«Šeit bija siena, tagad tā nojaukta, bet decembra sākumā te būs iekārtota molekulārās ģenētikas laboratorija, kas nodrošinās mūsdienīga zinātniskā darba sākumu ģenētisko materiālu izvērtēšanā,» Ina Alsiņa.
“Šeit bija siena, tagad tā nojaukta, bet decembra sākumā te būs iekārtota molekulārās ģenētikas laboratorija, kas nodrošinās mūsdienīga zinātniskā darba sākumu ģenētisko materiālu izvērtēšanā,” tā par pasaules līmeņa zinātnes attīstību Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) saka Lauksaimniecības fakultātes asociētā profesore LLU Zinātņu daļas vadītāja Ina Alsiņa.
Molekulārās ģenētikas laboratorija sniegs iespēju studentiem mācīties bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās atbilstoši to zinātniskajam grādam un ļaus mācībspēkiem un studentiem celt zināšanas un prasmes molekulārās ģenētikas pētniecības virzienā līdzvērtīgi pasaules un ES līmenim. Ar laboratorijas aprīkojumu arī Jelgavā varēs noteikt, cik “tīras” ir Latvijā selekcionētās augu šķirnes un radītās dzīvnieku sugas, piemēram, Latvijas zilā govs. Mērķis ir saglabāt un uzturēt nacionālos resursus, jo mūsu platuma grādu apstākļiem piemēroti noteikti augi un dzīvnieki.
Atjaunos Latgales melones
Pagājušā gadsimta 50. un 60. gados Latgalē, krustojot Krievijā selekcionētas šķirnes, tika izveidotas vairākas tieši audzēšanai Latvijas apstākļos piemērotas meloņu šķirnes. Gadu gaitā, sējot dažādas ievestās melones, tās savstarpēji sakrustojušās, tādēļ vairs nav tipiskas sākotnējām.
Lai nonāktu līdz Latgales meloņu šķirņu pirmējiem variantiem, jāveic tā saucamā atkrustošana, kas efektīvāk un ātrāk izdarāms, ja var noteikt šķirnēm raksturīgos gēnus. “Piemēram, Latvijai piemērotāko šķirņu melonēm no ziedu apputeksnēšanas līdz augļu gatavībai paiet ap 30 dienu, bet no ārzemēm ievestajām līdz ražošanai būtu nepieciešams ilgāks laiks,” saka Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģiju institūta doktorants Andris Bāliņš. I.Alsiņa papildina, ka tieši savulaik Latvijā audzētajās melonēs varētu būt gēni, kas īpaši piemēroti mūsu apstākļiem, bet dienvidu valstīs selekcionētajās nav.
Tālākais mērķis jau būs uzlabot patlaban audzējamo dārzeņu un augļu šķirņu īpašības.
Piemēram, var izaudzēt četrus kilogramus smagu meloni, bet tā ir samērā bezgaršīga. Savukārt Latvijai piemērotākajām šķirnēm raksturīgi mazi (līdz kilogramam) un saldi augļi. Ar ģenētikas metodēm varētu panākt gan lielas, gan saldas melones.
Biotehnoloģiju uzlabošanu atbalsta ASV
“Ideja par projektu, kura rezultātā tiktu pilnveidotas LLU mācībspēku un dažāda līmeņa studentu agrobiotehnoloģijas zināšanas, kā arī zinātniskajā darbā izmantotas modernākas metodes, radās 2003. gadā,” stāsta I.Alsiņa. 2004. gada sākumā ASV vēstniecība izsludināja konkursu par biotehnoloģijas uzlabošanu LLU. Konkursā uzvarēja Ilinoisas universitāte, kurai ASV valdība projekta realizēšanai piešķīra 100 000 dolāru. Paredzēts uzlabot biotehnoloģijas studiju programmas, kas saistītas ar dzīvnieku, augu un pārtikas biotehnoloģiju, organizēt seminārus un zinātnieku un mācībspēku apmaiņu, izveidot molekulārās ģenētikas laboratoriju LLU.
Paaugstinās lauksaimniecības konkurētspēju
Lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību var nodrošināt tikai tad, ja ienāk jauni zinoši speciālisti. Zinātnieki uzsver, ka modernu biotehnoloģijas metožu ieviešana lauksaimniecības izglītībā nākotnē būtiski ietekmēs lauksaimniecības produkcijas ražošanas stabilizāciju valstī un nodrošinās tās konkurētspējas paaugstināšanu. Tā veicinās interesi jauniešos arī par lauksaimniecību un nodrošinās jau jūtamo speciālistu trūkumu.
LLU Lauksaimniecības fakultātē studējošie pamatā ir no lauku rajoniem, līdz ar to viņu iegūtā izglītība var tieši veicināt lauku iedzīvotāju izglītības līmeņa paaugstināšanu un izpratnes veidošanu par modernu tehnoloģiju, tai skaitā molekulārās ģenētikas, iespējām lauksaimniecībā.
Fakultātes absolventi strādā Zemkopības ministrijā, lauksaimniecības konsultāciju dienestā, firmās, līdz ar to viņu zināšanas tieši tiek nodotas lauksaimniecībā strādājošajiem. Daļa jauno speciālistu veido arī savus privātos uzņēmumus, tā radot jaunas darba vietas lauku rajonos.
“Zinot molekulārās bioloģijas un ģenētikas virziena iespējas un līmeni Eiropā, jāveicina ātrāka tā attīstība Latvijā, tādējādi paaugstinot arī mūsu izglītības un zinātnes konkurētspēju šajā virzienā. Tikai tā kļūsim par līdzvērtīgiem sadarbības partneriem un varēsim iesaistīties kopējos zinātniskajos projektos par lauksaimnieciskas nozīmes ģenētisko materiālu izpēti, kas sekmīgi tiek īstenota mūsu kaimiņu valstīs Igaunijā un Lietuvā,” pārliecināta I.Alsiņa.
***
Projekta budžets
Valsts Finansētājs Summa Summa, Ls
ASV Ilinoisas universitāte 100 000 (ASV dolāri) 57 800
Latvija Zemkopības ministrija 99 347 (lati) 99 347
Latvija LLU 17 937 (lati) 16 810
KOPĀ: 173 957
***
Kāpēc nepieciešama molekulārās ģenētikas laboratorija
LLU ir vienīgā augstskola Latvijā, kurā sagatavo visu līmeņu augstākās izglītības speciālistus lauksaimniecībā. Līdz šim molekulārās ģenētikas pamati apgūti teorētiski, taču mūsdienu zinātnes attīstība prasa, lai studiju procesā līdztekus kvantitatīvās ģenētikas pētījumiem tos sākam arī molekulārajā ģenētikā.
Problēmu iepriekš mēģināts risināt, iesniedzot projektu ES strukturālajiem fondiem. Pieteikts arī PHARE projekts, kā arī projekts “LLU Lauksaimniecības fakultātes Molekulārās ģenētikas laboratorijas izveide”, lai iegūtu subsīdijas lauksaimniecības attīstībai 2005. gadā.
***
Iespējas
Realizējot projektu, tiks izveidota un nokomplektēta mūsdienu prasībām atbilstoša molekulārās ģenētikas laboratorija, kurā varēs veikt molekulāri bioloģiskās analīzes, izdalīt nukleīnskābes, veikt elementārākās molekulārās, kā arī dažas bioķīmiskās analīzes, kas nepieciešamas dažādu ģenētisko paraugu izvērtēšanai un raksturošanai. Tiks attīstītas visu līmeņu agrobiotehnoloģijas studiju programmas un sākta dzīvnieku ģenētisko resursu izpēte. Bakalaura, maģistra, bet it īpaši doktorantūras studiju programmu studentiem būs iespēja sākt praktisko zinātnisko darbu ģenētisko materiālu izpētē.
Uzlabojot studiju un zinātniskā darba kvalitāti, paaugstināsies lauksaimniecības konsultantu un citu lauksaimniecības ražošanā un pārvaldē iesaistīto personu izglītības līmenis, kas pozitīvi ietekmēs lauksaimniecības attīstību Latvijā.
