Otro nedēļu statistiķi veic kārtējo lauku saimniecību struktūras apsekojumu, lai iegūtos datus izmantotu lauku attīstības plāna sagatavošanai un citām vajadzībām.
Otro nedēļu statistiķi veic kārtējo lauku saimniecību struktūras apsekojumu, lai iegūtos datus izmantotu lauku attīstības plāna sagatavošanai un citām vajadzībām.
Lauku saimniecību struktūras apsekojuma vadītāja Jelgavā un rajonā Ināra Aināre stāsta, ka pie mums tāpat kā citviet ES katru otro gadu notiek šāds pasākums. Tas neaptver visas lauku saimniecības, tās tiek noteiktas izlases veidā, ņemot vērā lauksaimniecības skaitīšanas rezultātus, pirms diviem gadiem veikto struktūru apsekojumu un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) lauku saimniecību reģistra informāciju.
Apsekojumam šogad izvēlēti gandrīz 60 tūkstoši dažāda lieluma un specializāciju saimniecību, tostarp Jelgavā un rajonā – 2400. Apmēram 96 procenti izlasē iekļauto saimniecību ir ekonomiski aktīvas, kur ražo lauksaimniecības produkciju neatkarīgi no tās realizācijas mērķa – patērēšanai savā saimniecībā, pārdošanai vai pārstrādei. Apsekojumā iekļauts arī neliels skaits neaktīvo un nesen izveidoto mājsaimniecību. Uz jautājumu par lauku saimniecībām pilsētā I.Aināre norāda, ka arī pilsētā ir juridiskās personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, kā arī pilsētnieki, kas apsaimnieko zemi laukos. Jelgavā tādu nav daudz – tikai pusotra desmita.
Apsekojums turpināsies līdz 29. augustam. To organizē CSP kopā ar pētījuma centru SKDS. Jelgavā un rajonā darbu veic 23 intervētāji, bet valstī vairāk nekā 740. Viņu mērķis ir iegūt saimniecības raksturojumu, tās īpašnieka vai lietotāja nostāju, informāciju par zemes izmantošanu, sējumu platībām, mājlopu un putnu skaitu, tehnisko nodrošinājumu, nodarbinātajiem, kā arī par nelauksaimnieciska rakstura aktivitātēm. Lai gan lauksaimniekiem pašlaik ir karstākais ražas novākšanas laiks, intervētājiem darbs ritējis veiksmīgi. Lauksaimnieku atteikumi nav saņemti. I. Aināre cer, ka arī pēdējā nedēļā informācijas saņemšana noritēs bez problēmām. Viņa atgādina, ka intervētāji lauku saimniecības apmeklē pat sestdienās un svētdienās. Tāpat kā lauksaimniecības skaitīšanā un iepriekšējā struktūras apsekojumā intervētājiem ir zili portfeļi ar gaismu atstarojošu joslu un pētījumu centra SKDS izdotas apliecības. Intervijas laikā netiek prasīti nekādi saimniecības vai īpašnieka dokumenti, bet ziņu sniedzējam jāuzņemas atbildība par to pareizību. Apsekojuma veidlapa izstrādāta, ievērojot ES metodoloģiju un prasības. Atbilstoši Valsts statistikas likumam darba gaitā tiks nodrošināta individuālo datu aizsardzība katrai personai un saimniecībai. Iegūto informāciju iecerēts izmantot tikai kopsavilkuma rādītāju iegūšanai.
Saimniecību struktūras apsekojuma dati tiks izmantoti Lauku attīstības plāna sagatavošanai, valsts vienotā programmdokumenta lauksaimniecības un lauku attīstības sadaļas sagatavošanai nākamajam plānošanas periodam 2007.– 2013. gadam, optimālo maksājumu shēmas izvēlei valstī, ievērojot ES lauksaimniecības politikas reformas prasības. Informācija par reāli lauksaimniecībā izmantotajām zemēm un maksājumiem pieteiktajām platībām kalpos, lai raksturotu situāciju Latvijas lauksaimniecībā, vienoto platības maksājumu noteikšanai, pamatojot vienoto platības maksājumu termiņu pagarināšanu.
Apsekojuma provizoriskie rezultāti būs zināmi decembra sākumā, bet publikācijā iznāks nākošā gada vasarā.
