Cik ātri nākuši, tik ātri aizgājuši. Veselu gadu brieduši un apdomājuši, pāris dienās mākslinieki ledū izkala savu redzējumu uz ūdenspasauli.
Cik ātri nākuši, tik ātri aizgājuši.
Veselu gadu brieduši un apdomājuši, pāris dienās mākslinieki ledū izkala savu redzējumu uz ūdenspasauli. Vārda pārnestā, arī tiešā nozīmē. Var teikt, ka laiks mūs šogad nepažēloja, neuzsūtot ledus skulptūru svētkos vismaz biškucīti mīnus temperatūras. Steidzās mākslinieki, pāris dienās ledū realizējot idejas, un, kā izrādās, steigties nācās skatītājiem tās aplūkot un novērtēt. Vinnētāji bija tie, kas negaidīja līdz svētku noslēgumam svētdien. Gan jāpiebilst, ka varbūt tieši laika apstākļi pilnībā ļāva izbaudīt par labāko atzīto mazās formas skulptūru “Lietussargs”. Tajā bija attēlots cilvēks, kas zem lietussarga kaut kur steidzas. Māksliniekam bija izdevies ledū radīt to fantastisko izjūtu, kas rodas, lietusgāzē mēģinot doties uz priekšu. Pilošās ūdenslāses, kas veidojās, ledum kūstot, šīs izjūtas padarīja vēl iespaidīgākas.
Atskatoties uz svētkiem, kārtējo reizi jāteic, ka ne visi protam novērtēt citu pūles un, galvenais, civilizēti uzvesties īpaši neierobežotā telpā. Tāpat kā iepriekšējos gadus ik pa laikam kādam bija vēlme, lai viņu noknikpsē teju vai apskāvušu kādu no trauslajām skulptūrām.
Saprotams, bez sponsoriem šādu pasākumu nesarīkot. Tāpat kā bez tirgotāju naudiņas pienesuma. Vien vēlējums, lai citu gadu tas neatgādinātu tingeltangeļa krustojumu ar izstāžu zāli. Kokteilis nudien dažbrīd nebija baudāms. Arī pārāk lielā saspiestība. Īpaši sestdienas vakarā, kad Hercoga Jēkaba laukumā tūkstošiem cilvēku mēģināja kaut ko saskatīt haotiski plūstošajā pūlī, kas mīņājās gan šaipus, gan taipus norobežojumiem. Desmitā Jelgavas Ledus skulptūru festivāla reize pierādījusi, ka tas ievērojami pāraudzis ierastās rīkošanas vietas – skvēru aiz kultūras nama vai Hercoga Jēkaba laukumu.
