Ceļu policijas galvenais uzdevums ir nodrošināt kārtību un iedzīvotāju drošību uz ielām un ceļiem.
Ceļu policijas galvenais uzdevums ir nodrošināt kārtību un iedzīvotāju drošību uz ielām un ceļiem. Taču pieredze liecina, ka bieži vien autovadītāji nevēlas nedz drošību, nedz arī kārtību – daudz tīkamāka tiem liekas ātra un bravūrīga braukšana. Diemžēl tiek aizmirsts, ka tādējādi viņi apdraud kā savu, tā arī citu dzīvību.
No gada sākuma līdz vakardienai Jelgavā un rajonā bija notikušas 14 avārijas ar cietušajiem. Bojā bija gājuši 12, bet ievainojumus guvuši 17 cilvēku. Vairumā negadījumu vainojams bijis alkohols vai nepareizi izvēlēts braukšanas ātrums.
Viens no negadījumiem notika sestdien, 13. februārī. Ceļa Dobele – Bauska 51. kilometrā smagā automašīna «Mercedes Benz» saskrējās ar automašīnu «VW Passat». Negadījuma vietā no gūtajām traumām mira vieglā auto vadītājs. Smagās automašīnas šoferis, kas brauca no Elejas uz Bausku, ceļu policijai pastāstīja, ka apmēram 30 metru no viņa pretim braucošā mašīna «VW Passat» pēkšņi nokļuvusi pretējās braukšanas joslā, kā rezultātā arī notikusi sadursme.
Pašlaik vēl notiek izmeklēšana, taču neatkarīgi no tās rezultāta mirušo šoferi neviens vairs nespēs atgriezt starp dzīvajiem.
Kopš aizvadītā gada nogales gan televīzijā, gan arī radio regulāri tiek raidītas dažādas Ceļu satiksmes drošības direkcijas reklāmas, kas autovadītājus brīdina par iespējamām sekām, vadot transportlīdzekli reibumā. Tāpat regulāri tiek atkārtots, ka braukšanas ātrums ir jāizvēlas rūpīgi – īpaši sliktos laika apstākļos. Taču tā vien šķiet, ka uz jaunajiem autovadītājiem, kam ir neliela pieredze, šīs reklāmas neiedarbojas.
Jelgavā un rajonā līdz šim vairumā gadījumu gan vieglus, gan arī smagus satiksmes negadījumus izraisījuši cilvēki, kuru autovadītāja stāžs ir no viena līdz trim gadiem. Tas liek domāt, ka, tiklīdz vadītāja apliecība ir kabatā un instruktors vairs nesēž līdzās, uzmanība, zīmju un ātruma ievērošana aizmirstas. Jaunais vadītājs jūtas kā kungs un karalis, kas drīkst darīt visu, kas vien ienāk prātā.
Iespējams, ka negadījumu skaitu ietekmē arī pašlaik praktizētā braukšanas mācīšana. Visbiežāk var novērot, ka mācību automašīnas pa pilsētu brauc ar vidējo ātrumu 35 – 40 km/h un nespēj iekļauties kopējā automašīnu straumē. Reti ir gadījumi, kad jaunajiem autovadītājiem tiek mācīti sarežģītāki manevri – apdzīšana, pareiza ātruma izvēle, braucot pa slidenu ceļu vai līkumos. Tādēļ pēc tiesību iegūšanas jaunais šoferis nokļūst agrāk neiepazītās situācijās, kurās nepieredzējis autovadītājs var kļūdīties.
Autoskolas «Modulis» īpašnieks Viktors Pobjaržins «Ziņām» atzinās, ka nepareiza bija agrākā mācīšanas sistēma, kad topošais šoferis varēja beigt desmit dienu kursu, un tiesības tam jau bija kabatā. Desmit dienās nav iespējams apgūt gan praktisko, gan arī teorētisko daļu. Pašlaik, lai iegūtu tiesības, jaunais autovadītājs kopā ar instruktoru nobrauc apmēram 20 stundu. Sākumā praktikants brauc lēnāk nekā pārējie, taču ar katru braukšanas reizi viņš iegūst jaunas iemaņas, līdz beigās viņu vairs nevar atšķirt no pārējiem. Autoskolas īpašnieks apgalvoja, ka pašlaik audzēkņi tiek sagatavoti augstā līmenī, taču arī šajā sistēmā ir trūkumi. Joprojām vadītājam netiek iemācīts ne tas, kā pareizi jāapdzen automašīna, ne arī tas, ko darīt, ja uz slidena ceļa mašīnu «sanes». Šā iemesla dēļ varbūt jaunajiem vadītājiem braukšanas nodarbības būs ne tikai pilsētā, bet arī ārpus apdzīvotās teritorijas. Tā viņi gūs vēl pilnīgākas zināšanas un braukšanas iemaņas.
Taču, kā atzīst Ceļu policijas Jelgavas nodaļas priekšnieks Viktors Vanags, atbildība par jebkuru negadījumu ir jāuzņemas pašiem auto vadītājiem. Daudzajos negadījumos nevar vainot nedz policiju, nedz autoskolas.
Ielās var redzēt daudz nekulturālu šoferu, kuri nekad neapstājas pie gājēju pārejām un brauc, ievērojami pārsniedzot atļauto ātrumu. Pat barga sodīšana nespēj atturēt tādus no pārkāpumiem. Diemžēl katram šoferim blakus nosēdināt ceļu policistu nav iespējams. Tādēļ atliek vien aicināt: vadītāji, cieniet sevi un citus!
