Pagājušajā sestdienā atkal kopā pulcējās cilvēki, kuri pirms desmit gadiem izveidoja Latvijas Tautas fronti, kas savukārt vadīja cīņu par Latvijas neatkarības atgūšanu.
Pagājušajā sestdienā atkal kopā pulcējās cilvēki, kuri pirms desmit gadiem izveidoja Latvijas Tautas fronti, kas savukārt vadīja cīņu par Latvijas neatkarības atgūšanu. Bijušie tautfrontieši pacēlās pāri ikdienas rūpēm un atcerējās to grūto un tomēr skaisto laiku, kas visiem paliks atmiņā, bet es ceru, nekad neatgriezīsies, jo mums vairs nevajadzēs stāties pretī ienaidniekam.
Uz šo pasākumu es negāju, lai diskutētu par valdības veidošanas gaitu. Taču arī tur izraisījās diskusijas un tika pausti dažādi, visbiežak pilnīgi pretēji, viedokļi. Acīmredzot, jautājums cilvēkiem patiešām ir svarīgs.
Pastāv pretēji viedokļi par valdības modeli
Vieni nāca klāt un teica:
Paldies Dievam, ka «Latvijas ceļš» saņēma tik daudz balsu un Šķēle netiks valdībā! Mēs balsojām par jums tādēļ, lai viņš nekad un nekādos apstākļos neieņemtu posteni valdībā! Tagad viņa partija izjuks, bet Šķēle nevarēs līdzīgi bijušajam Slovākijas diktatoram Mečiaram darboties Latvijā! Savukārt citi runāja pilnīgi pretēji:
Kas notiek? Kāpēc jūs nevarat vienoties ar Šķēli? Jums taču ir līdzīgi ekonomiskie uzskati! Paņemiet valdībā Šķēli un neejiet kopā ar sociāldemokrātiem!
Vienaldzīgo nebija, un tas lieku reizi apliecināja, ka sabiedrība savos uzskatos par to, kādai Latvijā jābūt valdībai, šobrīd ir vēl vairāk sašķelta, nekā pirms vēlēšanām. Atliek tikai piekrist sociologam Aigaram Freimanim – patīk tas kādam vai ne, bet šeit vainojams pats A.Šķēle. Un Šķēlem, nākot pie varas, būtu ļoti grūti panākt sabiedrības atbalstu saviem lēmumiem.
Latvijai vajadzļga saliedēta valdība
Vajadzīga valdība, kas baudīs iedzīvotāju vairākuma uzticību. Tās pamatu jau šobrīd gatavi veidot «Latvijas ceļš», «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, Jaunā partija. Lai man piedod citi iespējamie koalīcijas partneri Tautas partija un sociāldemokrāti , bet pašlaik gan pret viena, gan pret otra iesaistīšanu koalīcijā argumentu «pret» ir daudz vairāk nekā «par». Taču mums ar viņiem nākas runāt, jo valdība nevar balstīties tikai uz 46 «Latvijas ceļa», «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un Jaunās partijas deputātu balsīm.
«Latvijas ceļš» grib izveidot stabilu valdību, kura turpinātu jau Tautas frontes laikā iesākto Latvijas neatkarības nostiprināšanu, nodrošinātu valsts saimniecisko attīstību un veicinātu tautas labklājību. Lai to pateiktu, valdībai jābūt vienotai savos centienos, ministriem godīgi jāpilda savi pienākumi, nevis pastāvīgi jāvērpj intrigas.
«Par» un «pret» mazākuma valdību
Pieļauju, ka tāpēc labāka būtu nevis Saeimas absolūtā vairākuma atbalstīta atšķirīgi domājošu politiķu valdība, bet gan saliedēta mazākuma valdība. Tāda, kāda bija valdība 5. Saeimā. Pieredze liecina, ka Ministru kabinets ar nepilnām 50 balsīm reizēm var būt stabilāks par valdību ar 70 balsīm. Šobrīd grūti cerēt, ka Šķēle un Tautas partija spēs pārkāpt pāri paša un partijas interesēm, iekļaujoties valdību veidojošajā koalīcijā kā «komandas spēlētāji». A.Šķēle plāno ienākt valdībā un vienlaicīgi ar sev uzticīgo plašsaziņas līdzekļu palīdzību burtiski «dragā» savus politiskos oponentus. Ja to vēl kaut kā varēja izprast un pieņemt laikā pirms vēlēšanām, tad tagad tam vispār nav loģiska izkaidrojuma. Nebūs stabila tāda valdība, kurā kāds mēģinās izcelties, citus aplejot ar dubļiem.
Pret ideju izveidot mazākuma valdību šobrīd tomēr ir viens vērā ņemams arguments. Tagad labējām partijām ir šķietami vilinoši kopā ar Jurkāna un Rubika domubiedriem atstāt opozīcijā arī sociāldemokrātus. Bet pēc čtriem gadiem atkal būs vēlēšanas, un arī pēc tām vajadzēs turpināt Latvijā uzsākto attīstību, emociju pārpilnībā nesagraujot visu labo, neizlejot no siles arī bērnu kopā ar ūdeni vai samazgām (kas diemžēl rodas pārejas periodā). Tad situācijā, kurā visu laiku pozīcijā būs atradušās labēji un centriski orientētās partijas, bet opozīcijā tikai divas kreisās partijas, (gadījumā, ja neparādīsies jauns «Saimnieks» vai jauna Tautas partija, kas solīs brīnumus), daudz vietu parlamentā iegūs un varbūt pat valdību veidos sociāldemokrāti. Visticamāk, savienībā ar Jurkāna un Rubika vadītajiem galēji kreisajiem spēkiem. Tas izraisīs satricinājumus, kuri Latvijai nekādi nav vajadzīgi.
Kāpēc mēs esam tik «neelastīgi»?
«Latvijas ceļam» šobrīd kopā ar Jauno partiju ir 29 balsis, un tas ir krietni vairāk nekā citiem. Mēs arī viennozīmīgi atbalstām Viļa Krištopana kandidatūru premjerministra amatam. Tā nav kaut kāda mūsu iegriba vai untums. Jau tad, kad «Latvijas ceļš» publicēja savu īso programmu, mēs tajā skaidri paziņojām savas kandidatūras Ministru prezidenta amatiem. Protams, ka ne jau visi nosauktie cilvēki beigu beigās būs šajos amatos, un «Latvijas ceļš» ir gatavs kompromisiem. Bet par V.Krištopana kandidatūru premjera amatam balsoja biedru vairākums, viņu atbalstīja arī vēlētāji, pieliekot krustiņu šā cilvēka uzvārdam vēlēšanu listē. Turklāt plašsaziņas līdzekļos nav izteikti nopietni argumenti, kāpēc V.Krištopans nespētu sekmīgi tikt galā ar Ministru prezidenta pienākumiem. Tiek pārmests, ka «Latvijas ceļš» esot «neelastīgs» un nemeklējot citu kandidatūru. Turpinās aģitācija, kas vairāk raksturīga priekšvēlēšanu laikam. Dažiem vēlēšanas vēl nav beigušās, viņi aiz inerces turpina skrējienu, jo ir ieskrējušies tā, ka nespēj apstāties arī aiz finiša.
Vēlēšanas beigušās, laiks strādāt
«Latvijas ceļš» uzskata , ka beidzot pienācis laiks apstāties. Politiskajām partijām jābeidz savstarpēja ķildošanās un kopīgiem spēkiem jāsāk strādāt Latvijas labā.
