Eksperti uzskaitījuši visas ar kaitēkli aizaugušās platības, turpmākais darbs – ierobežošana.
Pēc aptuvenām ziņām, 2002. gadā Zemgales trīs rajonos (Jelgavas, Bauskas un Dobeles) ar Sosnovska latvāni bija aizaudzis vien 21 hektārs. Taču savā ziņā pārsteidzoši dati atklājušies pēdējos gados, kad Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti precīzi uzskaitījuši un izmērījuši teritorijas, kurās savairojies indīgais augs. Visvairāk – Ozolnieku novadāPašlaik Jelgavas rajonā latvāņi aizņem jau vismaz simt hektāru, tikpat lielā platībā tas ir Bauskas rajonā, savukārt Dobeles pusē uzmērīti pat 300 hektāru ar latvāni aizaugušu vietu. Tik precīzi ievākt datus izdevies ar globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS), un šo darbu Zemgalē pērn un 2007. gadā veica VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore Guna Svoka. Viņa «Ziņām» stāsta, ka darbs organizēts projektā «Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006. – 2012. gadam». Ar globālās pozicionēšanas sistēmas uztvērējiem VAAD visā valstī uzmērīts 8341 hektārs ar indīgo augu invadēto teritoriju, un mērījumus plānots turpināt.Minētajā programmā ir trīs tā dēvētās fāzes – monitorings jeb latvāņu audžu uzskaite, pēc tās datu apstrāde un noslēgumā visdarbietilpīgākā – ierobežošana, uzraudzība un kontrole. G.Svoka atzīst, ka viņa jau apzinājusi 99,9 procentus visu latvāņu platību, turpmākais darbs būs saistīts ar to iznīdēšanu. Mūsu rajonā indīgais augs lielākās audzes veido Ozolnieku novada Jaunpēterniekos (ap 50 hektāru), Zaļenieku, Vilces, Elejas un Platones pagastā. Speciāliste izpētījusi, ka latvāņi aug ļoti dažādās vietās – nekoptās ceļmalās un mežos, pie vecām, pamestām mājām un fermām, bet šo kaitnieku netrūkst arī apdzīvotu sētu tuvumā. Eksperte atzīst, ka Jaunpēternieku ciemats teju vai bezcerīgi aizaudzis ar latvāņiem, kas iestiepušies pat dziļi mežā. Tur pēdējos gados reģistrēti arī smagākie apdegumi ar auga sulu. Kāds vīrietis, savu zemi attīrot no auga, bija saelpojies latvāņu ziedputekšņus un pret tiem izrādījies alerģisks. Šim vīrietim veiksmīgi spēja palīdzēt mediķi, taču pirms vairākiem gadiem kāds tās puses bērns nomira, jo sulas apdegumi bija pārlieku indīgi. Iedzīvotāji atsaucīgi ziņojušiStāstot par latvāņa ierobežošanas pasākumiem, G.Svoka kā pozitīvu piemēru min kādu uzņēmēju no Ozolnieku novada Jaunpēterniekiem. Kaut ikdienā viņš strādā Rīgā un vasarā vēl nebija pieņemti nekādi noteikumi un noteikti soda mēri, ja augu nenīdē, viņam piederošajā zemē latvānis pļauts teju ik nedēļu. To speciāliste pamanījusi regulārajās pārbaudēs, uzskaitot aizaugušās novada vietas. «Man pērnruden bija patīkami ar viņu runāt par uzraudzības programmu, jo ir pārliecība, ka augs tiks ierobežots arī turpmāk,» viņa teic un piebilst, ka turpat blakus netrūkst vietu, kur it kā kārtīgi saimnieki par latvāni sētmalē neliekas ne zinis.Paldies eksperte saka arī pašvaldību pārstāvjiem, kas bija atsaucīgi, sniedzot ziņas VAAD par latvāņa izplatību pagasta teritorijā. Aktīvi izrādījušies arī gluži nejauši sastapti cilvēki dažādās apdzīvotās vietās un pat klusākos nostūros Elejā, Lielplatonē, Jačūnās, Putrēnciemā, Anutelēs, Ūziņos, Bramberģē, Galamuižā un citviet. Tas speciālistei atviegloja sarežģīto un pat bīstamo uzmērīšanas darbu. Lai ar GPS aparātu noteiktu, cik lielu platību latvāņi aizņem, turot šo iekārtu rokās, vai nu jāapiet ap audzi, vai arī jāiebrien tās vidū, tādējādi laukums tiek aprēķināts pēc rādiusa. Jāsāk ierobežotAtbilstoši 2008. gada 14. jūnija MK noteikumu (559.) «Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – ierobežošanas noteikumi» prasībām pēc monitoringa jeb uzskaites, kad apstrādāti dati un apkopots kartogrāfiskais materiāls, jāsāk augu uzraudzība un kontrole. VAAD inspektore G.Svoka pērnruden jau devusies pirmajās pārbaudēs pie zemju īpašniekiem, kuru platībās latvānis turpina vairoties. To viņa darīs arī šogad, jo normatīvi paredz bargus sodus, ja zemes saimnieks neko nedara, lai latvāņus ierobežotu. Eksperte teic, ka sākumā tikai izteikusi brīdinājumu, kas arī ir administratīva soda mērs, taču nākamajās reizēs pārkāpumu gadījumos piemēros naudas sodu. «Rezultāti ir dažādi. Patīkami strādāt vietās, kur cilvēki rūpējas par savu apkārtni un īpašumiem, neatlaidīgi cīnoties ar kareivīgo un bīstamo svešzemnieku,» vērtē G.Svoka.Aicina informēt dienestuVAAD aicina zemju saimniekus iesniegt informāciju par teritorijām, kuras invadējuši latvāņi, un plānotajiem izplatības ierobežošanas pasākumiem. To paredz invazīvās augu sugas – Sosnovska latvāņa – ierobežošanas noteikumi. Kā «Ziņas» informē VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Krastiņa, noteikts, ka par latvāņa izplatību zemes valdītājam – gan fiziskai, gan juridiskai personai – jāinformē VAAD, dienestā nogādājot iesniegumu, kurā jānorāda informācija par invadētajām teritorijām, to tiesisko valdītāju un plānotajām ierobežošanas metodēm, kā arī jāpievieno zemes plāna kopija, kurā norādītas ierobežošanā izmantojamās metodes.Turpmāk katru gadu nepieciešams par kārtējo gadu līdz 1. februārim (taču to var turpināt darīt) sniegt informāciju, vai veģetācijas periodā valdītājs plāno vai neplāno ierobežot latvāni šajā teritorijā, norādot laika posmu atkarībā no izvēlētās metodes, kad to veiks, un izmaiņas iesniegumā minētajā informācijā. Ja neplāno vai nav iespējas ierobežot latvāni, tam jānorāda pamatojums.Jāveido ekspertu grupaLīdz 1. martam VAAD apkopos iesniegumos ietverto un monitoringā iegūto kartogrāfisko informāciju, ko iesniegs katrai pašvaldībai. Tai jāorganizē ekspertu grupa, kas savukārt izveido latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu plānu, kas līdz 1. aprīlim jāapstiprina un jāpublicē «Latvijas Vēstnesī».Ja tiesiskais valdītājs nespēj veikt ierobežošanas pasākumus, tas jādara pašvaldībai. Tomēr šajā gadījumā personai jāsedz izdevumi, kas saistīti ar auga iznīdēšanu.Lai organizēti un koordinēti notiktu latvāņa ierobežošana un tiesisko valdītāju maiņas gadījumā nākamajam būtu pieejama šī informācija, kā arī lai varētu novērtēt, vai piemērotie pasākumi ir atbilstoši attiecīgajai teritorijai, zemes saimniekam jākārto latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu uzskaites žurnāls, kas jāglabā nākamos 20 gadus.Kā uzzināt par iznīdēšanuVAAD interneta mājas lapā (www.vaad.gov.lv) pieejama sīkāka informācija par likumdošanu saistībā ar latvāni, ierobežošanas metodēm, paņēmieniem, darba aizsardzības prasībām un latvāņa bioloģiju, kā arī atrodama iesnieguma veidlapa, ko VAAD sagatavojis, lai atvieglotu informācijas sniegšanu. Šo formu parakstītu var nosūtīt pa pastu vai aiznest uz tuvāko VAAD reģionālo nodaļu. Zemgales reģionālā nodaļa atrodas Dobeles ielā 41a, Jelgavā, tālrunis 63022541.VAAD aicina arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju sniegt informāciju par platībām, kurās izpletušies latvāņi. Par invadētajām teritorijām var informēt, sniedzot informāciju VAAD reģionālajās nodaļās, sūtot vēstules, e-pastu, zvanot inspektoriem, kas nosaka latvāņa izplatību. Tuvākajā laikā dienesta mājas lapā būs iespējams arī elektroniski aizpildīt informāciju par latvāņa atrašanās vietu.
