Kā vērtējat to, ka Babīte no īsta lauksaimniecības pagasta pārvērtusies par kūrorta zonu?
Kā vērtējat to, ka Babīte no īsta lauksaimniecības pagasta pārvērtusies par kūrorta zonu?
Aleksandrs Jermolinskis, bezdarbnieks:
Babītē dzīvoju kopš 1956. gada un labi atceros kolhoza laikus. Pats strādāju par traktoristu, iztikt varēja labi, bet tagad situācija krasi mainījusies – darba nav. Daudziem izdodas to atrast Rīgā, bet manā vecumā tas jau ir ļoti grūti.
Marina Želtova, mājsaimniece:
Labāk bija, kad Babītē ļaudis nodarbojās ar lauksaimniecību, tad varēja iztikt. Ciems arī bija klusāks un mierīgāks – tagad te rīdzinieki plūst straumēm. Man tā burzma nepatīk.
Nikolajs Maksimovs, pensionārs:
Labi bija agrāk un slikti nav arī tagad – mēs bijām paraugkolhozs un arī tagad esam ļoti sakopts pagasts. Pašvaldība vienmēr rūpējas, lai apkārtne būtu kārtībā, – ir skaisti soliņi, zālīte appļauta, atkritumi arī nemētājas. Vienīgi negribas, ka cilvēku te kļūst arvien vairāk.
Uģis Pētersons, bijušais grupas «Ornaments» līderis:
Mēs jau zinām, ka Babīte izvērtīsies par īstu atklāto biznesa zonu. Tagad jau riebjas, ka mūsu klusajā un mierīgajā miestā ir pārapdzīvotība, te mīt visādi «biezie», kas pa mazajiem ciemata celiņiem traucas ar ātrumu 120 km stundā. Protams, ka kādam tas ir izdevīgi. Te būšot viesnīcas, tenisa korti, grandiozi ražošanas uzņēmumi. Tikai viens pazudīs – mierīgā Babītes dzīve. Ir jau jāsaprot, ka viss iet uz priekšu un tur neko nevar darīt.
Raivis Graubergs, celtnieks:
Man tā šķiet ļoti pozitīva iezīme. Pats esmu tukumnieks, bet te tikai strādāju. Tas ir fantastiski, ka Rīgas tuvumā var atrast darbu un ļoti labi nopelnīt. Tukumā neviens tik labas algas nemaksā – es Babītes cilvēkus varu tikai apskaust.
