Nesteidzīgās pilates veido slaidu un spēcīgu ķermeni.
Nesteidzīgās pilates veido slaidu un spēcīgu ķermeni
Tas ir cēls vingrošanas veids, viss notiek “pa smuko”, smaida instruktore Zane Frickausa, un man nez kāpēc liekas, ka smaida ne tikai seja. Kaut kas viņas stājā atgādina balerīnu – laikam jau staltā mugura un mūsdienās diezgan reti sastopamā prasme sevi “turēt”. Varbūt nostrādā paralēles ar pagājušā gadsimta 20. – 30. gadu fotogrāfijās redzētajiem cilvēkiem – tas ir laiks, kad Džozefa Pilates vingrojumu metode jeb kontroloģija sāka savu uzvaras gājienu. Tagad tā ir pazīstama ar citu nosaukumu – pilates.
Atjauno korseti
Atšķirībā no aerobikas pilates ir mierīgs un izbaudāms vingrošanas veids. Tas gan nenozīmē, ka nav slodzes un viss ir viegli – sviedri līst tāpat. Vingrojumi trenē dziļo muskulatūru, veidojot spēcīgu, izturīgu un lokanu ķermeni, nepalielinot muskuļu masu. Lēni, precīzi un pareizi izpildīt vingrinājumu ir grūtāk nekā steigā un pavirši.
“Ne tikai lēkāšana, skriešana dod efektu. Aerobikā pat neizdodas tā veidot ķermeni, kā tas iespējams ar pilatēm,” stāsta instruktore. Pilates palīdz ķermenim atgūt simetriju, kas ir sevišķi svarīgi dejotājiem, sportistiem, cilvēkiem, kuriem darbs ir saistīts ar tendenciozu slodzi. Lielākā daļa vingrinājumu veltīta vēdera, muguras, augšstilbu un gurnu muskuļiem, kas noder gan profilaksei, gan atveseļojoties pēc traumām.
Mazliet filosofijas
Problēmas sākas, kad cilvēks sevi nevar savākt, met kūkumu. Muguras jau visiem ir beigtas, raksturo Zane. Nepareiza stāja ietekmē orgānu apasiņošanu, parasti cilvēks arī nepareizi elpo – sekli, jo diafragma arvien ir saspiesta. Koriģējot stāju un stiprinot dziļos muskuļus, uzlabojas gan asinsrite, gan limfātiskā un vielmaiņas sistēma. Pareiza elpošana palīdz stabilizēt arī asinsspiedienu. Jāelpo efektīvi: brīvi un dziļi, lai krūškurvis izplestos mugurpusē un sānos. Tad maksimāli tiek izmantota plaušu apakšdaļa un intensīvi tiek nodarbināti ribstarpu muskuļi, veicinot to izstiepšanos un padarot ķermeņa augšdaļu vijīgāku un kustīgāku.
Lēnā un nesteidzīgā vingrošana, kuras laikā nepieciešama koncentrēšanās un mērķtiecīga domāšana, atjauno arī mentālo saikni ar ķermeni. Savstarpēji līdzsvarojas, pareizi izvietojas arī ķermeņa daļas. Iesākumā svarīgi ir atbrīvoties, sajust savu ķermeni un tad dzīvot tam līdzi. Tiek iedarbināta iztēle, intuīcija. Tam palīdz mierīga, relaksējoša mūzika. Cilvēks sevi sakārto gan fiziski, gan garīgi, bet bez kādas reliģiskas ietekmes.
Katram savs
“Ir jādara tas, kas patīk, tas, kas saskan ar dzīves ritmu,” atgādina Zane. Ir cilvēki, kuri ir aktīvāki, arvien dinamiski. Kad lēkšana, skriešana un aerobika neiet pie sirds, iespējams, ir bail iegūt traumas, pilates ir labs risinājums. Vingrinājumi ir dažādi gan pēc sarežģītības pakāpes, gan slodzes, pēc individuālas programmas var darboties gan dažādu hronisku slimību pacienti, seniori, gan grūtnieces. Intensitāte aug vienmērīgi, un cilvēks visu laiku kontrolē savu ķermeni, kustību precizitāti un elpošanu.
Vingrinājumus labāk apgūt instruktora vadībā. Ja cilvēks iemācījies pareizi elpot un kustēties, arī mājas darbi un ikdienas aktivitātes var kalpot veselīgai slodzei.
“Ir nepieciešams laiks sev – arī visām mūždien aizņemtajām mammām. Citādi viņas sevi izsmeļ, neatjaunojas. Tādam laikam priekš sevis ir jāatrodas, lai varētu tālāk vairāk dot bērniem,” uzsver instruktore.
***
Uzziņai
Džozefs Huberts Pilate (Joseph Hubertus Pilates) piedzima Vācijā 1880. gadā. Viņš bija slimīgs, rahītisks bērns, kas mocījās ar astmu un reimatisku drudzi.
Lai kļūtu fiziski stiprāks, Džozefs sāka nodarboties ar vingrošanu un 14 gadu vecumā jau varēja pozēt anatomiskām studijām. Dž.Pilate izveidoja savu unikālu vingrojumu metodi un tās apgūšanas tehniku.
Dodoties uz Ameriku 1925. gadā, viņš uz kuģa iepazinās ar savu nākamo sievu Klāru, kura unikālo metodi nosauca par kontroloģiju.
