Valstī ir samērā liels pašnodarbināto personu īpatsvars. Zemgales reģionālajā iestādē ir reģistrētas vairāk nekā 5300 pašnodarbinātās personas, Jelgavas nodaļā to skaits pārsniedz 1400.
Valstī ir samērā liels pašnodarbināto personu īpatsvars. Zemgales reģionālajā iestādē ir reģistrētas vairāk nekā 5300 pašnodarbinātās personas, Jelgavas nodaļā to skaits pārsniedz 1400. Taču sabiedrībā joprojām nav īstas skaidrības, kas ir pašnodarbinātās personas un kādas ir šo cilvēku saistības ar valsti.
Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa skaidro, ka par pašnodarbinātām uzskata personas, kas ienākumus gūst no savas darbības un pašas par sevi veic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šo cilvēku ienākumi nav stingri noteikti un stabili kā darba līgumu noslēgušajiem darba ņēmējiem.
Kas ir pašnodarbinātie?
Pie pašnodarbinātajiem pieder:
– zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki,
– prakses ārsti,
– individuālā darba veicēji,
– personas, kas saņem autoratlīdzību,
– zvērinātie advokāti,
– zvērināti notāri,
– zvērināti revidenti,
– zemes iznomātāji,
– namīpašnieki u.c.
Grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas spēkā stājās šā gada 20. jūlijā, nosaka, ka turpmāk par pašnodarbinātajiem tiek atzīti arī:
– prakses farmaceiti,
– prakses veterinārārsti,
– prakses optometri,
– zvērinātie tiesu izpildītāji.
Atkārtoti Saeimā skatot jautājumu par sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu darba ņēmējiem, kas vienlaikus iegūst autoratlīdzību, tika pieņemti grozījumi likumā, kas paredz, ka 2001. gadā sociālās apdrošināšanas iemaksas no honorāriem varēs veikt brīvprātīgi, reģistrējoties kā pašnodarbinātās personas.
Lai kļūtu par pašnodarbināto, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta vietējā nodaļā desmit darba dienu laikā no dienas, kad iegūts pašnodarbinātā statuss. Savukārt statusu apliecina noteikts dokuments, piemēram, zemnieku un zvejnieku saimniecības īpašniekiem – Uzņēmumu reģistra izsniegta reģistrācijas apliecība, prakses ārstam – ārsta sertifikāta un ārsta prakses reģistrācijas apliecība u.tml.
Kas nav pašnodarbinātie?
Atbilstoši grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu par pašnodarbinātajiem netiek uzskatītas fiziskas personas, kas gūst ienākumus no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un ir reģistrējušās kā saimnieciskajā darbā gūtā ienākuma nodokļa maksātājas un ir sasniegušas pensijas vecumu vai ir I vai II grupas invalīdi (spēkā no 2001. gada 1. jūlija).
Tāpat turpmāk par pašnodarbinātajiem, kas pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai, netiks uzskatīti autortiesību mantinieki un citi autortiesību pārņēmēji, kā arī tie autoratlīdzību saņēmēji, kas sasnieguši pensijas vecumu vai ir I vai II grupas invalīdi (piemērojams ar šā gada 1. janvāri). Minētajām personām ir jāvēršas Valsts ieņēmumu dienesta vietējā nodaļā, lai iesniegtu iesniegumu par pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu saņemšanu (spēkā no 1998. gada 1. janvāra).
Sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic zemnieku, zvejnieku saimniecību īpašniekiem un nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem (spēkā no 2000. gada 1. janvāra), kas sasnieguši likumā noteikto pensionēšanās vecumu vai arī ir I vai II grupas invalīdi. Ja šie cilvēki turpina aktīvi strādāt un vēlas papildināt savu pensijas kapitālu, viņi var brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai, bet, ja viņi ir pašnodarbinātā laulātais, tad arī invaliditātes, maternitātes un slimības apdrošināšanai.
Kas pienākas pašnodarbinātajiem?
Pašnodarbinātās personas, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas, veido pensijas kapitālu un iegūst tiesības saņemt slimības, pirmsdzemdību un pēcdzemdību pabalstu, invaliditātes pensiju. Turklāt sociālo iemaksu veicēja nāves gadījumā attiecīgiem tuviniekiem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Taču pašnodarbinātajām personām nav paredzēts saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo tās nodarbina pašas sevi. Arī darba negadījuma dēļ nepienākas pabalsts, jo pašnodarbinātie paši atbild par sava darba apstākļiem un drošību.
Kādas ir sociālās iemaksas?
Ministru kabinets katram sociālās apdrošināšanas veidam katru gadu nosaka attiecīgu likmi. Šogad pašnodarbinātās personas sociālo iemaksu likme ir 32,1 procenta apmērā no izvēlētajiem ienākumiem. Šī summa tiek izmantota šādiem sociālās apdrošināšanas veidiem:
– pensiju apdrošināšanai – 26,93 procenti;
– invaliditātes apdrošināšanai – 3,89 procenti;
– maternitātes un slimības apdrošināšanai – 1,28 procenti.
Ja pašnodarbinātais sasniedzis pensijas vecumu, kā arī tad, ja viņš ir I vai II grupas invalīds, sociālo iemaksu likme šogad ir 28,17 procenti (iemaksātā summa tiek izmantota pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai).
Pēc grozījumiem likumā nekustamā īpašuma apsaimniekotāji (namīpašnieki, zemes iznomātāji) turpmāk tiek pakļauti tikai pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai. Tādējādi sociālās apdrošināšanas iemaksu likme šīm personām no šā gada augusta ir 30,82 procenti.
Summu, no kuras veikt maksājumus, pašnodarbinātā persona izvēlas pati. Šis cilvēks pats aprēķina sociālās apdrošināšanas iemaksas apjomu. Ja pašnodarbinātais gūst ienākumus no vairākiem avotiem, piemēram, gan no individuālā darba, gan no autoratlīdzībām, sociālās iemaksas veic, summējot visu ienākumu veidus. Sociālās apdrošināšanas iemaksas obligāti jāizdara tikai tad, ja ienākumi 2001. gadā sasniedz vismaz 480 latu gadā – attiecīgi 40 latu mēnesī. Savukārt maksimālā summa, no kuras jāveic iemaksas 2001. gadā, ir 16 000 latu gadā.
Lai noteiktu, cik jāmaksā, izvēlētais ienākumu apjoms jāpareizina ar pašnodarbinātajam noteikto sociālo iemaksu likmi. Ja viņš izvēlas sociālās iemaksas veikt, piemēram, no minimālā apmērā, tas ir, 40 latiem mēnesī, tad aprēķins ir šāds: 40 lati x 32,1 procents = 12,84 lati.
Pašnodarbinātie sociālās iemaksas veic reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša ceturksnim. Taču tad, kad nav regulāru ienākumu vai tie ir niecīgi, vai arī gluži pretēji – kādu laiku ienākumu ir vairāk nekā parasti, sociālās iemaksas jāveic tikai par to ceturksni, kurā ienākumi vismaz vienā mēnesī ir sasnieguši minimālo apmēru, tas ir, 40 latu mēnesī. Savukārt, ja pašnodarbinātie kaut vai tikai vienā mēnesī gūst ienākumus, kas pārsniedz 480 latu, viņiem jāveic sociālās iemaksas līdz pat gada beigām vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanai.