Šodien uz savu gadskārtējo balli pulcēsies mūsu pilsētas sportisti, treneri, sporta darbinieki, lai atskatītos uz paveikto 2000. gadā – kādi esam, ieejot divdesmit pirmajā gadu simtenī.
Šodien uz savu gadskārtējo balli pulcēsies mūsu pilsētas sportisti, treneri, sporta darbinieki, lai atskatītos uz paveikto 2000. gadā – kādi esam, ieejot divdesmit pirmajā gadu simtenī.
Sporta dzīvi Jelgavā gribētos skatīt, domājot par sportistiem, sporta darba speciālistiem, par sporta organizācijām un klubiem, par sporta bāzēm un finansiālo nodrošinājumu.
Runājot par pirmo, vēlos sākt ar mūsu sporta speciālistiem – skolotājiem, treneriem, sporta organizatoriem. Skolās sporta stundas vada tiešām zinoši (ar lielu darba pieredzi) skolotāji – I.Auzenava, R.Šķiliņa, A.Kulēvics un vēl daudzi citi, kas mūsu bērniem dod pirmās iemaņas sportā, lai tālāk darbu turpinātu treneri sporta skolās un klubos. Pateicoties mūsu pilsētas treneru kolektīvam, no kura jāmin ilggadējie E.Jansons, A.Cīruls, M.Ukstiņš, E.Krūmiņš, I.Bome, A.Leinerts (visus jau nenosaukt), kas strādā un palīdz gūt panākumus mūsu labākajiem sportistiem valsts, Eiropas un pasaules mēroga sacensībās. Mēs varam lepoties ar olimpiešiem A.Ozoliņu un J.Janovski, ar daudzajiem valsts čempioniem peldēšanā, smaiļošanā un kanoe airēšanā, pauerliftingā, ūdens motosportā, motosportā. Varam lepoties ar jaunajiem Eiropas čempioniem BMX sportā U.Balbeku un E.Rubeni.
Sporta skolotāju, treneru un sportistu darbu vada un organizē sporta organizāciju un sporta klubu vadītāji – Z.Ozoliņa (peldēšana), R.Vilciņa (sporta skola), R.Kļaviņa (invalīdu sports), Z.Poča (LLU). Nevaram nepieminēt arī A.Bolšteinu ar kundzi Māru (orientēšanās sports), J.Bertuku (novuss), B.Matuseviču (cīņa), S.Jonku (BMX), un kur nu vēl pārējie sporta klubu vadītāji.
Jelgavā darbojas vairāk nekā četrdesmit sporta organizāciju un sporta klubu, kuros ir iespēja nodarboties ar vieglatlētiku, peldēšanu, smaiļošanu un kanoe airēšanu, akadēmisko airēšanu, pauerliftingu, boksu, cīņas sportu, karatē un citiem austrumcīņu veidiem, tenisu, basketbolu, futbolu, volejbolu, šahu, orientēšanās sportu, kanoe polo, tūrismu, motosportu, ūdens motosportu, regbiju. Mums ir entuziasti, kas piedalās autorallija sacensībās, startē kartingā un BMX trasēs, brauc ar jahtām, gūst panākumus sporta dejās, un, protams, arī novusa un zolīšu spēlētāji. Notiek nodarbības dažādos aerobikas veidos, ir iespējas vairākās zālēs strādāt ar trenažieriem. Visi minētie sporta veidu cienītāji ir apvienojušies savu interešu klubos, ar kuru palīdzību tad arī notiek treniņi, sacensības.
Lai būtu iespējama tik plaša sporta veidu darbība, nepieciešamas sporta bāzes. Vēl kaut cik ir iespējams organizēt treniņus un vietēja mēroga sacensības pašreizējās sporta bāzēs, bet ir grūti sarīkot valsts un starptautiska līmeņa sacensības. Ir skolu sporta zāles sporta stundām un treniņiem, ir divi vietējās nozīmes peldbaseini. Ir upes, kur var sarīkot sacensības ūdenssporta veidos, bet trūkst normālas bāzes inventāram, telpu sportistiem, vietu skatītājiem.
Pavisam bēdīgi ir ar iespējām sarīkot labā organizatoriskā līmenī sacensības futbolā un regbijā. Sliktā stāvoklī ir mūsu vienīgais par stadionu sauktais sporta laukums netālu no Jelgavas stacijas. Nav kur normāli trenēties un sacensties vieglatlētikā. Jau vairāk nekā gadu slēgta ir 2. ģimnāzijas sporta halle (nekādi mūsu pilsētas vadība nevar atrast finansējumu tās remontam), nolaistā stāvoklī atrodas bijušās Lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīcas sporta komplekss. Nav kārtīga saimnieka tenisa laukumiem Kr.Barona ielā. Ar katru dienu pasliktinās sporta nama «Daugava» zāles tehniskais stāvoklis (ir taču Domei jāatrod nauda jumta remontam!). Un pats galvenais – nav pilsētā modernas sporta halles, kurā būtu iespējams sarīkot plašas valsts mēroga sacensības ne vien sportā, bet arī kultūrā.
Tagad par sporta finansiālo nodrošinājumu. Tas veidojas no to iedzīvotāju iemaksām, kuri nodarbojas ar sportu, no vecāku naudas par bērnu nodrošinājumu ar sporta inventāru, no nodarbību apmeklējuma maksas, no firmu un uzņēmumu (sponsoru), no valsts un pašvaldības līdzekļiem. Vai pietiek? Saprotams, ka nē, jo, pats galvenais, ļoti niecīgs ir valsts un pašvaldības ieguldījums, it sevišķi sporta bāzu remontā un jaunu būvju celtniecībā.
Vēlos secināt, ka Jelgavā ir varoši sporta skolotāji, zinoši treneri, strādāt griboši sporta darba organizētāji un pietiekani daudz sportistu, kas trenējas, piedalās sacensībās, izcīna uzvaras. Bet pats galvenais – mūsu pilsētā trūkst mūsdienu apstākļiem atbilstošu sporta bāzu un visvairāk nepieciešama ir moderna sporta halle un labs stadions.
