Ārstu ētika paredz skaļi neizpaust savas emocijas.
Ints Baumanis no Emburgas ir sašutis par SIA «Jelgavas Neatliekamā medicīniskās palīdzības stacija» (NMP) mediķu attieksmi un ārstu «ētiku», ar kuru sastapies, brigādei ierodoties izsaukuma vietā. Satrauktais vīrietis tajā pašā dienā vērsās redakcijā, lai paustu sašutumu par piedzīvoto, jo uzskata, ka notikušais nevar palikt bez ievērības un vainīgajiem par savu rīcību jāatbild. Agrajā piektdienas rītā Ints, kā ierasts, pirms pulksten sešiem cēlies, lai postos uz darbu. Dodoties uz virtuvi, vīrietis pamanījis, ka blakus istabā asins peļķē guļ viņa civilsieva. Ints konstatējis, ka sievietei ir dzīvības pazīmes, un steidzies saukt ātro palīdzību. Šokē mediķes pārsteidzīgā «diagnoze»Notikuma vietā ieradušās divas mediķes. Liels bijis Inta pārsteigums, kad viena, vēl nepārkāpusi istabas slieksni un nepiegājusi pie slimnieces, noteikusi diagnozi, vīrieša klātbūtnē kolēģei sakot: «Tur jau vairs nav ko, viņa ir mirusi…» Tikmēr otra piesteigusies pie civilsievas un, pakustinot viņu, konstatējusi, ka tomēr ir dzīva. Šajā mirklī tā pati mediķe izsaukusi otru repliku: «Viņa noteikti ir piedzērusies.» «Kad mēģināju ko teikt, tā pati dāma atbildēja, lai turot muti,» atceras Ints. Viņš bijis arī pilnīgi pārliecināts, ka mājās alkohols netika lietots. Iepriekšējā vakarā ar sievu vēl mierīgi izrunājies un gājuši pie miera.Sieviete izrādījās dzīva, un mediķi darīja visu, kas bija viņu spēkos. Par tālāko medicīnisko palīdzību emburdzniekam nav pretenziju. Viņš atzīst, ka bijis ļoti uztraucies un nervozs, jo otra mediķe pēc slimnieces apskates atzinusi, ka cietusī, ticamākais, saindējusies ar medikamentiem, un tam par pierādījumu bija arī līdzās atrastā tukšā zāļu paciņa. Visvairāk vīrieti pārsteidz, kā mediķis, nepieejot pie slimnieka, tuvinieka klātbūtnē drīkst noteikt tādu diagnozi un «skaļi domāt». «Vai to paredz ārstu ētika? Ja tev ir slikti, tu nedrīksti piederīgā klātbūtnē paust tādas emocijas. Mani satrauc darbinieces attieksme pret cilvēkiem. Mēs neesam ne alkoholiķi, ne «bomži», un ja arī būtu… Tādiem cilvēkiem nav vietas medicīnā,» uzskata Ints. Atvainošanās pēc sešām dienāmPēc notikušā izklāsta NMP Medicīnas daļas vadītājai Jeļenai Čudinai Ints saņēma zvanu no izsauktās brigādes vadītājas (mediķes, kura bez liekām replikām Emburgā steidza glābt slimnieci) – viņa atvainojās kolēģes vārdā. «Absurds, pati pat piezvanīt nevarēja, to viņas vietā izdarīja kolēģe. Man tāda atvainošanās nav vajadzīga,» saniknots Ints. J.Čudina ar situāciju vēlējās iepazīties no Inta stāstītā, un vīrietis piekrita. Uz sarunu ieradās arī abas brigādes mediķes. Sākumā feldšere noliedza, ka būtu sacījusi, ka cietusī mirusi, tikmēr viņas biedrene (brigādes vadītāja) atzina, ka kolēģei šī frāze ātrumā netīšām «izsprukusi». «Es tikai jautāju kungam, vai viņa nav dzērusi alkoholu, bet tas noteikti nebija secinājums, un par miršanas varbūtību sacīju kolēģei, nevis nosaucu diagnozi. Turklāt vīrieša uzvedība traucēja sniegt palīdzību, un es viņam pateicu, lai nerunā, vai arī vajadzēs iet prom,» savu versiju klāsta vainotā feldšere.Tāda frāze nedrīkstēja būtJ.Čudina uzskata – nedrīkstēja izskanēt feldšeres frāze, ka paciente ir mirusi.«Mēs visi esam tikai cilvēki, un katrs var domāt nez ko, bet ir jāsavaldās. Par palīdzības sniegšanu sūdzību nav. Šoreiz valdīja emocijas, satrauktajā atmosfērā starp cietušās vīru un medicīnas personālu izveidojās psiholoģiska nesaderība, kas izprovocēja konfliktu. Tā ir ārstu ētika, mēs nedrīkstam paust savas emocijas, un tā ir feldšeres kļūda, ka viņa tās izteica skaļi. Jau tuvākajā sapulcē šo starpgadījumu izrunāsim arī ar pārējiem darbiniekiem, un turpmāk šādi vārdi no mūsu mediķu puses vairs neizskanēs,» sola daktere J.Čudina. Atvadoties konfliktā iesaistītie spēja aizmirst personīgos apvainojumus, atzīstot arī savu vainu, paspieda viens otram roku un šķīrās ar mieru.
