Viena lieta ir teorētisks projekta ieviešanas laiks, galvenās aktivitātes un paredzamie rezultāti, otra – faktiskās norises katrā pagastā, kā arī ikviena atsevišķa indivīda praktiskais ieguldījums un ieguvums piedaloties.
Viena lieta ir teorētisks projekta ieviešanas laiks, galvenās aktivitātes un paredzamie rezultāti, otra – faktiskās norises katrā pagastā, kā arī ikviena atsevišķa indivīda praktiskais ieguldījums un ieguvums piedaloties. “Ziņas” iztaujāja vairākas personas, kas iesaistījušās projektā “Konsultācijas un apmācība komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai”.
Andželika Šakele ir Platones pagasta iedzīvotāja, ģimenes cilvēks, divu bērnu māte. Viņa ir viena no astoņiem šīs programmas dalībniekiem. Beigusi Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikumu. Pēc tam kādu laiku strādājusi mājās, šujot vietējiem ciema iedzīvotājiem apģērbu. Pēc viņas teiktā, katrs sākums ir grūts. “Strādāju, lai iegūtu klientūru. Tas nav viegls process. Tagad par klientu daudzumu nesūdzos. Darba pietiek,” neslēpj A.Šakele.
Grūti strādāt vienam
Kopš 2003. gada Andželika ir pašnodarbinātās personas statusā. Taču, kā atzīst drēbniece, tam ir diezgan bieza garoza. “Cilvēkam grūti par visu atbildēt vienam, gan par praktisku darbu, gan izaugsmi, gan grāmatvedību, kas, jāatzīst, nav sarežģīta, tomēr prasa laiku,” atzīst Andželika.
Kā pašnodarbinātā A.Šakele reģistrējusies tāpēc, ka vēlējusies savu darbību paplašināt un vairs nestrādāt kā “pagrīdniece” mājās. Viņa gribējusi īrēt telpas, lai klientiem nebūtu jānāk mājās un lai varētu nodalīt mājas dzīvi un darbu.
“Piedalījos Valsts ieņēmumu dienesta rīkotajā bezmaksas seminārā, ieguvu nepieciešamās zināšanas, atvēru šūšanas darbnīcu, bet vairāki jautājumi ir ļoti problemātiski, tai skaitā sociālā nodokļa iemaksas. Maksāju tikai ienākuma nodokli. Līdz pensijai tālu, un par sevi vienmēr esmu rūpējusies pati. Īsti neredzu nepieciešamību to maksāt. Varbūt sevi apzogu, bet man arī nesanāk ko iemaksāt,” atzīst šuvēja, kas Platonē iekarojusi savu klientūru ar labu darbu. Cilvēki nāk šūt dažādus apģērbus, tai skaitā vīriešu uzvalkus. Iemesli esot dažādi – vienam skapī saglabājies audums, ko vēlas realizēt, citam nestandarta parametri, vēl kāds savā tērpā grib būt oriģināls. Visdarbīgākie mēneši ir decembris un maijs. Andželika ir viena no pieciem, kas projektā iesaistījušies otro gadu. Viņa atzīst, ka pērn iemācījusies darboties ar datoru, noderējušas sarunas ar psihologu, bet šogad vēlas vairāk uzzināt par iespējām mainīt darbības jomu vai arī paplašināt līdzšinējo, jo pārliecināta, ka pienācis pārmaiņu laiks.
Iespēja uzveikt grūtības
Daiga Briede un Sandra Grabovska ir no Sidrabenes pagasta. Programmā “Konsultācijas un apmācība komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai” piedalās otro gadu. Daiga atzīst, ka iesaistīšanās pirmajā gadā viņai devusi iespēju nedaudz sakārtot savu dzīvi pēc smagajiem pārbaudījumiem. Daigai ir mazliet zem četrdesmit gadu, pāragri zaudējusi dzīvesdraugu, tagad nākas jautājumus risināt vienai. Daigas pamatprofesija ir konditore, bet šajā jomā nebija strādājusi daudz gadu. “Mums bija saimniecība, konditoram maksāja maz, neatmaksājās braukāt. Iztikām. Kad zaudēju vīru, vajadzēja meklēt darbu. Tagad strādāju par apkopēju un dežuranti vietējā mūzikas skoliņā. Pērn iesaistījos šajā programmā, bet šogad turpinu. Uzskatu, ka šī iespēja – bez maksas pilnveidoties – ir lieliska,” stāsta D.Briede. Viņa arī atzīst, ka pirmā mācību gada ieguvums bijis vairāk tikai sociālo kontaktu veidošana, bet šogad, klausoties lekcijas, nākusi pie atziņas, ko varētu sākt darboties patstāvīgi. Par to gan Daiga vēl skaļi nevēlas runāt, bet domas jau konkretizējušās.
“Iespējams, pārvarēšu sevi”
Sandra Grabovska, kas arī mācās otro gadu, ir diplomēta zooinženiere. Kā daudzi lauksaimniecības speciālisti, straujo politisko un ekonomisko pārmaiņu laikā palikusi bez darba. Deviņus gadus strādājusi pastā. Slodze bijusi ļoti liela, vēlāk arī pasta nodaļa likvidēta. “Man gribas mācīties. Šajā procesā gūstu vairāk pašpārliecinātības. Esmu apguvusi datorus, vēlos mācīties angļu valodu. Tomēr manā vecumā sākt visu no gala nav viegli. Jāpārkāpj pāri ieradumiem. Esmu viena no vecākajām dalībniecēm šajā projektā Sidrabenes pagastā. Meklēju darbu, bet, iespējams, pārvarēšu nedrošību un sākšu savu projektu. Man jau daudzus gadus ir kāda klusa ideja,” atzina S.Grabovska.
