Vai eksistē informācijas tukšums? Šķiet, nē! Ja vien ir dzirdīgas ausis un vērīgas acis, uzrunāt var vismazākais puteklis ceļa malā, kur nu vēl sarunas partnera žesti, mīmika un ģērbšanās stils.
Vai eksistē informācijas tukšums? Šķiet, nē! Ja vien ir dzirdīgas ausis un vērīgas acis, uzrunāt var vismazākais puteklis ceļa malā, kur nu vēl sarunas partnera žesti, mīmika un ģērbšanās stils. Neverbālās komunikācijas pārzināšana ir tikai ieguvums, pārliecināta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Larisa Brokāne.
Komunikācija nozīmē sazināšanos un informācijas pārraidi. Tās šķietami aktīvākā forma ir valoda, tomēr skaļāku vēstījumu mēdz nodot vārdos nepaustais.
Ko nozīmē neverbālā komunikācija?
Tā saistās ar visu, ko nepasakām, bet parādām citādi. Psiholoģijā ir vairākas teorijas, kā cilvēks nerunājot atklāj savu attieksmi. Pastāv pat atsevišķs virziens, ko sauc par ķermeņa valodu. Piemēram, ja cilvēks sarunas laikā neskatās acīs, saprotama lieta – viņš nevēlas komunicēt. Acu kontakts ir pirmais, kas norāda, vai cilvēks grib ar jums saistīties. Ir žesti, kas parāda, vai otrs saka patiesību – ja viņš ļoti bieži bužina savas ausis, tātad mēģina radīt papildu kairinājumu, lai neaizmirsu, ko iepriekš teicis. Ja stipri uztraucas, viņš cenšas visu laiku sevi aptaustīt, tā nomierinoties. Arī plaši roku žesti liecina par uztraukumu. Gadās tā, ka cilvēks kaut ko mierīgi saka, bet sejas izteiksme rāda, ka viņš neatklāj, ko domā. Svarīgi to saprast biznesa attiecībās. Iespējams skaisti runāt, bet žesti norāda, ka nevar uzticēties. Pastāv praktiskais menedžments, kur māca pēc ārējā izskata noteikt, vai cilvēks būs labs attiecību partneris.
Ko pauž mūsu apģērbs?
Mēs apkārtējai videi sākam sevi prezentēt ar to, kādu apģērbu, no rīta pamostoties, gribam vilkt. Skapī vienmēr ir vairāki varianti. Krāsas un stila izvēle noteiks visas dienas komunikāciju. Piemēram, es šodien izdomāju, ka būšu pa pusei atvērta, jo man ir gaišs džemperis. Tumšais, melnais nozīmē, ka vēlos pataupīt enerģiju, nebūšu tik uzkrītoša, domāšu, kā sevi pasaudzēt. Nevar vienmēr būt aktīvs, kaut ir cilvēki, kas nemitīgi ar savu vizuālo tēlu izaicina. Tādiem ir pietiekami daudz ko teikt.
Ļaudis vajag novērot. Parasti mēs pamatojamies uz pirmo iespaidu, bet tas var būt maldīgs. Piemēram, ienāk pie manis students briesmīgā izskatā – visur pīrsingi, ar drediem, caurumiem biksēs –, bet tas nenozīmē, ka viņš ir izklaidīgs vai nav gudrs. Tas vienkārši ir viņa stils, kas jārespektē. Ar to jaunietis nodod informāciju, ka viņam ir savs viedoklis par to, kā jāizskatās. Ja nepatīk, tas nenozīmē, ka tev ir taisnība. Jaunietis grib parādīt, ka nebaidās no jums. Tas ir ieguvums, ja mūsu sarežģītajā sabiedrībā cilvēks spēj atļauties atklāt savu patieso būtību.
Vai neverbālo komunikāciju var izkopt?
Žestu valoda daļēji ir iedzimta. Emocionāls cilvēks savu attieksmi vairāk atklās ar žestiem un mīmiku. Ir arī treniņi, kas parasti norisinās grupā un ļauj paskatīties uz sevi citu acīm. Piemēram, cilvēkam ir problēma uzstāties plašās telpās. Visiem politiķiem būtu jāiziet pamatīgi psihoanalītiskie treniņi – ne viņi prot izskatīties, ne runāt! Ja esi nolēmis veidot publisku tēlu, tas jākopj – jo augstāka pozīcija, jo vairāk prasību! Jāizvirza mērķis, ko vēlies sasniegt, tad radīsies arī iespējas.
Metodes var būt dažādas – sākumā pielabot fizisko tēlu, tad pārējo. Parasti tā rīkojas sievietes, domādamas, ka šādi mainīsies arī iekšējā būtība, taču ārējais izskats ir tikai sākums. Jāmainās iekšēji. Man patīk tā saucamais pozitīvais egoisms, kas pauž – vispirms jāsakārto sevi un tad apkārtni.
Ja vēlaties noskaidrot, kas notiek ap jums, novērojiet tuviniekus, ar kuriem ikdienā saskaraties. Kā viņi uzvedas, kā ēd, vai steidzas, ko un kā dara mājās? Pat nerunājot, cilvēks var daudz ko pateikt ar savu uzvedību. Tas jau būtu ieguvums, ja mēs pavērotu otru un izdarītu secinājumus, kāpēc viņš tā rīkojas. Turklāt, ja cilvēks nevēlas komunicēt, bet jūs gribat veidot attiecības, atbildes būtu jāmeklē sevī pašā. Vai nu neesat interesants, vai otru nesaista jūsu personība. Ir svarīgi kopt savu garīgo dzīvi. Vīriešiem patīk “modeles”, bet nez kāpēc viņas neprec, jo dzīvot vajag ar cilvēku, kam ir arī iekšējā bagātība – prāts, dzīves gudrība, pieredze, pozitīva attieksme, rūpes par otru.
Pašlaik ļaudis neprot komunicēt. Veidojot sarunu, jāzina, kā to sākt, citādi tā neievirzīsies pareizā gultnē. Pastāv uzskats, ka tā jāsāk ar zemāko pozīciju: “Vai jūs, lūdzu, nevarētu?” Tad cilvēks nespēs atteikt. Nedaudz drīkst pacelties, ja jūsu sociālais statuss ir augstāks un tas nepieciešams sarunai. Svarīgi pielāgoties partnera valodai. Ja runājat ar pusaudzi, nav jālieto nopietni termini. Viņš neklausīsies, ja būsiet pārgudrs vai primitīvs. Jāsaprot līmenis!
Es visiem novēlu mācīties komunikāciju – kopt pašam sevi, novērot apkārtējos, sakārtot sevi un vidi. Ja zināsiet, kas notiek apkārt, pratīsiet rīkoties, jo ar vārdiem vien visu nevar panākt. Tas ir komplekss.
