Nesen avīzē tika slavēta kāda lietuviešu meitene, kas pirmajā klasē sākusi mācīties piecu gadu vecumā.
“Nesen avīzē tika slavēta kāda lietuviešu meitene, kas pirmajā klasē sākusi mācīties piecu gadu vecumā. Taču mūsu Jete Lagzdiņa uz skolu aizgāja, kad viņai bija četri gadi. Tagad viņa ir desmitajā klasē,” man stāstīja vecais Kalnciema vidusskolas skolotājs Ludvigs Feldmanis. Šajā laikā, kad skolēni un viņu vecāki pārdomā, kārto dokumentus saistībā ar jauno mācību gadu, stāsts par Jeti no Kalnciema vidusskolas varētu būt interesants.
Lagzdiņu četru bērnu ģimenē Jete ir jaunākā. Viņa piedzima 1993. gada 13. janvārī. “Revolucionārs datums, pieminot 1905. gada notikumus Rīgā,” piebilst Jetes mamma Daiga. Taču pastarītes dzimšanas laiks bija postrevolucionārs – padomju impērijas sabrukums, kas saistījās ar mazcerīgu ekonomisko krīzi. Kā atceras Daiga Lagzdiņa, togad Valgundes pagastā līdztekus Jetei piedzimis tikai viens bērniņš. Katrā ziņā pirmā klase varēja neiznākt. No kurienes meitenei tāds vārds Jete? No Vidzemes slavenās un ļoti labestīgās cimdu rakstītājas Jetes Užānes. “Arī mūsu Jete var kļūt liela personība,” dodot pastarītei vārdu, nosprieda vecāki.
Ja pie mājām nav bērnudārza
Jetei bija trīsarpus gadu, kad sešgadīgo mācībās devās vidējā māsa Laisma. Jāpiebilst, ka viņas vārds nāk no rakstnieces un literatūrkritiķes Saulcerītes Vieses latvisko dievību skaidrojuma un apzīmē laimes un veiksmes pavadoni. Gan Jete, gan Laisma tolaik jau pazina burtus un lasīja. Zināmā mērā viņas bija mācījušās līdzi vecākajiem bērniem – brālim Jānim un māsai Elīnai, kam tagad ir deviņpadsmit un divdesmit divi gadi.
Silenieku mājas, kur dzīvo Lagzdiņu ģimene, atrodas pāris simtu metru no Kalnciema vidusskolas stūra. Pilsētas skolā tādu “numuru” diez vai sarunāsi, bet laukos, kur cilvēki kontaktējas ciešāk, Daiga Lagzdiņa ar ābečnieku skolotāju Irēnu Markuli sarunāja, ka Jete mājās nepaliks un, tā kā bērnudārza tuvumā nav, ies līdzi Laismai. Arī skolas vadība nebija tam pretī. Pretenzijas radās vienīgi pašai Jetei. Kaut gan mājās palikt bija garlaicīgi, viena bez mammas viņa klasē uzturēties negribēja. Māsa Laisma gan bija turpat blakus, taču ar to pastarītei nepietika. Daiga labprāt palika klasē kopā ar meitām un palīdzēja skolotājai Irēnai Markulei kārtot mācību materiālus.
Pavasarī ābečnieki beidzās. Pagāja vasara. Laismai jāiet pirmajā klasē. Ko darīt Jetei? Mājās palikt viņa negribēja un posās līdzi. Nostājusies blakus saviem ābečnieku biedriem, viņa gaidīja svinīgās pirmā zvana ceremonijas sākumu. Kā tas gadījās, kā ne, pēkšņi Jeti pie rokas paņēma kāda izlaiduma klases meitene, kurai pēc tradīcijas pirmklasnieki bija jāieved skolā. Mamma Daiga teic, ka tas bija likteņa cilvēks, kura vārdu viņa diemžēl nezina. Jetei vairs nevajadzēja mammu, viņa paklausīgi devās šai meitenei līdzi un četrarpus gadu vecumā ierindojās tajā pašā jauktajā pirmklasnieku un 12. klases audzēkņu kolonnā, kur gāja vidējā māsa Laisma.
Paspēlējās, un neapnika
“Kā lai Jetei iestāsta, ka viņa taču vēl nevar iet pirmajā klasē?” māte jautāja skolotājai Markulei. “Nekas, nevajag taisīt skandālu! Pāris nedēļu paspēlēsies skolēnos, un tas viņai pašai apniks,” mierināja skolotāja. Taču Jetei neapnika.
Beidzot otro klasi, mainījās audzinātāji. Irēna Markule pārgāja strādāt uz Kaigu vidusskolu otrā Lielupes krastā. Jaunā klases audzinātāja Ineta Āboliņa bija izmisumā: “Kur tik maza jau trešajā klasē!” Ko nu? Vecāki Ilgonis un Daiga Lagzdiņi devās uz Jūrmalu, kur tolaik bija izveidota alternatīvā skola. Jauni laiki, eksperimentālas mācību metodes, varbūt Jetei tieši tas derēs. Direktors Egils Blūms vecākiem lika uz stundu Jeti atstāt skolotāju ziņā, lai varētu novērtēt meitenes spējas. Ilgonis un Daiga devās uz jūras krastu. Kad viņi atgriezās, pārbaude vēl nebija galā. Visbeidzot direktors teica savu vārdu: “Labi, Jeti ņemam trešajā klasē.” Prieku par pozitīvo vērtējumu ātri vien nomainīja praktiski apsvērumi. Proti, meitenei septiņi gadi – ikdienas ceļš no mājām līdz skolai un atpakaļ astoņdesmit kilometru. Cik tas prasīs laika un līdzekļu vecākiem!? Galu galā ģimenē tika nolemts, ka mācīšanās Jūrmalā tomēr nesanāk. Vēlreiz jāaprunājas tepat Kalnciema vidusskolā, kur mācījās pārējie Lagzdiņu ģimenes bērni. Nu gan situācija bija mazliet drošāka – klāt bija nācis alternatīvās skolas pedagogu atzinums, ka Jete varētu iet trešajā klasē. Tā vecāki uzrakstīja iesniegumu skolas direktorei, un Jete oficiāli iekļuva skolēnu sarakstos. Taču nevis kā ābečnieks vai pirmās klases skolniece, bet tiešām trešajā klasē.
Klāt nāk arī mūzikas skola
Tagadējā Jetes klases audzinātāja Lida Dulberga teic, ka piektajā, sestajā, septītajā klasē bijuši krīzes brīži, kad tikusi apsvērta meitenes pārcelšana mācīties kopā ar vienaudžiem. Tomēr tie pārvarēti. Māsa Laisma, kas mācās atbilstoši saviem gadiem, salīdzinājumā ar Jeti ir sekmīgāka skolniece. Tomēr arī pastarīte tiek pieskaitīta pie labākajiem. Fizikā, biznesa ekonomiskajos pamatos, vēsturē pagaidām viņai ir piecinieki (desmit ballu sistēmā), matemātikā – sešinieks, bet literatūrā, zīmēšanā, angļu valodā, ģeogrāfijā vērtējums augsts. Pērnpavasar rajona mērogā sacenšoties ar citiem devītās klases skolēniem, Jete ar savu pētījumu par austriešu komponistiem ieguva tiesības piedalīties ekskursijā uz Vīni. Tur viņai palīdzēja Jelgavas Mūzikas skolā gūtās zināšanas. Klavieru spēle Jetei patīk, kaut mājās viņa vingrinoties maz. Attiecībās ar draugiem meitene ir saticīga. “Lielo” klasesbiedru strīdos nejaucas, tomēr, malā paejot, savu viedokli pasaka gan. Viena no Jetes labākajām draudzenēm klasē ir Diāna Ozola, kas šopavasar ievēlēta par skolas prezidenti. Problēmas, kā pati Jete saka, esot ar puikām no 8. un 9. klases. Daudzi ir gados vecāki un tad nu liekoties baigi varenie. Īpašas attiecības Jetei ir ar sporta skolotāju. Rezultāti tiek vērtēti atbilstoši viņas vecumam.
Grūti pateikt, kādi agro skolas gaitu plusi un mīnusi atklāsies tālākajā dzīvē, taču klases audzinātājai Lidai Dulbergai nav šaubu, ka divpadsmito klasi Jete pabeigs kopā ar pārējiem klasesbiedriem. Vai citi vecāki ar citiem bērniem varētu mēģināt atkārtot līdzīgu lēcienu un krietni agrāk sākt mācības skolā? Tas, kā atzīst pedagogi, ir individuāls jautājums, un atbilde uz to meklējama bērna sagatavošanā mācībām jau mājās ģimenē.
