Jelgavas avārijas dienestu iespēju laikus reaģēt uz izsaukumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandiera vietnieks Raimonds Ozoliņš atzīst par apmierinošu.
Jelgavas avārijas dienestu iespēju laikus reaģēt uz izsaukumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandiera vietnieks Raimonds Ozoliņš atzīst
par apmierinošu.
Oktobra sākumā Talsos 70 dzīvokļu mājā pārrauta gāzes stāvvada dēļ notika spēcīga gāzes noplūde, kuras rezultātā mazākās dzirksteles gadījumā varēja notikt eksplozija, kas sagrautu vismaz pusi ēkas.
Pateicoties operatīvai speciālo dienestu rīcībai, īsā laikā izdevās evakuēt iedzīvotājus, kā arī izvēdināt telpas un novērst gāzes noplūdi. Šajā negadījumā cilvēki necieta, taču, kā atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti, Gāzes avārijas dienests uz notikuma vietu nav ieradies operatīvi un līdzīgā situācijā negadījuma sekas varētu būt daudz traģiskākas.
Lai to novērstu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta brigādes ir saņēmušas rīkojumu pārbaudīt visus avārijas dienestus pilsētās.
Raimonds Ozoliņš informē, ka Jelgavas brigāde pārbaudījusi Gāzes avārijas dienesta, Nekustamā īpašuma pārvaldes, Jelgavas Siltumtīklu, Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības, kā arī Dienvidu elektrisko tīklu rīcību avārijas gadījumā. Pārbaudē konstatēts, ka visi dienesti nepieciešamības gadījumā palīdzību var sniegt jebkurā diennakts laikā, tomēr ūdensvada un siltumtīklu speciālisti nopietnākos darbus var veikt tikai diennakts gaišajā laikā. Dienvidu elektrisko tīklu amatpersonas apstiprinājušas: ja vien ir apdraudēta kaut viena cilvēka dzīvība, vienas minūtes laikā pastāv iespēja kvartālam pilsētā atslēgt elektrību. Turpretim rajonā situācija ir sarežģītāka. Tāpat tika pārbaudīts arī laiks un sastāvs, kādā avārijas dienesti var ierasties negadījumā vietā. Izvērtējot pārbaudes rezultātus, R.Ozoliņš secina, ka tie ir apmierinoši un nelaimes gadījumā avārijas dienesti darīs visu, lai glābtu cilvēku dzīvības.
Gāzes noplūdes dēļ Latvijā bijuši vairāki sprādzieni. Pēdējais no tiem notika pirmdien Jūrmalā Kauguros, kur piecstāvu dzīvojamā mājā cieta kāds 1972. gadā dzimis vīrietis – ar roku un sejas otrās pakāpes apdegumiem viņš tika nogādāts Valsts apdegumu centrā. Sprādziena rezultātā dzīvoklī izgāzta starpsiena, izsisti logi un izcēlies neliels ugunsgrēks, ko ugunsdzēsēji veiksmīgi nodzēsuši. Noskaidrots, ka nelaimes cēlonis, iespējams, bijis neaizgriezts gāzes plīts deglis.
Jelgavā šā gada 11. februārī gāzes noplūdes dēļ sprādziens nogranda Kungu ielas 21. namā. Cilvēki gan necieta, un arī mājai netika nodarīts nopietns postījums, taču «Ziņas» informējušas arī par traģiskākiem notikumiem. Kāds Zaļenieku pagasta iedzīvotājs 1998. gada 23. jūlijā bija atstājis vaļā četrus gāzes plīts degļus, bet pats aizgājis gulēt. Pamostoties vīrietis vēlējies aizdedzināt cigareti, un tūdaļ notika arī sprādziens. Eksplozijā pats vaininieks guva otrās un trešās pakāpes ķermeņa apdegumus, sabruka arī viens mājas sienas posms triju stāvu augstumā. 1969. gada 12. janvārī Jelgavā Raiņa ielā 9 Gāzes dienesta speciālistu nezināšanas un nolaidības dēļ sabruka mājas ziemeļu gals, bojā gāja 41 cilvēks.
