Sakarā ar vairākām publikācijām «Zemgales Ziņās» (19.02.99. un 23.02.99.), kurās izteiktas domas par monopoluzņēmuma p/u «Jelgavas Siltumtīkli» darbību, vēlos izteikt savu un uzņēmuma viedokli.
Sakarā ar vairākām publikācijām «Zemgales Ziņās» (19.02.99. un 23.02.99.), kurās izteiktas domas par monopoluzņēmuma p/u «Jelgavas Siltumtīkli» (STU) darbību, vēlos izteikt savu un uzņēmuma viedokli.
Atklātajā vēstulē Jelgavas Domes Pilsētsaimniecības departamenta direktora iedzīvotāji pārmet STU vadītāju neizdarību, jo Latvijas Dzelzceļam piederošajās mājās siltuma padevē pārkāptas sanitārās normas. Tas ir līdzvērtīgs slēdziens tam, kad privātmājas īpašnieks pārkurinājis māju un saindējies ar tvana gāzi.
Daudzi Jelgavas iedzīvotāji līdz šim nav izpratuši tā sauktās piederības robežas jēgu. STU piederības robeža beidzas ar siltumtrases ievadu dzīvojamā mājā, bet par iekšējiem tīkliem atbild mājas īpašnieks vai vadītājs (Latvijas Dzelzceļš, NĪP, mājas īpašnieks un tā tālāk). Latvijas Dzelzceļam turklāt pieder arī siltummezgli un iekškvartālu siltumtrases, kuras īpašniekiem jāuztur kārtībā, pretējā gadījumā nevar līdzēt pat Jelgavas Dome.
Tālāk par divām atklātām vēstulēm. Viena no tām adresēta man, un otra – pilsētsaimniecības departamenta direktoram A.Ozolam. Aiz abām šīm vēstulēm slēpjas A.Blūmfelda kunga, cīnītāja ar monopolistiem, lielā vēlēšanās noturēties darba vietā, kā arī iedzīvotāji, kuri tās parakstījuši un gribot negribot kļuvuši par marionetēm pļāpas un nemākulīga darbinieka rokās. Pat jau šajās ar A.Blūmfelda kunga palīdzību sagatavotajās vēstulēs atklājas viņa nekompetence jomā, kurā viņš pats strādā jau vairākus gadus.
Par visu publikācijās minēto objektu uzturēšanu un apkalpošanu bija atbildīgs A.Blūmfelda kungs pats kopā ar pārinieku kā tiešs darbu izpildītājs. Vairumā gadījumu no viņu prasmīgās vai nemākulīgās darbības bija atkarīgs darba rezultāts. Publikācijas avīzēs parādījās pēc tam, kad iepriekšminētais kungs nojauta, ka sakarā ar uzņēmuma reorganizāciju viņam starp STU darbiniekiem vietas vairs nebūs. Tas varēja notikt arī daudz agrāk, tāpēc, ka administrācijai bija rinda nopietnu pretenziju pret viņa darbu. Taču viņam bija nepieciešams dzēst aizdevumu, kuru viņš saņēma no uzņēmuma, un, ja viņš būtu atlaists no darba agrāk, uzņēmumam būtu radušies papildu izdevumi, lai aizdevumu atgūtu. Šo jautājumu nav nepieciešams atspoguļot sīkāk, jo tas ietilpst administrācijas kompetencē. Administrācija darbojas saskaņā ar darba likumdošanu, un ikviens darbinieks noteiktā kārtībā var pārsūdzēt valdības rīcību attiecīgās instancēs.
R. Šaubergas kundzei, ja mans komentārs viņu nepārliecina, vēlos ieteikt pieņemt A.Blūmfelda kungu darbā kooperatīvā, lai viņa tuvāk iepazītos ar viņa spējām un novirzītu savas un viņa pūles kooperatīva iekšējo tīklu savešanai kārtībā. Gūstot panākumus, tas būtu reāls viņu darba rezultāts.
Tagad par R. Šaubergas jautājumiem.
Siltumenerģijas vienības gigakalorijas cenā ietilpst visi ar uzņēmuma darbību saistītie izdevumi. Nosaukšu galvenos:
– kurināmā izmaksas;
– elektroenerģijas izmaksas;
– ūdens un kanalizācijas izmaksas;
–- nodokļi;
– darba alga;
– amortizācijas atskaitījumi;
– iekārtu uzturēšanas un saimnieciskie izdevumi.
Gigakalorijas cena tiek apstiprināta pilsētas Domē uz gadu. Visi uzskaitītie izdevumi tiek segti no maksas par apkuri, ko daļa iedzīvotāju regulāri aiztur un nemaksā noteiktā termiņā. Pilsētas iedzīvotāji norēķinājās par siltumu, ieskaitot maznodrošināto dotācijas:
– novembrī – 75% apmērā;
– decembrī – 78,6% apmēra.
Kopā pa gadu maksājumi ir 89,3%. Trūkstošie procenti ir uzņēmuma zaudējumi. Kopš 1993. gada tie ir izauguši līdz
Ls 3 486 000. Siltumtīklu uzņēmums neveic naudas iekasēšanu par siltummezglu uzstādīšanas, celtniecības un montāžas darbiem. Iekasēšanu veic p/u «Nekustamā īpašuma pārvalde» un arī kontroli par iekasēšanu veic NĪP. Pēc pašreizējās informācijas, daļa no mājām ir jau samaksājusi par minētajiem darbiem.
Ar tarifiem situācija šajā apkures sezonā ir kā dotajā tabulā.
Mēnesis 1998. XI 1998.XII 1999.I
Faktiskā vidējā
mēneša āra gaisa
temperatūra 0C, – 4.56 – 3.10 – 2.00
temperatūrai
atbilstošais tarifs,
Ls/m2 0.683 0.661 0.627 Vidējais tarifs
dzīvojamās mājās
ar skaitītājiem, Ls/m2 0,520 0,493 0,443
