Latvijas Pašvaldību savienība atzīst, ka ES fondu sadalē posmā no 2007. līdz 2013. gadam nepietiek finansējuma pašvaldībām būtiskiem pasākumiem.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atzīst, ka ES fondu sadalē posmā no 2007. līdz 2013. gadam nepietiek finansējuma pašvaldībām būtiskiem pasākumiem.
LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē pēc sarunām ar ministrijām par to priekšlikumiem ES līdzekļu apguvē konstatēts, ka ministriju plānos ES fondu apguvei nepietiek finansējuma pašvaldībām svarīgām lietām, – informē LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule. Piemēram, Vides ministrijas (VM) Projektu sagatavošanas departamenta pārstāve, iepazīstinot ar prioritātēm ES finansējuma piesaistei līdz 2013. gadam, paudusi, ka pasākumu īstenošanai nepieciešami 727,4 miljoni eiro, taču saskaņā ar valdības apstiprināto Nacionālo stratēģisko ietvardokumentu piešķirti tikai 156,6 miljoni eiro, kas ir piecas reizes mazāk, nekā nepieciešams.
Pašvaldībām no VM infrastruktūras un pakalpojumu aktivitātēm, kam paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, visbūtiskākā ir ūdenssaimniecības attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000. Turklāt līdz 2015. gadam Latvijai jānodrošina atbilstība ES komunālo notekūdeņu attīrīšanas un ūdensapgādes direktīvām. Pašvaldībām un to iedzīvotājiem svarīgas arī vairākas citas aktivitātes – vēsturiski piesārņoto teritoriju sanācija, dabas aizsardzības infrastruktūra bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai un vides risku samazināšana.
LPS izbrīnījis Valsts kancelejas (VK) piedāvājums Eiropas Sociālā fonda finansējumu izmantot cilvēkresursu vadības IT sistēmu ieviešanai pašvaldībās. Pašvaldību pārstāvji par tām dzirdēja pirmoreiz, VK sistēmas lietderību nebija apspriedusi ar pašvaldībām. Tāpēc izskanēja viedoklis, ka “vienotajai kadru daļai” paredzēto naudu varētu atdot ūdenssaimniecības attīstībai.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai pasākumu īstenošanai paredzēts vismazākais ES struktūrfondu finansējums – tikai 33 miljoni eiro jeb 1,2 procenti. RAPLM līdz februāra beigām turpinās noskaidrot, kādus pasākumus nozaru ministrijas īstenos katrā reģionā. Pēc tam RAPLM naudu varētu sadalīt starp tiem nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem, kuros ES finansējumu nebūs ieplānojušas citas ministrijas. RAPLM centīšoties rast nacionālos finansējuma avotus nomaļu attīstībai.
