Pasaulē ir divas lielas ar pārtiku saistītas problēmas: pārtikas izšķērdēšana un bads. Kamēr attīstītās valstis rada pārlieku daudz atkritumu, vairāk nekā 793 miljoni cilvēku cieš badu. Latvijā vien gada laikā viena mājsaimniecība izmet pārtiku aptuveni 500 eiro apmērā. Pasaulē šī statistika ir vēl biedējošāka, tās ir 1,3 miljardi tonnas gadā. Tas ir neiedomājams daudzums.
Problēma aizsākās jau 18. gadsimta pašās beigās. Industrializācijas rezultātā sāka ražot lielus daudzumus pārtikas, tas noveda līdz milzīgam pārtikas patēriņam un līdz ar to arī atkritumu apjomam. Palēnām šī problēma sāka izplatīties, un nu tā skar visu pasauli.
Biedrības “Zaļā brīvība” izglītības ilgtspējīgai attīstībai eksperte Inga Belousa sarunā atklāj, ka bieži mājsaimniecību iedzīvotāji vainu liek uz tirdzniecības un ēdināšanas iestādēm, bet reālā situācija ir tieši pretēja – lielākie pārtikas izšķērdētāji ir mājsaimniecības. Vislabākais veids, kā risināt problēmu, ir mainīt savu dzīvesveidu pamazām, neveikt drastiskas izmaiņas. Sākt ar iepirkumu saraksta veidošanu, ledusskapja, saldētavas un citu pārtikas uzglabāšanas vietu sakārtošanu. Darīt to ar nodomu, ka jūs palīdzat dabai, citiem cilvēkiem un, pats galvenais, palīdzat nākotnes paaudzēm.
Cilvēkiem ir jāsāk rīkoties, ir jāsaprot, ka skarbie dabas scenāriji var pavisam drīz īstenoties. Ir jālabo kļūdas, kuras pašlaik pieļaujam instinktīvi. Lai mēs nekļūtu par daļu no skarbās statistikas, lai nākotnē neteiktu, ka mēs neko nedarījām, lai glābtu viņu paaudzi.
