«Tikai tādēļ, ka pārstrādes uzņēmumi nespēj organizēt savu biznesu atbilstoši tirgus situācijai, jācieš piena ražotājiem,» uzsver biedrības «Zemnieku saeima» valdes loceklis Uldis Krievārs.
“Tikai tādēļ, ka pārstrādes uzņēmumi nespēj organizēt savu biznesu atbilstoši tirgus situācijai, jācieš piena ražotājiem,” uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Uldis Krievārs. Viņš pārliecināts, ka lielie uzņēmumi uz Zemkopības ministriju izdara spiedienu.
Lai atbildētu uz piena pārstrādes uzņēmumu pagājušajā nedēļā publiski paustajiem pārmetumiem lauksaimniekiem un informētu sabiedrību par situāciju Latvijas piena tirgū, valsts vadošie piena ražotāju kooperatīvi, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) un Zemnieku saeima (ZSA) preses konferencē vakar pauda savu nostāju par šo nozari.
LLKA valdes locekle un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece skaidro, ka kooperācija ir īpaša uzņēmējdarbības forma. Tā tiek atbalstīta arī citās ES dalībvalstīs, jo šādas sabiedrības nevis gūst labumu no lauksaimniekiem, bet dod tiem attīstības iespējas. “Tas ir veids, kā mazajiem izdzīvot ES tirgū un lielajiem paplašināt savu darbību. Turklāt atšķirībā no pārstrādes uzņēmumiem kooperatīvu darbībā nepastāv risks, ka attīstībā ieguldītie līdzekļi nonāk ārvalstnieku rokās pēc īpašnieku maiņas,” saka I.Aizsilniece. Pēc viņas domām, “biznesa attiecībās jābūt savstarpējai cieņai, taču no piena pārstrādātājiem to neizjūtam, tādēļ arī grūti sadarboties”.
ZSA valdes loceklis U.Krievārs kategoriski noraida pārstrādātāju demagoģiskos minējumus par kooperatīvu izvestā piena slikto kvalitāti: “Mūsu produkcija vairākus mēnešus tika pastiprināti kontrolēta, un nav bijis pamata tādiem apgalvojumiem. Mēs aicinām visu pienu pārbaudīt neatkarīgās laboratorijās, jo pašlaik pārstrādātāji analīzes veic savās laboratorijās. Mūsu piena kvalitāti vērtē daudz stingrāk.”
Kooperatīvās sabiedrības “Jaunais piens” valdes priekšsēdētājs Andrejs Kārklis teic, ka, esot vienotā ES tirgū, katrs savu produkciju drīkst pārdot tur, kur tiek piedāvāti izdevīgāki tirdzniecības nosacījumi. “Nav pamata mums pārmest, ka graujam Latvijas piena sektoru. Kam gan tas rūp vairāk nekā pašiem lopkopējiem!? Taču jāatceras, ka visa pamatā ir izejviela. Par Eiropas naudu var sacelt pārstrādes rūpnīcas, taču, ja nebūs izejvielas, no tām nebūs nekādas jēgas. Mēs attīstāmies un nu esam reāls šo trīs pārstrādes uzņēmumu konkurents, taču viņi gribētu, lai zemnieks paliek pie govs ar gumijas zābakiem kājās un mēslu dakšām rokās.”
Preses konferencē LLKA un ZSA pārstāvji, komentējot apgalvojumu, ka kooperatīvi saņem milzīgu konkurenci kropļojošu valsts atbalstu, informēja par patiesajiem apjomiem, ko ieguvušas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un pārstrādes uzņēmumi. Ja salīdzina izmaksāto SAPARD atbalstu no programmas sākuma līdz 2006. gada 15. novembrim un apmaksātos struktūrfondu līgumus līdz 2007. gada 13. aprīlim lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un pārstrādes uzņēmumiem, var secināt, ka kooperatīvu saņemtais atbalsts ir aptuveni 29 reizes mazāks.
“Informācija akciju sabiedrību “Preiļu siers”, “Rīgas Piena kombināts” un “Valmieras piens” sagatavotajā un premjeram Aigaram Kalvītim nosūtītajā vēstulē par kooperatīvu saņemto finansējumu ir melīga, jo, piemēram, uz iepriekšējā plānošanas perioda Lauku attīstības plāna pasākumu “Standartu sasniegšana” kooperatīvi nemaz nevarēja pretendēt,” uzsver U.Krievārs. “Acīmredzot ar 29 miljoniem atbalsta pārstrādes uzņēmumiem nav pieticis. Agrākos gados būvētas viesnīcas, muzeji, uzturētas profesionālas volejbola komandas, un tad nav ko par pienu samaksāt. Taču nu ar kooperatīvu attīstību vienu zemnieku pret otru vairs nav iespējams izspēlēt.”
Skaidrojot piena cenu veidošanos Baltijā, kooperatīvās sabiedrības “Laura” valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss teic: “Latvijā nebūt nav lielākā jēlpiena cena, salīdzinot ar pārējām ES valstīm, taču pārstrādātās produkcijas cenas ir vienas no augstākajām. Diez vai zemnieki vainojami, ka maksa par piena produktiem palielinās.
