Šajās dienās aprit desmit gadu, kopš ģimenes ārste no Līvbērzes Indra Alksne uzzināja diagnozi – krūts vēzis. Ik gadu Latvijā mediķi to pavēsta ap 1100 sieviešu
Indrā nepārstāja kūsāt dzīvesprieks, un par pārsteigumu ārstiem neilgi pēc slimības piedzima meita. «Es kā mediķis vēlreiz un vēlreiz pārlasīju diagnozi, bet galvā bija viegla eiforija. Dzīve sagriezās kājām gaisā. Dēls Eduards togad gāja pirmajā klasē, viņš pats zināja, cikos jāceļas, jo tēvs bija darbā, mamma – pa slimnīcām. Varbūt tāpēc Eduards, viņam tagad ir 17, izaudzis ļoti patstāvīgs,» stāsta Indra.
Noslēdzot Krūts veselības mēnesi oktobri, 2. novembrī Jelgavā norisināsies labdarības pasākums «Ar fitnesu pret krūts vēzi!», kurā saziedotie līdzekļi tiks veltīti onkoloģisko pacientu atbalsta biedrībai «Dzīvības koks». Pasākuma iniciatore ir fizisko aktivitāšu studijas «Veselības ģenerators» vadītāja un fitnesa instruktore Zanda Elpe.
Indra un Zanda ir sirdsdraudzenes kopš bērnības. Kopā gājušas bērnudārzā, skolā un kopā spēlējušas basketbolu 4. vidusskolā. Kādā no treniņiem Indra traumējusi krūti. Parādījās neliels veidojums – tāds kā bumbulis –, par kuru Indra nevienam nestāstīja, un arī pati tam lielu vērību nepievērsa. Pēc gadiem veidojumu ievēroja ginekologs, aicināja izmeklēt. Mamogrāfijā konstatēja izmaiņas – tipiskas ļaundabīgam audzējam. Pēc izmeklējumiem Latvijas Onkoloģijas centrā bija jāvienojas par operācijas datumu. Pirms operācijas kopā ar Zandu aizceļojušas uz Ungāriju, lai izvēdinātu galvu.
Onkoloģisko pacientu iespējas uzlabojušās
«Es fiziski nevarēju slimnīcā pagulēt,» atceras Indra. Viņa ik rītu devusies uz Rīgu ar auto, vakarā – atpakaļ uz mājām Līvbērzē. Indras ārsts bija Jānis Eglītis, Onkoloģijas centra galvenais onkoloģijas speciālists. Šoruden Ārstu kongresā kādā lekcijā Indra apjautusi, cik ievērojami desmit gadu laikā uzlabojušās onkoloģisko pacientu iespējas – tagad krūts nebūtu jānoņem. Kongresā satikusi savu ārstu J.Eglīti, un viņš atzinis, ka paciente no Līvbērzes neizejot no prāta. Sarunā ar «Ziņām» J.Eglītis atzīst – Indru glāba agrā diagnosticēšana, jo Latvijā katrai trešajai pacientei krūts audzēju konstatē vien trešajā vai pat ceturtajā stadijā. Indra tagad sevi varot uzskatīt par veselu, «lai gan onkoloģijā tas ir slidens jēdziens». J.Eglītis bilst – pat veiksmīgi uzveikts vēzis uzliek zīmogu dzīves uztverei, piespiežot cilvēku aizdomāties. Statistika rāda – ar katru gadu aug to sieviešu skaits, kurām audzēju diagnosticē agrīnās stadijās, lai gan iepriecinošā dinamika pagaidām ir neizteiksmīga. No 1100 krūts vēža pacientēm aptuveni katrai otrajai ik gadu jāšķiras no krūts, taču statistiku ietekmē daudzu sieviešu, parasti gados vecāku, izvēle labprātīgi nooperēt krūti, lai izvairītos no staru terapijas trieciena veselībai. Pašlaik valsts apmaksāto krūts veselības pārbaudi izmanto vien aptuveni trešdaļa uzaicināto.
«Aizliegums» dzemdēt
Indras audzējs bija agrīnā stadijā, ārsti solījuši – ja noņems krūti, varēs izvairīties no starošanas un ķīmijterapijas. «Man, jaunai sievietei, tās draudētu ar priekšlaicīgu menopauzes iestāšanos.» Vajadzēja rīkoties, jo audzējs draudēja izplesties. Ja Indra būtu izšķīrusies par labu veidojuma izņemšanai un krūts saglabāšanai, kam sekotu obligātas piedevas – starošana un ķīmijterapija –, pēc trim gadiem nebūtu sagaidījusi meitiņu Anci, kurai tagad ir seši gadi. Kādu rītu Indra pamanījusi, ka neveidojas frizūra. Tā bijusi droša pazīme, ka iestājusies grūtniecība, kaut gan bija stingrs ārstu «aizliegums» dzemdēt – tāpat kā visām citām onkoloģiskajām pacientēm.
Onkoloģe Dace Baltiņa konsultācijā atzinusi – ja reiz tā ir noticis, esat vesela. Indrai to tikai vajadzēja dzirdēt. Jelgavas ginekoloģes Natālijas Kuļikovas iedrošināta, tolaik gandrīz četrdesmit gadu vecā Indra ļāvās notikumiem. Ja būtu pārtraukusi grūtniecību, mocītos pašpārmetumos un, kas zina, iedzīvotos recidīvā, spriež pati. «Pieņēmu smagu lēmumu – izvēlējos kropļojošu operāciju.» Turpmākie gadi pagājuši nosacītā ārstu uzraudzībā, tagad vizītes pie ginekologa ir tikai mazliet biežākas nekā pārējām sievietēm, citādi Indras dzīve ir pilnīgi normāla.
Dakteris J.Eglītis Indru savedis kopā ar plastikas ķirurgiem, un Indrai izdevies vizuāli krūti atjaunot, vienīgi piena dziedzeru vietā tajā tagad atrodas silikons. «Daudzas sievietes labprātīgi krūtīs liek silikonu, es būtu labāk iztikusi ar dabas doto,» viņa pasmaidot nopūšas. Pirms plastiskās operācijas pastiprināti veidojušies rētaudi, sāka vilkt roku, varēja ciest locītavas. Palīdzēja vingrošana. Statistiski pierādīts, un to Indra saka kā mediķe, ka fiziskās aktivitātes samazina krūts vēža risku.
Jelgavas ginekoloģe N.Kuļikova atzīst – viņu visvairāk fascinējis Indras neizsmeļamais optimisms. «Indras gadījums ir tas tīrais piemērs, ka iespējams pilnībā izveseļoties no onkoloģiskas saslimšanas. Muļķīgi uzskatīt, ka ārstē tikai medikamenti, jo pozitīvas emocijas arī spēj dziedēt.»
Būtiska ir savlaicīga profilakse – vēzi nedrīkst novilcināt, ejot pie tantēm un zīlniecēm, norāda speciāliste. Viņai zināms gadījums, kad 32 gadus veca sieviete ar dzemdes kakla vēzi aizgājusi bojā tikai tāpēc, ka novilcinājusi laiku, lasot ezoterisku literatūru tā vietā, lai ārstētos. «Agrāk uzskatīja, ka onkoloģiskas saslimšanas mēdz būt tikai veciem tantukiem, bet tagad ar vēzi arvien biežāk saskaras jauni cilvēki, un onkologi var vien minēt iemeslus. Ikdienas stress un sliktās emocijas, pat skaudība, traumē šūnas. Negatīvo jāprot izlādēt, aizstājot ar pozitīvām emocijām. Mūzika, teātra izrāde, daba – iespēju ir daudz, bet vērtīgākās ir fiziskās aktivitātes, jo kustība – tā ir dzīve,» spriež N.Kuļikova.
Vēzis nav stigma
Indra noskurinās, dzirdot stāstus, ka krūts vēža dēļ izjukusi kārtējā ģimene. «Vai uz sievietes krūtīm balstās visa ģimenes vērtība?» Indru nelaimē spēcīgi atbalstīja viņas vīrs Ralfs, celtniecības firmas īpašnieks. Tomēr arī šķietami tik stipro Indru mocījusi nepilnvērtības sajūta, sākusies depresija, bija jālieto antidepresanti. «Nevarēju vilkt ierasto apģērbu, šķita – visi uz mani skatās.» Indra tika piespiesta pie sienas – jāpārvērtē līdzšinējā dzīve. Nonākusi pie secinājuma, ka līdz slimībai noveda darbaholisms – vakaros bieži uz mājām nesusi pacientu kartīšu kaudzes. «Bērns grib ar mani aprunāties, bet es atsaku – man jāstrādā. Eduards to labi atceras.» Indra ir apjautusi dzīves sniegto mācību un mazo Anci uzskata par Dieva dotu otro iespēju.
Pacientēm savā praksē, kuras saskārušās ar vēzi, daktere I.Alksne nereti saka: paskatieties uz mani, es te sēžu – veselīga sieviete sārtiem vaigiem. Ja pacients ar onkoloģisko diagnozi ir pasīvs, Indra baksta – jāiet pārbaudīties, un punkts. «Ja nemitīgi meklēsi vēzi, agrāk vai vēlāk arī atradīsi. Taču vieglprātībai te nav vietas.» Ja Indra savu aizdomīgo krūts iemītnieku izoperētu agrāk, viņa būtu liegusi iespēju tajā ieperināties ļaundabīgam audzējam un būtu pasargājusi sevi no kropļojošās operācijas.
Vēzis nav stigma, uzskata Indra. Viņa pilnvērtīgi dzīvo tālāk. ◆
