Saplaisājusi ārsiena, netīras tualetes, kurās uz galvas krīt apmetums, kāpnes bez margām – šāds skats paveras 6. līnijā 72
Bemberu «ziedu laikos»
1959. gadā būvētās 24 dzīvokļu divstāvu mājas iedzīvotājiem ilgstoši nesokas ēkas uzturēšana un aug parāds par komunālajiem pakalpojumiem. Vairākos dzīvokļos ilgāku laiku neviens nedzīvo, taču atlikušajos kaimiņos briest noskaņojums, ka tādos apstākļos turpināt uzturēties vairs nevar.
«Sliktākais ir mitrums. Tapetes istabā jālīmē par jaunu katru gadu. Ziemā ir lieli siltuma zudumi,» stāsta mājas iemītnieks Viktors. Viņš jau 18 gadu dzīvo pašvaldībai piederošajā dzīvoklī, kādi šajā namā ir vairāki. Sašutis par dzīves apstākļiem ir arī Rihards Drups, kurš mājā mīt kopš dzimšanas 1963. gadā. R.Drups atceras laiku, kad Bemberos darbojās ceplis un pa Svēti gāja liellaivas ar māliem un ķieģeļiem. Tolaik apkārtnē dzīvojis daudz vairāk cilvēku. Pēdējā laikā viņa kaimiņi bieži mainoties.
Valsts atbalsta aktīvākos
R.Drups domā, ka, visticamāk, tuvākajā apkārtnē dzīvojošie narkomāni pērnpavasar viņam nodedzināja divus šķūņus. Vīrs sūrojas, ka dzīvokļu īpašniekiem nav izdevies izraudzīties savu kopīgo pilnvarnieku un mājai iekrājies ap desmit tūkstošu eiro liels komunālo maksājumu parāds. Maksājumi par vienistabas dzīvokli svārstās ap divdesmit eiro mēnesī, un R.Drups esot cītīgi norēķinājies, kaut ikmēneša ienākumi viņam kā invalīdam esot mazāki par 100 eiro. R.Drups saprot, ka ar godīgo maksātāju naudu nepietiek, lai veiktu nopietnāku remontu, taču, viņaprāt, māja varētu pretendēt uz pabalstu jeb «direktora fondiem», kādi agrāk ir bijuši.
Mājas apsaimniekotāja Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Juris Vidžis uzsver, ka ēkas remonta problēmas, kopīgi vienojoties, jārisina dzīvokļu īpašniekiem. «Ja sākat aizstāvēt parādniekus, tad man trūkst vārdu!» par «Ziņu» jautājumu sašutis J.Vidžis. No 1. janvāra 6. līnijas 72. nama iedzīvotājiem NĪP ir cēlis apsaimniekošanas maksu, kas tagad sasniedz 0,2526 eiro par kvadrātmetru.
Ekonomikas ministrijas mājokļu politikas speciālists Mārtiņš Auders atzīst, ka līdz šim gan valsts, gan ES ir sniegusi atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanā, kas reizē bija izdevība sakārtot inženierkomunikācijas. «Taču likums «Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā» nosaka arī to, ka gan privātu, gan pašvaldības dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības uz vienreizēju pabalstu savu mājokļu remontam, ja vien tas ietverts arī pašvaldības saistošajos noteikumos,» piebilst M.Auders.
Palīdz tikai stihijās cietušajiem
Jelgavas pašvaldība iedzīvotājiem sniedz 14 veidu pabalstus. Neatkarīgi no tā, vai persona dzīvo pašvaldības īres dzīvoklī, ir dzīvokļa vai privātmājas īpašnieks, pašvaldība var piešķirt vienreizējo pabalstu līdz 711,44 eiro tad, ja mājoklis ir cietis stihiskas nelaimes vai avārijas dēļ. Savukārt daudzbērnu ģimene var saņemt pabalstu mājokļa ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanai, nomaiņai vai verificēšanai. Taču parastam mājokļa remontam pabalsts nav paredzēts.
M.Auders atzīst, ka Latvijā nav uzskaitīts, cik daudzdzīvokļu māju ir nolaistas un kļuvušas dzīvošanai nepiemērotas. LLU Lauku inženieru fakultātes profesors Guntis Andersons atgādina, ka aukstums, tiekot mājas pagrabā, var izcilāt grunti zem ēkas pamatiem, kas izraisa sienu plaisāšanu. «Lai noteiktu, vai mājā var dzīvot un cik izmaksātu remonts, jāveic pamatīga apskate. To no malas pateikt nevar,» uzsver profesors. Pat nolaistas padomju laika mājas, ja vien tur nav nopuvušas nesošās koka konstrukcijas, pašas no sevis sabrukt nevar. Taču cilvēkiem, tādās dzīvojot, dubulti jāmaksā par apkuri – īpaši tad, ja kaimiņos ir tukši dzīvokļi,» uzsver profesors. ◆
