērtējumu, ko izsaka procentos. Vērtējums neietekmē ne semestra, ne gada vērtējumu. Diagnosticējošie darbi nekur nav jāsaglabā, tie paliek skolēnam, un, tiklīdz skolotājs ir darbus saņēmis, novērtējis un rezultātus ievadījis sistēmā, tos droši var sūtīt atpakaļ. Darbi skolas arhīvā nav jāglabā.
“Ir dzirdēts, ka skolotāji labprāt liktu atzīmes par šiem darbiem, ņemšot vērā nākamajā klasē, taču tas nav jādara, jo darbi domāti bērnu paškontrolei, skolēnu un skolotāju sadarbībai. Tāpat pēc tiem nevajadzētu vērtēt ne pedagogu darbu, ne skolas. Par diagnosticējošajiem darbiem mēdzu teikt, ka tie ir kā nodot asins analīzes – mēs nododam analīzes un redzam, kādi mums ir rezultāti. Tāpat arī skolēnam šī ir iespēja sevi pārbaudīt, ko es varu, bet ko diemžēl nevaru,” skaidro K.Špūle.
Diagnosticējošie darbi plānoti laikā līdz pavasara brīvlaikam, lai līdz mācību gada beigām skolēni varētu pilnveidot savas prasmes. Ja kādu tēmu, kas iekļauta diagnosticējošajā darbā, paredzēts apgūt vēlāk, tad skolotājs var pieņemt lēmumu šo uzdevumu nepildīt un informē par to klases skolēnus. Darba vērtējumu tas neietekmē. Pēc skolotāja ieskatiem, diagnosticējošos darbus pavasarī iespējams arī atkārtot, pildīt vēlreiz.
Kā pildīt?
Šķiet, ka tas uztrauc visvairāk. Darbus skolām nosūtīs PDF vai “Word” dokumenta formātā. Skolas PDF formātu var izdrukāt un izsniegt arī papīra versijā vai elektroniski nosūtīt tālāk skolēniem abos formātos, un viņi varēs strādāt elektroniski. Tikpat labi šos materiālus var pildīt uz papīra (tīra papīra lapa, ja nepieciešams, izdruka, ja iespējams) un nosūtīt skolotājam fotogrāfijas ar paveikto darbu (jpg formātā). Darbu var pildīt arī uz skolas izdrukāta darba materiāla.
Vebinārā skolotāji gan uzdeva jautājumu, kā labot fotogrāfiju, kuras pazīstamākais formāts ir JPG, uz ko K.Špūle atbildēja, ka gan jau skolotāji paši zināšot, kā, jo viņiem jau ir pieredze, kas iegūta attālināto mācību laikā. Viņš pedagogiem ieteica trīs variantus: sūtīt atpakaļ, pa pozīcijām informējot skolēnu; sagatavot elektroniski rezultātu tabulu; izdrukāt un sūtīt atpakaļ.
Vētra komentāru sadaļā
Jāpiebilst, ka vebināra komentāru sadaļā ir vairāk nekā tūkstotis komentāru, un jau pirms tiešraides bija iesūtīti daudzu pedagogu jautājumi un komentāri. Starp komentāriem arī tādi kā “ko te var konstatēt, citiem pat datora mājās nav…”, “tiešsaistē nereti ir problēmas ar atskaņošanu – skaņa ķeras u.tml., kāds risinājums šim?”, “izsniegt papīra versijā, un vakarā vecāki izpilda! Super ideja!”, “izskatās pēc jauna pētījuma”, “nav jāsalīdzina – katrs mācās pēc savām spējām”, “Vai ministrija nevar visiem skolēniem piešķirt PROFs pakalpojumus, lai tie varētu pildīt tos bez maksas?! Jo atkal būs negodīgi pret tiem, kas nevar samaksāt sev par PROFs, kur materiāli ir pieejami un ir paskaidrots, kā tos pareizi pildīt?”, “Vai tiešām šie darbi ir tāds dzīvības un nāves jautājums? Ko jūs no deviņgadīgiem bērniem gribat? Lai viņi ir uzreiz pieauguši? Ļaujiet vēl elpot viņiem!”, “Domāju, ka jebkurš skolotājs bez šī milzu darba un labošanas spēj pateikt, kas katram ir vai nav jāapgūst”, “Eksperiments ar bērniem, vecākiem un skolotājiem”, “Apbrīnojami, tagad varēs vecāki novērtēt, cik labi skolotāji bijuši saviem bērniem” utt.
Vebināra laikā plosījās īsta komentāru vētra – gan tādēļ, ka vebinārā bija ielauzušies un tā komentāru sadaļu ar komentāriem pārpludināja hakeri, gan tāpēc, ka daudzi skolotāji pauda savu neapmierinātību un neizpratni, kāpēc 9. klasēm eksāmeni ir atcelti, bet 3. un 6. klasēm diagnosticējošie darbi – nē. Pēc daudzu pedagogu domām, šo darbu rezultāti nebūšot objektīvi, jo bērniem tos pildīt palīdzēšot radinieki, kaut vai šim nolūkam paņemot brīvdienu. Skolotāji arī pauda bažas, ka pēc diagnosticējošo darbu rezultātiem izglītības pārvaldes tomēr vērtēšot skolas un sākšoties “raganu medības”.
Darbu saņemšana un izsniegšana
Iepriekšējā dienā pulksten 15 VISC ievietos darbus Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (VPIS). Tur tiks ievietots PDF/DOC fails ar skolēna materiālu, PDF fails ar skolotāja materiālu, bet valodu pārbaudījumiem arī audiofails mp3 formātā un saite no “YouTube” kanāla, kurā publicēts audioieraksts. Mācību iestādes VPIS lietotājs lejuplādē materiālu un iedod pedagogiem iepazīties ar darba saturu. Ja uzdevumos ir iekļauta tēma, kas nav apgūta, skolotājs var brīdināt pirms darba sākuma, ka konkrēto uzdevumu drīkst nepildīt.
6. klases darbiem ir divi varianti, un skola var izlemt noteiktajā dienā pildīt vienu variantu, bet otru piedāvāt skolēniem, kuri nepiedalījās attiecīgajā dienā, vai piedāvāt to pildīt mācību gada beigu posmā.
Kad pedagogi ar darbu ir iepazinušies, nākamajā dienā, kad notiek tā pildīšana, skolas pēc izstrādāta grafika noteiktā laikā pārbaudes darba materiālu (PDF vai DOC formātā) nosūta skolēniem, izmantojot mācību procesā izmantoto e-saziņas vidi.
Valodu pārbaudījumos klausīšanās prasmes pārbaudes audioierakstu skolotājs var atskaņot tiešsaistē, visiem nosakot vienotu laiku, vai nosūta audioierakstu vai saiti, kurā ir ieraksts. Mutvārdu daļu organizē tiešsaistē, un šobrīd 3. un 6. klasē mācību valodās tas arī notiek. Mazākumtautību programmās, kur paredzēts valsts valodas pārbaudījums, saņems biļetes. Kad tās saņemtas, tad var organizēt mutvārdu atbildēšanu tiešsaistē. Kā piedāvāt skolēniem izvēlēties biļeti, VISC pārstāvis rosina skolotājiem izpausties, liekot lietā savu radošumu – izdrukājot biļetes dažādās krāsās, nosaucot utt.
Izglītības iestāde visus darbus papīra variantā izsniedz un saņem vienlaicīgi, organizējot to izsniegšanu un saņemšanu skolā. Ja nav iespējams pildīt elektroniski, skolas pārbaudes darbus izdrukā un organizē to nogādāšanu skolēniem, piemēram, reizē ar pārtikas pakām, un nosaka laiku, kad darbi jānogādā atpakaļ skolā. Ņemot vērā, ka datorprasmes ir dažādas, ieteicams par 20 minūtēm pagarināt pārbaudes darba norises laiku, iesaka K.Špūle. Ieteicams darbus pildīt VISC noteiktajos datumos, bet, ja tas nav iespējams, skolām atļauts noteikt savu laiku.
Var veikt uzdevumi.lv
Paredzēts, ka skolēni 3. klasē darbus matemātikā un 6. klasē dabaszinībās varētu pildīt portālā uzdevumi.lv (ja izglītības iestāde ir pieteikusies). Dažas skolas šo iespēju 3. klasē matemātikā izmantoja jau pagājušogad. Taču ir nepieciešams pārliecināties, vai skolēns pats varēs atvērt saiti uz šo portālu. “Ja neesat par to pārliecināti, tad labāk lai bērni šo darbu pilda papīra variantā vai “Word” dokumentā (ja kāds nemācēs ieiet portālā, būs daudz zvanu), kas 3. klases skolēnam ir pa spēkam. 6. klasei vajadzētu prast darbus izpildīt uzdevumi.lv. Iespēja to darīt uzdevumi.lv gan būs vien noteiktajās dienās – 3. klasei 9. martā un 6. klasei dabaszinībās tikai 4. martā visas dienas laikā. Vēlams, lai šajās dienās skolēnam kāds būtu mājās un palīdzētu novērst iespējamās tehniskās problēmas,” aicina K.Špūle.
Ja skolēnam nav datora, skola nodrošina diagnosticējošā darba izdruku un nodod to vecākiem. Skolēni, kuriem nepieciešami atbalsta pasākumi, diagnosticējošos darbus var pildīt klātienē konsultāciju laikā 1:1 ar skolotāju vai arī viņiem var tikt dots papildu laiks.
Vērtējumu izsaka procentos
“Elektroniski pildītos darbus skolotājs novērtē, skolēna darbā ierakstot iegūtos punktus par katru uzdevumu, vērtējums tiek izteikts procentos. Abos formātos – PDF un DOC – skolotājs var veikt labojumus, bet diemžēl skolēns tos neredzēs, jo nav iespējams izmantot krāsas. Labs variants ir, kad skolotājs norāda, vai atbilde ir pareiza vai nepareiza, bet vēlāk strādā ar klasi. Ja skolēns kādu uzdevuma daļu nav pildījis attaisnojošu iemesla dēļ, tad skolotājs VPIS atzīmē, ka uzdevums nav veikts un sistēma rezultātu automātiski pārrēķinās atbilstoši izpildīto uzdevumu skaitam. Pēc darbu novērtēšanas izglītības iestādes vadītājs organizē rezultātu ievadi VPIS,” turpina VISC pārstāvis.
Pēc tam skolotājs analizē rezultātus, sniedz atgriezenisko saiti, kopā ar skolēniem pārrunā veiksmes un kļūdas.
Kad notiks?
3. klasei, ņemot vērā pagarināto brīvlaiku, diagnosticējošie darbi būs martā: mācību valoda, mutvārdu daļa – 25. janvāris–2. marts, rakstu daļa – 3. marts; matemātika – 9. marts; latviešu valoda mazākumtautību izglītības programmās – 11. marts. VISC mājaslapā ir publicētas diagnosticējošo darbu programmas.
6. klasei diagnosticējošie darbi notiks tajos datumos, kurus ir noteicis Ministru kabinets (MK): mācību valoda (latviešu, krievu, poļu), mutvārdu daļa – līdz 16. februārim (skolēni stāsta par pašu izvēlētu grāmatu), rakstu daļa – 17. februāris; valsts valoda (mazākumtautību izglītības programmās) – 23. februāris; matemātika – 25. februāris, dabaszinības – 4. marts.
K.Špūle uzsver, ka ir svarīgi, lai skolēni paši izlasītu grāmatu un sagatavotu runu, jo uzstāties ar runu ir būtiska prasme, kur tiek vērtēta runas uzbūve, struktūra, argumentācija. 6. klasē domrakstā skolēns var rakstīt melnrakstu un tīrrakstu (skolotājs vērtē tīrrakstu).
Viņš atgādina, ka skolēni veic pārbaudes darbus MK noteiktajos termiņos vai skolas noteiktajā laikā līdz pavasara brīvlaikam. Izglītības iestāde izvēlas sev ērtāko uzdevumu pildīšanas variantu, par to vienojoties ar pedagogiem un skolēniem, izvērtējot tehniskās iespējas un nepieciešamības gadījumā pagarinot darba izpildes laiku.
Monitoringa darbi 9. klasē
“9. klases eksāmeni šobrīd ir atcelti, bet augstskolas, visticamāk, potenciālajiem studentiem gatavos iestājpārbaudījumus. Lai tiem sagatavotos un saprastu, ko skolēni iemācījušies no 1. līdz 9. klasei, tiks rīkoti monitoringa darbi, kas būtībā ir diagnosticējošie darbi paškontrolei, gatavībai tālāk mācīties. Rudenī līdzīgus plānots piedāvāt arī, lai iestātos 10. klasē vai 1. kursā profesionālajās izglītības iestādēs,” skaidroja K.Špūle.
Monitoringa darbu norises laiki – no 13. līdz 30. aprīlim attālināti vai klātienē atbilstoši spēkā esošajiem epidemioloģiskajiem noteikumiem. Obligātie – matemātika, latviešu mācībvaloda vai latviešu valoda mazākumtautību izglītības programmās. Pēc izglītības iestādes izvēles – mācībvaloda (krievu, poļu), svešvaloda (angļu, franču, vācu, krievu – pēc skolēna izvēles), Latvijas vēsture, dabaszinības (fizika, ķīmija, ģeogrāfija, bioloģija).
Obligātie monitoringa darbi: latviešu mācībvaloda – 26. aprīlis, latviešu valoda mazākumtautību izglītības programmās – 26. aprīlis, matemātika – 28. aprīlis. VISC sola drīz publicēt programmas, kas būs ļoti līdzīgas eksāmenu programmām. Mutvārdu daļa varēs notikt no 13. līdz 29. aprīlim pēc skolas izveidota grafika gan mācību valodai, gan latviešu valodai, gan svešvalodās. Pārbaudījumos, kuros tiek piedāvātas biļetes, tās tiks publicētas pirmajā dienā.
Izvēles darbu plānotie norises datumi: svešvaloda – 13. aprīlis, Latvijas vēsture – 15. aprīlis, dabaszinības – 20. aprīlis, mācībvaloda – 22. aprīlis, izvēles eksāmens valsts valodā (mazākumtautību izglītības programmās) – 19. un 20. maijs. Arī monitoringa darbus 9. klasei vērtēs procentos, un vērtējums neietekmēs ne gada, ne semestra vērtējumu. Darba mērķis – lai skolēns gūtu priekšstatu, cik gatavs ir pabeigt pamatskolu. Monitoringa darbu programmas jau ir publicētas VISC mājaslapā.
Diagnosticējošie darbi 11. klasē
Ja mācības notiks klātienē, izglītības iestādes var piedāvāt skolēniem 11. klasē pildīt diagnosticējošos laboratorijas darbus pēc izvēles fizikā un ķīmijā no 15. aprīļa līdz gada beigām. To mērķis ir motivēt studēt dabaszinātnes.
Darbu noslēgumā tiks publicēti valsts rezultāti, sīkāk tos neanalizējot, bet “skolēns pats sevi varēs salīdzināt, kā viņš izskatās pret valsti”, sacīja K.Špūle. Viņš vēlreiz atgādināja, ka diagnosticējošo darbu vērtējums nav jāatspoguļo liecībā, un izteica cerību, ka pašvaldības neizmantots šos darbus, lai vērtētu, kā skola ir strādājusi, drīzāk – varbūt skolai ir nepieciešama palīdzība.
