Sakarā ar apkures sezonas sākšanos redakcija saņēmusi daudz jautājumu no siltumpatērētājiem.
Sakarā ar apkures sezonas sākšanos redakcija saņēmusi daudz jautājumu no siltumpatērētājiem. Šī ir jau otrā sezona, kuru Jelgavas STU sāk kā maksātnespējīgs uzņēmums. Starp iedzīvotāju jautājumiem dominē divi – STU piegādātās siltumenerģijas kvalitāte, metodika, pēc kuras tiek aprēķināta maksa par karsto ūdeni. Uz iedzīvotāju jautājumiem sarunā ar Modri Sprudzānu atbild maksātnespējīgā STU pārvaldnieks Edgars Līcis un tehniskais direktors Pēteris Kazulis.
Kā jūs raksturotu STU siltumapgādes sistēmas tehnisko stāvokli?
P.Kazulis: Runājot gan par siltuma avotu, gan par sadalošo tīklu stāvokli, var teikt, ka sistēma mums ļauj garantēt drošu un stabilu siltumpiegādi visā apkures sezonā. Protams, jāņem vērā, ka 40% tīklu nav modernizēti. Tajos ir vājās vietas, kurās ziemā var rasties lokāli bojājumi, kas būs jānovērš. Tādi ir gan Pārlielupē, gan arī šaipus Lielupei bijušie Latvijas Dzelzceļa tīkli, kas līdz šim tā arī nav oficiāli pārņemti pilsētas aprūpē, lai mēs paši varētu novērst tur radušos bojājumus. Neprognozēju problēmas, kuru rezultātā būtu jāatslēdz no centralizētās siltumapgādes vairākas mājas vai pat pilsētas rajoni.
Kādi panākumi ir siltumenerģijas zudumu samazināšanā? Šķiet, it īpaši sāpīga šī problēma ir Pārlielupei, kur lielākā daļa tīklu nav modernizēta.
P.Kazulis: Zudumus varam samazināt tikai tad, ja vecos tīklus nomainām ar moderniem, tādiem, kuriem ir jauna veida siltumizolācija. Pēdējos trīs gados mainīti tikai ļoti nedaudzi tīkli, līdz ar to šajā laikā zudumu līmenis nav nedz palielinājies, nedz samazinājies. Šajā pusē siltuma zudumi pēdējā gadā ir bijuši vidēji 17%, bet Pārlielupē – tuvu 40%.
E.Līcis: Situācija ir diezgan dramatiska, taču tas ir noticis tāpēc, ka Pārlielupē ir lielie rūpnieciskie uzņēmumi, un, balstoties uz to siltumpatēriņa slodzi, siltumtīkli tur tika arī rēķināti un būvēti. Gan RAF, gan virkne citu uzņēmumu ir atslēgušies, tīklu diametri palikuši tie paši, taču patēriņš samazinājies divas līdz trīs reizes. Tagad esam dilemmas priekšā – mainīt tīklus vai arī ierīkot lokālus siltumrajonus. Taču mēs strādājam pie Pārlielupes jautājuma. Līdz martam vai aprīlim tiks izstrādāta koncepcija, kā šīs problēmas atrisināt.
Kā turpmāk tiks aprēķināta maksa par karsto ūdeni?
E.Līcis: Runājot par samaksas sadali par mājai piegādāto siltumenerģiju, pastāv vairāki varianti. Mums jārīkojas pēc Domes apstiprinātā nolikuma par energopārvaldnieku, un tajā ir arī aprēķinu metodika. Par šo tēmu bija ļoti nopietna saruna ar Domes administrāciju, un tika panākts vienots viedoklis, ka mēs šajā apkures sezonā, vismaz līdz 1. janvārim, ievērosim Domes apstiprinātās un Domes rekomendētās metodikas.
P.Kazulis: Turpmāk cirkulācija atsevišķi netiks izdalīta no maksas par ūdeni. Tā būs tai skaitā. Principā summa paliek tā pati, tikai tā būs iekļauta maksā par ūdens kubikmetra uzsildīšanu.
E.Līcis: Vajag saprast vienu – mēs kā siltumapgādes uzņēmums netirgojam ūdeni. Mēs tirgojam siltuma komponenti, ko liekam klāt ūdenim, lai tas cirkulētu pa sistēmu un izlītu pa krāniem. Ir fizikāli aprēķināts, ka tādā pilsētā kā Jelgava, lai sasildītu ūdeni un nogādātu to līdz krānam, izmaksas dalās apmēram tā: 50% ir zudumi karstā ūdens iekšējā apgādes sistēmā (cirkulācija caur dvieļu žāvētājiem, bēniņiem, pagrabiem u.tml.), savukārt otra puse ir ūdens patēriņš. Šīs sistēmas nodrošināšanai puse izmaksu ir siltuma zudumi, ko Jelgavā ir nosaukuši par cirkulācijas zudumiem. Domes apstiprinātās metodikas gadījumā viena kubikmetra izmaksās tiek iekļauts gan 50% zudumu, gan otra puse karstā ūdens komponente. Nosakot kubikmetra, bet ne pastāvīgo izmaksu, mēs piespiežam cilvēkam, kura ūdens patēriņš ir lielāks par vidējo, samaksāt arī lielāku daļu, lai segtu zudumus. Tādējādi tie, kas vairāk lieto karsto ūdeni, ar lielāku īpatsvaru samaksā arī par karstā ūdens sistēmas zudumiem.
Lietojot divdaļīgo tarifu – maksājot par cirkulāciju un par patēriņu –, mēs vismaz tehniski un sociāli pareizāk nostādām šos svarus: katrs maksā par to, ka dzīvoklim ir iespēja saņemt karsto ūdeni jebkurā diennakts laikā. Tiek maksāts par šo iespēju, un šajā gadījumā, manuprāt, būtu sociāli taisnīgāk, ja katrs dzīvoklis maksātu par šo iespēju saņemt karsto ūdeni un katrs dzīvoklis maksā par patēriņu. Gribi taupīt, lūdzu, patērē 0,1 kubikmetru un taupi, bet tāpat kā visi dzīvokļi piedalies atkritumu izvešanas vai sētnieka darba samaksā, karstā ūdens sistēmas uzturēšanā. Jo, māju būvējot, bija paredzēts, ka visos dzīvokļos mitināsies cilvēki, visi dzīvokļi tiks apkurināti, un tajos visos būs karstais ūdens. Ja apkuri atslēgsim vienam, blakus, augšējos un apakšējos dzīvokļos uzreiz paliks aukstāks. Ja bija 18 grādu silts, tad momentā būs 16 vai pat tikai 14 grādu. Diemžēl ir vērojama tendence, ka iedzīvotāji atsakās no dvieļu žāvētājiem, stāvvadi tiek izvilkti ārpus dzīvokļiem, tādējādi pārveidojot projektēto mājas funkcionēšanas sistēmu. Atsakoties no karstā ūdens, cilvēks atsakās kopīgā kasē maksāt izdevumus karstā ūdens sistēmas uzturēšanai. Te vajadzētu lietot tādu principu: ja negribi karsto ūdeni, tad neņem to, bet maksā par karstā ūdens sistēmas uzturēšanu, jo tu esi šīs mājas dzīvokļa īpašnieks, īrnieks vai līdzlietotājs!
